Skip to main content

      Sākot ar 2026. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kuru darījumu ar ārvalstu saistītām personām kopsumma pārsniedz 250 000 EUR, ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu. Vienlaikus ar šo pienākumu stājas spēkā arī citi būtiski grozījumi transfertcenu regulējumā, kuru mērķis ir prasību pilnveide un administratīvā sloga mazināšana. Plašāk par šīm izmaiņām skatīt rakstā: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” transfertcenām - kā jaunie grozījumi palīdzēs mazināt administratīvo slogu transfertcenu prasību ievērošanai?

       

      Kontrolēto darījumu pārskata forma jau ir pieejama uzņēmumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk tekstā – “EDS”) izvēloties no veidlapas dokumentu grupu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa dokumenti”, dokumentu “Kontrolēto darījumu pārskats”.

       

      Kas jāņem vērā aizpildot kontrolēto darījumu pārskata formu?

      Kontrolēto darījumu pārskata forma ietver informāciju par pārskata sniedzēju, par uzņēmumiem, ar kuriem īstenoti kontrolēti darījumi, kā arī detalizētu informāciju par īstenotajiem darījumiem un to analīzi, izvērtējot piemēroto cenu atbilstību nesaistītu uzņēmumu darījuma principam.

      Neraugoties uz to, ka EDS veidlapā aizpildāmo lauku skaits ir salīdzinoši neliels, pilnvērtīga analīze tirgus cenas diapazona noteikšanai joprojām ir nepieciešama. Iesniedzot kontrolēto darījumu pārskatu, uzņēmums apliecina, ka sniegtā informācija — tostarp skaitliskie rādītāji - ir pilnīga un patiesa. Situācijā, ja Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā - VID) pieprasa iesniegt vietējo transfertcenu dokumentāciju, jāņem vērā, ka uzņēmumam ir jābūt gatavam detalizēti pamatot izmantotās transfertcenu noteikšanas metodes izvēli, kā arī aprakstīt soļus, ar kuriem noteikts pārskatā norādītais tirgus cenas diapazons, tostarp veiktās salīdzināmības korekcijas, ja tādas ir piemērotas.

       

      Kā sagatavoties kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanai?

      Lai arī lielākajai daļai uzņēmumu kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanas termiņš par 2025. pārskata gadu ir līdz 2026. gada 31. decembrim, KPMG iesaka savlaicīgi izvērtēt pārskata potenciālo saturu:

      • pirmkārt, identificēt un noteikt, vai uzņēmums pakļaujas kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanas prasībām par 2025. pārskata gadu, t. i., vai uzņēmuma kontrolēto darījumu kopsumma pārsniedz 250 000 EUR;
      • otrkārt, ja uzņēmuma īstenoto kontrolēto darījumu kopsumma pārsniedz 250 000 EUR, identificēt konkrētus darījumu veidus, kuru kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā sasniedz vismaz 90 000 EUR (ja kopējā darījuma vērtība ir zem 90 000 EUR, informāciju par darījumiem var nesagatavot);
      • treškārt, pārbaudīt, vai iepriekšējos gados pielietotā transfertcenu metode un analīze kontrolēto darījumu veidam joprojām ir atbilstoša faktiskajiem darījuma apstākļiem un pietiekami pamatota, tostarp izvērtējot, vai izmantotā ārējo salīdzināmo datu atlase ir aktuāla un salīdzināmo uzņēmumu finanšu dati ir atjaunoti u.c.

       

      Kādi ir potenciālie riski saistībā ar aktuālo kontrolēto darījumu pārskata formu?

      Attiecībā uz kontrolēto darījumu pārskata veidlapu jānorāda, ka tās pašreizējā redakcija paredz vairākus praktiskus ierobežojumus, jo īpaši saistībā ar tirgus cenas (vērtības) norādīšanu. Proti, veidlapā nav iespējams precizēt periodu, uz kuru attiecināms noteiktais tirgus cenas diapazons, kāda tipa intervāls tiek izmantots (minimālās – maksimālās vērtības vai starpkvartiļu), kā arī pilnvērtīgi identificēt izmantoto salīdzināmo datu avotu. Tāpat veidlapā nav paredzēts atsevišķs lauks, kurā būtu iespējams aprakstīt veiktās salīdzināmības korekcijas, kas bijušas nepieciešamas tirgus cenas diapazona noteikšanai vai arī citus būtiskus komentārus, kas nepieciešami darījumu konteksta nodrošināšanai.

      Šo ierobežojumu dēļ pastāv lielāka iespēja, ka pārskatā minēto informāciju ir grūtāk precīzi interpretēt gan uzņēmumam to sagatavojot, gan VID to izvērtējot. Papildus jāatzīmē, ka veidlapā trūkst atsevišķas sadaļas pamatojošajiem komentāriem, kuros uzņēmums varētu skaidri pamatot piemērotās metodes izvēli, testētās puses noteikšanu, izmantoto indikatoru un rezultātu novietojumu diapazonā, kā arī paskaidrot atbilstību vai neatbilstību nesaistītu uzņēmumu darījuma principam. Līdz ar to ieteicams šos skaidrojumus uzturēt vietējā transfertcenu dokumentācijā un iekšējos darba failos, nodrošinot skaidru sasaisti ar pārskatā norādīto informāciju.

       

      Kādas ir sankcijas saistībā ar kontrolētā darījuma pārskata neiesniegšanu?

      Ja uzņēmums, kuram ir radies pienākums, taču nav iesniedzis kontrolēto darījumu pārskatu, vai arī kādu citu uzņēmuma transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļu pēc VID pieprasījuma 30 dienu laikā, VID ir tiesīgs piemērot soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma summas apmērā, kas nav lielāka par 100 tūkstošiem EUR. Prasības attiecībā uz kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanu ir piemērojamas, sākot ar uzņēmuma pārskata gadu, kas sākas 2025. gadā.

       

      Raksta autori:

      Ilze Berga, Partnere, Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, KPMG Latvijā

      Kārlis Lasmanis, Konsultants, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi, KPMG Latvijā


      Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.


      Ilze Berga

      Partnere, Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja

      KPMG Latvijā