04.02.2026.
Lai samazinātu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par aizņēmuma procentu izdevumiem, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai – tas joprojām paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tagad šai problēmai rasts risinājums.
Saeima pagājušā gada nogalē apstiprināja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 10.pantā “Nodokļa bāzē iekļaujamie palielinātie procentu maksājumi”, kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī. Grozījumi paplašina to finansējuma avotu loku, uz kuriem neattiecas likuma 10.pantā noteiktie ierobežojumi procentu maksājumu atskaitīšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām.
Līdzšinējais regulējums un problēmas
Līdz 2025.gada 31.decembrim spēkā esošā UIN likuma 10.panta 1.daļa noteica tā dēvēto plānās kapitalizācijas ierobežojumu aizņēmuma procentu atskaitīšanai izdevumos, kas samazina ar UIN apliekamo peļņu. Tā paredzēja, ka uzņēmums nodokļa aprēķina vajadzībām nevar atskaitīt procentu izdevumus par aizņēmumu apjomu, kas pārsniedz četrkāršotu pašu kapitāla apjomu pārskata gada sākumā. Turklāt pašu kapitāla summā neiekļauj tās rezerves, kas nav veidojušās no peļņas.
Ierobežojumi aizņēmumu procentu atskaitīšanai Latvijas UIN regulējošajā likumā pastāv jau kopš šī nodokļa pirmsākumiem 1995.gadā. Taču pašreizējā forma – aizdevuma proporcija pret četrkāršotu pašu kapitālu – ir spēkā kopš 2003.gada jūlija. Turklāt grozījumu anotācijā uzsvērts, ka šī norma ieviesta ar mērķi palielināt uzņēmumu iespējas piesaistīt aizņēmuma kapitālu. Tas tāpēc, ka šī norma bija atvieglojums iepriekšējam ierobežojumam procentu izdevumos atskaitīt tikai Centrālās statistikas pārvaldes noteikto kredītiestāžu procentu likmi uzņēmuma pašu kapitālam taksācijas perioda sākumā. Tātad pieļaujamā aizņēmuma proporcija UIN aprēķina vajadzībām bija viens pret viens ar pamatkapitālu.
Ko risina plānās kapitalizācijas normas?
Plānās kapitalizācijas normas tiek ieviestas, lai ierobežotu UIN samazināšanas praksi – ka akcionāri uzņēmuma attīstības finansēšanai līdzekļus iegulda nevis pamatkapitālā, bet gan izsniedzot aizdevumus. Investors atdevi no ieguldījuma pamatkapitālā saņem dividenžu veidā, kas ir peļņa pēc UIN nomaksas. Savukārt, ja investīcija ir aizdevuma formā, tad investors atdevi saņem procentu veidā – tie aizņēmējam ir izdevumi, kas samazina peļņu pirms nodokļa un līdz ar to arī UIN slogu.
Ja aizdevēja valstī nodoklis no procentu ieņēmumiem ir mazāks nekā aizņēmēja valstī (Latvijā), tad efektīvā kopējā nodokļa likme tiek samazināta, proti, valstī ar augstāku UIN likmi rodas izdevumi, bet valstī ar zemāku UIN – ieņēmumi. Savukārt, ja likmes abās valstīs ir līdzīgas, tad tik un tā nodokļa ieņēmumi tiek pārvirzīti no valsts, kurā peļņa gūta, uz valsti, kas tikai to finansējusi, noplicinot ar nodokli apliekamo bāzi peļņas gūšanas valstī. Turklāt procentu maksājumi jāveic neatkarīgi no tā, vai aizņēmējam ir peļņa, bet dividendes sadalāmas tikai tad, ja ir uzkrāta peļņa.
