26.01.2026.
2025. gada 16. decembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk tekstā – Noteikumi), kas stājās spēkā 2025. gada 23. decembrī. Grozījumi precizē piemērošanas kārtību attiecībā uz nodokļa likmēm, papildu 3% likmi, neapliekamo minimumu, pensionāru neapliekamā minimuma piemērošanu, slimības pabalsta dalīšanu un nerezidentu ienākumu no publiski tirgotiem kriptoaktīviem.
Valsts ieņēmumu dienests 2025. gada 22. decembrī sagatavojis Informatīvo materiālu par Noteikumos veiktajiem grozījumiem. Šajā rakstā tāpēc neapskatām pilnīgi visus Noteikumu grozījumus, bet gan tikai būtiskākos.
3% IIN papildu likmes piemērošana
Grozījumi papildina Noteikumus ar skaidrojumu, kā rezidentiem jāpiemēro jaunā 3% papildu likme ienākumu daļai, kas taksācijas gadā pārsniedz 200 000 EUR. Papildu likmes aprēķinā ietver visus ar IIN apliekamos ienākumus, kā arī noteiktus no nodokļa atbrīvotus kapitāla ienākumus (piemēram, dividendes, dividendēm pielīdzināmus ienākumus un likvidācijas kvotas). Tiek arī precizēts, ka aprēķinā ieskaita tos ienākumus, kuri Latvijā parasti nebūtu apliekami, taču ir atbrīvoti no nodokļa tieši tādēļ, ka Latvijai saistoši starptautiskie līgumi — piemēram, nodokļu konvencijas, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu, — nosaka atšķirīgu aplikšanas kārtību. Tas nodrošina, ka papildu 3% likmes piemērošanā tiks izmantota pilna informācija par personas faktiski gūtajiem ienākumiem, neatkarīgi no to atbrīvojuma pamata. Savukārt papildu likmei nepakļauj citus ar nodokli neapliekamus ienākumus, mikrouzņēmuma ienākumus, samazināto patentmaksu, kā arī autoratlīdzības īpašā režīma ienākumus. Noteikumi papildināti ar piemēriem, lai nodrošinātu vienkāršu un viennozīmīgu papildu likmes praktisko aprēķinu.
Darba devēja kompensācijas darbiniekiem par personiskā transportlīdzekļa nolietošanos un apgādes natūrā apmēra pārskatīšana
Grozījumi būtiski palielina neapliekamās kompensācijas apmēru darbinieka personīgā transportlīdzekļa nolietojumam, paaugstinot likmi no 0,04 EUR/km līdz 0,08 EUR/km un mēneša limitu no 57 EUR līdz 115 EUR.
Ņemot vērā būtisko cenu kāpumu kopš 2006. gada, tiek pārskatīts un aktualizēts apgādes natūrā apmērs kuģu komandu locekļiem, palielinot diennakts ēdināšanas normu no 7 EUR līdz 18 EUR. Izmaiņu mērķis ir atjaunot šo normu reālo vērtību un nodrošināt to atbilstību mūsdienu izmaksu līmenim.
Darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam transportlīdzeklim
Grozījumi nosaka, ka darba devēja kompensācija par elektroenerģijas izmaksām, kas rodas, darbiniekam mājās uzlādējot darba devēja elektrotransportlīdzekli, nav apliekama ar algas nodokli, ja tiek izpildīti konkrēti kritēriji – uzņēmums par auto maksā UVTN, darbiniekam ir elektroenerģijas līgums ar elektroenerģijas piegādātāju, darba devējs izdod iekšējās vadlīnijas un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par uzlādi darbavietā, darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegto rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā. Kompensācijas apmēru nosaka pēc faktiski nobrauktajiem kilometriem un transportlīdzekļa ražotāja norādītās elektroenerģijas patēriņa normas (ar pieļaujamu 20% novirzi). Regulējums attiecas tikai uz pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem, nevis hibrīdiem, un piemērojams arī valdes/padomes locekļiem, kas pilda pienākumus uz cita civiltiesiska pamata.
Darba devēja koplīgumā noteikto darbinieku izdevumu kompensēšanas tvērums
Grozījumi precizē, kādi tieši ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi var tikt segti darba devēja koplīguma ietvarā un ir neapliekami ar IIN, ieviešot detalizētu izdevumu uzskaitījumu Ministru kabineta noteikumos. Tiek noteikts arī viennozīmīgs aprēķina mehānisms, kā darba devējam jānosaka vidējais darbinieku skaits nodokļa atvieglojuma griestu (700 EUR × vidējais darbinieku skaits) piemērošanai, t.i. ir jāizmanto VID iesniegtā gada pārskata datus par iepriekšējo gadu. Ja kopējie atvieglojamie izdevumi pārsniedz limitu vai nav izpildīti nosacījumi, pārsniegums tiek aplikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli, bet netiek attiecināts uz konkrētu darbinieku kā apliekams labums. Vienlaikus darba devējiem turpmāk jāsniedz VID izdalīta informācija par katru izdevumu veidu, un noteikumi papildināti ar piemēriem, lai atvieglotu atvieglojuma praktisku piemērošanu.
Pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana pensijas saņēmējiem
Noteikumi izskaidro mēneša ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanu, kad nodokļa maksātājs gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju. Turpmāk šādā gadījumā atvieglojumu par apgādībā esošām personām un atvieglojumus par invaliditāti, politiski represētām personām u.c. piemēro vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. To piemērošanu jāuzsāk nākamajā mēnesī, ja algas nodokļa grāmatiņa iesniegta līdz 15. datumam un aiznākamajā, ja grāmatiņa iesniegta pēc 15. datuma.
Nodokļa likmes piemērošana darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim
Likuma grozījumi jau paredzēja, ka darījumiem ar kapitāla aktīviem, kas uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti, 2025.–2027. gadā piemēro 20% nodokļa likmi. Ministru kabineta noteikumi tagad tiek papildināti ar jaunu punktu, kas šo pašu normu tieši ieraksta arī noteikumos. Izmaiņas būtiski nemaina nodokļa piemērošanu — tās vienkārši tehniski precizē, lai noteikumi pilnībā atbilstu likumam un būtu vieglāk piemērojami praksē.
Ienākuma gūšanas dienas noteikšana saistībā ar kriptoaktīvu maiņu
Noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas precizē, kā nosakāma ienākuma gūšanas diena kriptoaktīvu maiņas darījumos. Ja kriptoaktīvi tiek mainīti tikai pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot naudu, preces vai pakalpojumus, ienākuma gūšanas diena vairs nav maiņas brīdis. Tā tiek pārcelta uz brīdi, kad jauniegūtie kriptoaktīvi vēlāk tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus. Izmaiņas būtiski maina līdzšinējo praksi, kur maiņas brīdis tika uzskatīts par ienākuma gūšanas dienu.
Informācijas sniegšana par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas
Noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas ievieš prasību ienākuma izmaksātājiem sniegt VID informāciju par nerezidentu ar nodokli neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Turpmāk ienākuma izmaksātājam šī informācija būs jāiesniedz vienu reizi gadā, līdz pēctaksācijas gada 15. janvārim, norādot visa gada laikā izmaksātā ienākuma kopējo apmēru. Vienlaikus noteikumu 4. pielikums tiek papildināts ar jaunu ienākuma veida kodu “22”, kas attiecas uz publiski tirgotu kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumiem.
Stipendijas jādeklarē, ja to apmērs pārsniedz 300 EUR
Noteikumos tiek izslēgts punkts, kas līdz šim paredzēja īpašu (daudz zemāku) slieksni (100 EUR) stipendiju izmaksātājiem attiecībā uz informācijas sniegšanu VID. Līdz ar to stipendiju izmaksātājiem, kuri izmaksā stipendijas no budžeta vai starptautisko programmu līdzekļiem, turpmāk būs jāpiemēro vispārējais regulējums, kur ziņošanas pienākums iestājas tikai tad, ja izmaksātā neapliekamā summa pārsniedz 300 EUR gadā. Tādējādi tiek vienādotas prasības un mazināts administratīvais slogs stipendiju izmaksātājiem. Izmaiņas neietekmē stipendiju aplikšanu ar nodokli, bet gan tikai kārtību, kā par tām tiek ziņots VID.
Jēdziena “ienākuma izmaksātājs” skaidrojums
Noteikumi turpmāk noteiks, ka par ienākuma izmaksātāju uzskata ne tikai komersantus un citus likumā minētos ienākumu avotus, bet arī starpniekus, kas faktiski iekasē un izmaksā noteiktus ienākumu veidus. Izmaiņas nostiprina, ka ienākuma izmaksātāja pienākumi (ieturēt nodokli un sniegt paziņojumu VID) attiecas arī uz personāla nomnieku un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, ja tie administrē attiecīgos ienākumus. Ja starpnieks bez darba devēja iesaistes administrē kādu ienākumu veidu, piemēram, dzeramnaudu iekasēšanu un izmaksu, viņš ir uzskatāms par ienākuma izmaksātāju. Tādējādi tiek novērsta neskaidrība un viennozīmīgi noteikts, ka nodokļu ieturēšanas pienākumi attiecas arī uz platformām vai pakalpojumu sniedzējiem, kas praktiski izmaksā šos ienākumus.
Citas izmaiņas
Papildus aktualizēta informācija par ienākumiem, kas apliekami ar IIN un atbrīvoti no aplikšanas ar IIN (tai skaitā limiti dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmijām un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijām no 426,86 EUR uz 750 EUR), jēdzienu skaidrojumiem, atskaišu iesniegšanu, ierobežojumiem veikto ieguldījumu iekļaušanai kapitāla pieauguma aprēķinā, vieglā reprezentatīvā automobiļa vērtību atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajam, kā arī atsaucēm uz normatīvajiem aktiem.
Raksta autore: Signe Prūse, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi, KPMG Latvijā