Pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam atsevišķām pārtikas produktu grupām plāno noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – PVN) likmi 12 % apmērā.
Kādiem pārtikas produktiem tiks piemērota PVN samazinātā likme?
- visiem maizes veidiem – gan rudzu, kviešu, jauktu miltu, gan citu graudaugu maizei, tostarp bezglutēna maizei;
- svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētu (UHT) jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētu pienu;
- svaigai atdzesētai mājputnu gaļai (vistas, tītari, pīles, zosis, pērļu vistiņas, paipalas);
- svaigām mājputnu olām čaumalās.
Pilotprojekta mērķis ir mazināt pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju un veicināt pārtikas pieejamību Latvijā, īpaši ņemot vērā pēdējos gados vērojamo būtisko cenu kāpumu pārtikas sektorā.
Pašreizējā situācija
Latvijā lielākajai daļai pārtikas produktu pašlaik tiek piemērota PVN standart likme 21 %. Samazinātā 12 % PVN likme šobrīd tiek piemērota zīdaiņu pārtikai un Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pēdējo gadu laikā pārtikas cenas Latvijā ir būtiski augušas. To galvenie iemesli ir cenu kāpums pasaules tirgos, energoresursu sadārdzināšanās, pieaugušās transporta izmaksas, ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī sekundārā inflācija.
Augstās pārtikas cenas īpaši smagi skar sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Tāpat tās ierobežo vietējo ražotāju iespējas saglabāt konkurētspēju, jo patērētāji bieži izvēlas lētākas importētās preces. Tas ierobežo iespējas attīstīties un nodrošināt stabilus ienākumus.
Kāda ir sagaidāmā ietekme?
Pilotprojekta laikā paredzēts vērtēt, kā PVN likmes samazināšana ietekmēs pārtikas cenu dinamiku mazumtirdzniecībā, iedzīvotāju pirktspēju un pārtikas ražotāju un tirgotāju konkurētspēju.
Samazinātā PVN likme ir vērsta uz patērētāju interešu aizsardzību, veicinot, lai būtiskie pārtikas produkti kļūtu pieejamāki un lētāki plašākam sabiedrības lokam.
Vienlaikus publiski ir izskanējis viedoklis, ka pasākuma efektivitāte ir apšaubāma, jo līdzšinējā pieredze ar PVN samazināšanu atsevišķām pārtikas grupām ne vienmēr nodrošina būtisku cenu samazinājumu patērētājiem. Pastāv risks, ka daļu no samazinājuma ieguvuma tirgotāji patur sev.
Lai arī mērķis ir samazināt pārtikas cenu slogu un uzlabot iedzīvotāju pirktspēju, pilotprojekts radīs būtisku ietekmi uz valsts budžetu – provizoriskie aprēķini liecina par ieņēmumu samazinājumu aptuveni 32 miljonu eiro apmērā.
Budžeta prioritāte – drošība un aizsardzība
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, valdības galvenā prioritāte turpmākajos gados ir valsts drošība un aizsardzības spēju stiprināšana, kam nepieciešami arvien lielāki finanšu resursi. Šādā kontekstā samazinātas PVN likmes ieviešana pārtikai raisa diskusijas par to, vai šobrīd ir īstais brīdis samazināt budžeta ieņēmumus, neesot skaidriem pierādījumiem par šī pasākuma tiešu ietekmi uz pārtikas cenu samazinājumu.
Likumprojekts tiks virzīts kā budžetu pavadošais likumprojekts, un to plānots pieņemt vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
Pilotprojekta rezultāti tiks izvērtēti 2027. gadā, lai lemtu par iespējamo samazinātās PVN likmes piemērošanas turpināšanu vai paplašināšanu.