Eiropas Savienībā tiek ieviests jauns, vienots regulējuma ietvars naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AML/CFT). Reformas pamatā ir ES Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes (Anti-Money Laundering Authority, AMLA) izveide un vienotais AML regulējuma ietvars (AML Single Rulebook), kas ietver Naudas atmazgāšanas novēršanas regulu (AMLR) un 6. AML direktīvu (AMLD6).
Pāreja uz jauno AML/CFT regulējuma sistēmu ES jau ir uzsākta un notiek pakāpeniski - tā aizsākās 2024. gadā ar pirmajiem jaunā regulējuma instrumentiem, bet 2025. gadā turpinājās ar AMLA izveidi. Nākamajos gados AMLA kļūs pilnībā operatīva, līdz 2029. gadam ieviešot vienoto AML/CFT regulējuma sistēmu ES līmenī.
Jaunais regulējums paredz būtiski mainīt AML/CFT uzraudzības pieeju, ieviešot centralizētāku ES līmeņa uzraudzību un vienotas prasības regulējuma subjektiem visās dalībvalstīs. Savlaicīga un strukturēta sagatavošanās jaunajām prasībām būs izšķiroša, lai nodrošinātu atbilstību un efektīvu darbību jaunajā regulatīvajā vidē.
Kas ir AMLA un kāda būs tās loma?
AMLA ir jauna ES institūcija, kuras mērķis ir stiprināt un koordinēt AML/CFT uzraudzību visā Eiropas Savienībā.
Tās galvenie uzdevumi:
• tieša uzraudzība pār izvēlētiem augsta riska finanšu sektora subjektiem;
• netieša uzraudzība, koordinējot un pārraugot nacionālo uzraudzības iestāžu darbu;
• finanšu izlūkošanas vienību (FIU) sadarbības koordinēšana, tostarp FIU.net platformas pārvaldība;
• regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu (RTS un ITS) izstrāde;
• vadlīniju, atzinumu un ieteikumu izdošana AML/CFT jomā.
Kuri uzņēmumi nonāks AMLA uzraudzībā?
AMLA uzraudzīs līdz 40 kredītiestādēm un finanšu iestāžu grupām, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Tiešajai uzraudzībai tiks atlasīti uzņēmumi ar būtisku pārrobežu darbību un augstu reziduālā riska līmeni.
Viens no galvenajiem atlases kritērijiem būs darbība vismaz sešās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp mītnes valstī. Atlase notiks reizi trīs gados, nodrošinot, ka tiešajā uzraudzībā tiek iekļauts vismaz viens subjekts no katras dalībvalsts.
Jaunais AML regulējums attieksies arī uz plašāku nozaru un uzņēmumu loku. Papildus iepriekšminētajām iestādēm tas aptvers pūļa finansējuma platformas, uzņēmumus, kas nodarbojas ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem. Regulējuma tvērums iekļaus arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar luksusa automobiļu, jahtu, privāto lidaparātu un dārgmetālu un citu augstas vērtības preču tirdzniecību.
Tāpat jaunās prasības attieksies uz profesionāliem futbola klubiem un aģentiem, kuriem paredzēts pārejas periods līdz 2029. gadam, kā arī uz noteiktiem holdinga uzņēmumiem, kuru grupā ietilpst regulēti meitasuzņēmumi.
Galvenās jaunās prasības AMLR ietvaros
AMLR paredz virkni jaunu un detalizētāku prasību. Lai gan patiesā labuma guvēja (UBO) identificēšanas slieksnis 25 % apmērā jau pastāv spēkā esošajā regulējumā, jaunais regulējums precizē UBO noteikšanas kritērijus, paplašina prasības attiecībā uz datu saturu un verifikāciju, kā arī paredz iespēju šo slieksni pazemināt augstāka riska gadījumos.
Regulējums nosaka arī ES mērogā skaidras naudas maksājumu limitu 10 000 EUR apmērā un paredz biežāku klientu datu aktualizēšanu - augsta riska klientiem vismaz reizi gadā, bet pārējiem klientiem ne retāk kā reizi piecos gados.
Tiek paplašinātas prasības attiecībā uz politiski nozīmīgām personām (PEP), kā arī AML/CFT sistēmā pilnībā integrētas mērķēto finanšu sankciju (TFS) prasības.
Papildus tam AMLR nosaka detalizētus noteikumus ārpakalpojumu izmantošanai un ievieš strukturētu, datos balstītu uzraudzības pieeju.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem?
Jaunā AML sistēma paredz centralizētāku un koordinētāku uzraudzību ES līmenī, kā arī pieaugošu uzsvaru uz datu kvalitāti, pieejamību un analītiku.
Uzņēmumiem, uz kuriem attieksies jaunais regulējums, savlaicīgi jāizvērtē tā ietekme uz:
• iekšējām politikām un procedūrām;
• risku novērtēšanas pieejām;
• datu pārvaldību un IT sistēmām;
• grupas līmeņa atbilstības pārvaldības struktūrām
Savlaicīga sagatavošanās palīdzēs nodrošināt atbilstību jaunajām prasībām un efektīvu darbību jaunajā regulatīvajā vidē.