Jāatzīmē, ka kopš 2018.gada UIN likumā ir ieviests vēl viens procentu atskaitīšanas ierobežojums – ja neto procentu izdevumu kopsumma pārsniedz 3 000 000 eiro, tad procentu izdevumus drīkst atskaitīt tikai apmērā, kas nepārsniedz 30% no pārskata gada peļņas pirms UIN, procentu maksājumiem un nolietojuma (EBITDA). Šis ierobežojums ieviests, transponējot direktīvas 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, normu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem.
Kur meklējama problēma?
UIN likumā jau ir paredzēti vairāki izņēmumi plānās kapitalizācijas ierobežojuma piemērošanai, piemēram, aizņēmumiem no kredītiestādēm, Valsts kases (VK), attīstības finanšu institūcijas “Altum”, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu publiskās apgrozības parāda vērstpapīriem. Tas nozīmē, ka šādus aizņēmuma procentus atskaita pilnā apmērā un aizņēmumus neņem vērā, aprēķinot aizņēmumu pret pašu kapitālu proporciju.
Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai, jo vēl aizvien paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tas radīja divas problēmas:
- sadārdzināja finansējuma piesaisti, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt banku kredītus;
- bremzēja kapitāla tirgus attīstību, jo neveicināja vienādus konkurences apstākļus starp dažādiem finanšu instrumentiem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem Latvijas kapitāla tirgus ir nepietiekami attīstīts. Šāds rādītājs signalizē, ka Latvijā ir lēnāka uzņēmumu izaugsme, zemāka investoru līdzdalība un mazāka ekonomikas noturība ilgtermiņā.
Kas ir mainīts?
Lai risinātu minētās problēmas, no 2026.gada 1.janvāra UIN likumā paredzēts plašāks to aizņēmumu loks, kam 4:1 proporcijas ierobežojums nav jāpiemēro:
- Latvijā un citās ES vai EEZ valstīs emitēti vērtspapīri, kas iekļauti tirdzniecībai tirdzniecības vietā, Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
- finansējums, kas piesaistīts ar ES vai EEZ valstī reģistrēta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likuma izpratnē;
- finansējums, kas piesaistīts ar ES vai EEZ valstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma izpratnē vai kredītiestādes starpniecību;
- ES vai EEZ valstī reģistrētas vērtspapīrošanas sabiedrības Vērtspapīrošanas likuma izpratnē emitēti vērtspapīri;
- aizņēmums, kas saņemts no ES vai EEZ valstī reģistrēta alternatīvā ieguldījumu fonda Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē;
- aizdevums mērķsabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
Svarīgi ņemt vērā, ka attiecībā uz finansējumu, kas piesaistīts ar kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību un slēgtiem alternatīvajiem fondiem, šis atbrīvojums nav piemērojams aizdevumam no saistītas personas. Šis ierobežojums ir pretizvairīšanās norma, lai uzņēmumi neizmantotu atbrīvotās finansējuma struktūras grupas finansējuma piesaistei, bet gan neatkarīga finansējuma no tirgus piesaistei.
Grozījumi arī nosaka – ja finansējumu piesaista koncerna uzņēmums, emitējot vērtspapīrus koncerna vajadzībām, un šos līdzekļus aizdod citam koncerna uzņēmumam par tirgus cenai atbilstošu likmi, tad arī šis cits koncerna uzņēmums var atskaitīt procentus no šāda aizņēmuma bez procentu atskaitīšanas ierobežojuma UIN aprēķina vajadzībām. Līdzīga iespēja piesaistītos līdzekļus aizdot tālāk koncerna uzņēmumam bez plānās kapitalizācijas ierobežojumiem ir, ja finansējumu piesaista no kāda UIN likuma 10.panta 5.daļā uzskaitītajiem finansējuma avotiem, tostarp kredītiestādēm, “Altum”, VK, kā arī starptautiskajām finanšu institūcijām, ES vai EEZ valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.
