Pēdējo nedēļu notikumi Eiropas finanšu sektorā skaidri parāda, ka klimata un vides risku pārvaldība no reputācijas jautājuma ir kļuvusi par pilnvērtīgu prudenciālās uzraudzības prasību. Eiropas Centrālā banka (ECB) arvien aktīvāk signalizē, ka finanšu iestādēm šie riski ir jāintegrē savā darbībā tāpat kā jebkuri citi finanšu riski. Praksē tas nozīmē, ka bankām ir ne tikai jāidentificē ar klimatu un vidi saistītie riski, bet arī jāspēj pierādīt, ka tie tiek sistemātiski pārvaldīti, integrēti stratēģijā un risku vadības procesos.
Regulators šos signālus pēdējā laikā ir pastiprinājis ar konkrētām sankcijām. Pagājušajā mēnesī publiski izplatījās informācija, ka ECB piemērojusi vērā ņemamus finanšu sodus bankām par nepietiekamu klimata un vides risku pārvaldību, tostarp gadījumos, kad bankas nav savlaicīgi veikušas būtiskuma novērtējumu vai nav pienācīgi identificējušas ar klimatu saistītos riskus savos portfeļos. Šie gadījumi ilustrē, ka uzraudzība ir pārgājusi no vadlīnijām un gaidu formulēšanas uz faktisku prasību izpildes kontroli. Citiem vārdiem – klimata un vides riski regulatoru skatījumā tiek uztverti kā finanšu stabilitātes jautājums.
Latvijas Finanšu nozares asociācija norāda, ka nesen piemērotās sankcijas Eiropas bankām ir kalpojušas kā skaidrs signāls arī Latvijas finanšu sektoram. Sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā bankas no saviem klientiem arvien biežāk pieprasīs ne tikai datus par CO₂ emisijām, bet arī strukturētus pārejas plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām. Sagaidāms, ka īpaši aktuāls šis jautājums būs uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, rūpniecības, transporta, būvniecības, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Kā to liecina Finanšu nozares asociācija sniegtā informācija šobrīd tās uzdevumā norit darbs pie vadlīniju izstrādes, kas skaidros pārejas plānu būtību, kā arī ieviešanas ietvaru uzņēmumos, kuri vērsīsies bankās pēc finansējuma.
Attiecīgi, uzņēmumi, kas spēs nodrošināt uzticamu un pārskatāmu informāciju par savu pāreju uz klimatam draudzīgu biznesa modeli, visticamāk būs labākā pozīcijā attiecībā uz finansējuma pieejamību un nosacījumiem. Tādējādi pārejas plāni kļūst par svarīgu instrumentu ne tikai regulatoru prasību izpildei, bet arī uzņēmumu un finanšu institūciju ilgtermiņa konkurētspējas un noturības stiprināšanai.