Svarīgi uzsvērt, ka, nosakot aizliegumu piemērot atvieglojumu aizņemties no saistītas personas, ir lietots likumā “Par nodokļiem un nodevām” definētais jēdziens “saistītā persona”. Savukārt, paredzot tiesības nepiemērot procentu atskaitīšanas ierobežojumus, tiek lietots jēdziens “koncerna uzņēmums”, kas definēts Koncernu likuma 2. un 3.pantā. Jāatzīmē, ka saistīto personu definīcija ir plašāka, nekā koncerna uzņēmuma definīcija.
Piemēram, saistītās personas var būt divas kapitālsabiedrības, kur vienai (“A”) pieder 25% kapitāldaļu otrā (“B”) bez papildu tiesībām. Tātad aizņēmumam procentu atskaitīšanas ierobežojumu var nepiemērot. Bet šie uzņēmumi neveido koncernu, jo kapitālsabiedrībai “A” sabiedrībā “B” nav izšķirošas ietekmes – nav balsstiesību vairākuma vai citādi nodrošinātas ietekmes. Tātad, ja “A” aizņemsies no komercbankas un daļu no aizņēmuma aizdos “B”, tad “A” varēs atskaitīt procentu izdevumus pilnā apmērā, savukārt “B” būs jāpiemēro procentu atskaitīšanas limiti.
Līdz ar to ir svarīgi katrā situācijā skatīties, kura no definīcijām tiek lietota, un vērtēt uzņēmumu savstarpējo saistību atbilstoši tam.
Vai diskriminācija ir novērsta?
UIN likuma grozījumi ir labvēlīgi, jo samazina nodokļu izmaksas finansējuma piesaistei finanšu tirgos plašākam aizdevēju lokam. Tas varētu stimulēt investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Likumdevējs šķietami arī novērsis nodokļu diskrimināciju starp dažādiem regulētiem un tirgū izplatītiem finansējuma nodrošinātājiem uzņēmumu attīstībai. Latvijā izplatīts ārējā finansējuma avots ir komercbanku aizdevumi. Par tiem maksātajiem procentiem nav bijis jāpiemēro 4:1 proporcijas procentu atskaitīšanas ierobežojums. Ar UIN likuma grozījumiem šī diskriminācija šķietami ir novērsta arī attiecībā uz citiem uzskaitītajiem finansējuma avotiem, un finanšu tirgus konkurence ir izlīdzināta.
Tomēr diskriminācija pilnībā nav novērsta situācijās, ja viens grupas uzņēmums aizņemas no šiem aizdevējiem visa koncerna uzņēmumu vajadzībām un attiecīgi aizdod tālāk citam koncerna uzņēmumam, kas arī atrodas Latvijā (tā sauktais caurplūstošais finansējums), ar tirgus cenai atbilstošiem procentiem. Šāda iespēja ir tikai tad, ja tiek piesaistīts ārējais finansējums:
- emitējot vērtspapīrus (kas ir loģiski, jo vērtspapīru emisija ir pietiekami sarežģīts process, lai to īstenotu katrs grupas uzņēmums);
- aizņemoties no kredītiestādēm, VK, “Altum”, starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī piesaistot finansējumu ar Latvijas un citu ES vai EEZ valstu publiskās apgrozības parāda vērstpapīriem.
Pārējo aizņēmumu gadījumā – ja tie tālāk tiek aizdoti citam grupas uzņēmumam, tad šim saņēmējam ir jāaprēķina savu aizņēmumu proporcija pret pašu kapitālu. Ja tā pārsniedz 4, rodas UIN izdevumi. Līdzīgi atšķirīga pieeja ir arī papildu kritērija noteikšanā – daļu no plānās kapitalizācijas ierobežojumu atbrīvojumiem nevar piemērot, ja aizdevējs ir saistīta persona, pat ja tā ir regulēts uzņēmums.
Līdz ar to secināms – lai gan ir paplašinājies no nodokļu viedokļa neitrālu aizņēmuma avotu loks, nodokļu aspekti joprojām var ietekmēt finansējuma veida izvēli darījumos starp saistītiem uzņēmumiem.
Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.
