2025. gada 1. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas šobrīd ir Saeimā 3. lasījumā. Tie paredz vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu un padarīt nodokļu sistēmu saprotamāku gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) publicēja informāciju par nodokļu parādiem, ja tie pārsniedza 150 eiro, izņemot dažus gadījumus.
Ar grozījumiem, kas stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā, situāciju loks, kad VID vairs nepublicēs nodokļu parādu virs 150 eiro, ir paplašināts un tiks piemērots arī tad, ja maksājuma termiņš ir pagarināts nepārvaramas varas dēļ (24. panta 1.7 daļa) vai ja ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41. pantu (pirms nodokļu kontroles rēķina vai audita lēmuma). Tas nozīmē, ka nodokļa maksātāji, kas godprātīgi sadarbojas ar VID un jau ir vienojušies par nodokļu parādu nomaksu, netiks publiski izcelti kā parādnieki.
Kā mainīsies datu apmaiņa starp VID un Uzņēmumu reģistru?
Iepriekš VID bija pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un riska personu sarakstu atbilstoši “Par nodokļiem un nodevām” likuma 1. panta 31. punktā noteiktajiem kritērijiem un regulāri sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Šo kārtību un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.
Grozījumi nemaina VID un Uzņēmumu reģistra sadarbības pamatprincipu, taču tiek optimizēta un vienkāršota tās administrēšanas kārtība. VID turpina uzturēt riska personu sarakstu, bet turpmāk tas vairs nebūs saistīts ar īpašu vienošanos ar Uzņēmumu reģistru. Tā kā viss regulējums par datu apmaiņu jau ir noteikts likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", tas vairs netiek atkārtots likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Kas mainās de minimis atbalstā zivsaimniecības nozarei?
Līdz šim zivsaimniecības nozares uzņēmumi, kas cieta no finansiālām grūtībām saistībā ar Krievijas 2014. gadā noteiktajiem ierobežojumiem, varēja saņemt atbalstu nodokļu samaksas atlikšanai vai sadalīšanai termiņos līdz pieciem gadiem.
Tagad šāda veida īpašais nozares atbalsts vairs nebūs pieejams. Likuma grozījumi paredz, ka tiek izslēgti visi noteikumi, kas attiecās uz šo de minimis atbalstu zivsaimniecības nozares nodokļu maksātājiem. Tomēr šiem uzņēmumiem joprojām ir pieejama vispārējā atbalsta iespēja – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, kas noteikts Likuma 24. panta 1.7 daļā. Šī norma attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem, kuru darbību būtiski ietekmējušas nepārvaramas varas apstākļu izraisītās sekas (tostarp, saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā).
Kā mainās nodokļu parādu piedziņas slieksnis?
Iepriekš saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta 6.1 daļu VID neuzsāka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja kopējais nodokļu parāds bija mazāks par 15 eiro (izņemot muitas nodokļus un tam pielīdzinātos maksājumus).
Ar grozījumiem tiek mainīta pieeja nodokļu parādu piedziņai. Turpmāk VID uzsāks piedziņu tikai tad, ja parāda summa pārsniegs ar piedziņu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka vairs nav noteikts konkrēts slieksnis, un tas būs atkarīgs no faktiskajām izmaksām, kas nepieciešamas piedziņas procesa nodrošināšanai. VID ir aprēķinājis, ka šobrīd viena parāda piedziņas procesa izmaksas bezstrīdu kārtībā vidēji ir aptuveni 38,67 eiro. Sagaidāms, ka nākotnē, ja šīs izmaksas pieaugs, VID publicēs jaunāko izmaksu aplēsi, un tā kļūst par jauno slieksni bez nepieciešamības mainīt likuma normas. Šāda pieeja ļaus taupīt valsts resursus un izvairīties no situācijām, kad piedziņas izmaksas ir lielākas par pašu atgūstamo parādu.
Tajā pašā laikā nekustamā īpašuma nodokļa parādu gadījumā saglabājas iepriekš noteiktais slieksnis, un piedziņa joprojām tiks uzsākta, ja parāds pārsniegs 15 eiro.
Kā mainīsies nokavējuma naudas aprēķināšana no 2026. gada?
Līdz šim nokavējuma nauda tika aprēķināta par katru nokavēto dienu, un tas bieži radīja neskaidrības un sūdzības no nodokļu maksātāju puses. Nokavējuma nauda tika skaitīta ik dienu, un summa varēja mainīties pat par vienu nokavējuma dienu. Kā arī šāds nokavējuma naudas aprēķins paprasīja ievērojamus IT sistēmu resursus, kas nebija samērīgi ar iekasētajām nokavējuma naudām kopējos valsts VID administrētajos ieņēmumos.
Grozījumi, kas saskaņā ar likumprojektu stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī,
nosaka, ka nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai divas reizes mēnesī – katra mēneša 1. un 15. datumā. Tas padarīs sistēmu saprotamāku un ļaus nodokļu maksātājiem skaidrāk redzēt, kā veidojas nokavējuma naudas apjoms. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja maksājums būs saņemts līdz attiecīgā mēneša beigām vai līdz nākamajam nokavējuma naudas aprēķina datumam. Tas attiecas arī uz situācijām, kad deklarācija tiek precizēta vai iesniegta pēc termiņa, bet vienotajā kontā jau ir bijusi pietiekama iemaksa attiecīgās nodokļa izmaksas segšanai, kas nav izmantota citu saistību segšanai.
Svarīgi arī pieminēt, ka iepriekš noteiktais piecu darbdienu termiņš, kura laikā nokavējuma naudu neaprēķina, turpmāk vairs netiks piemērots nodokļa maksājumiem, kas jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.
Papildus 29. pants tiek papildināts ar 3.¹ daļas regulējumu, kas nosaka, ka, ja maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā vai likumā noteiktā svētku dienā, tad par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena. Šādi tiek ņemta vērā arī prakse, kad darba dienas starp nedēļas nogali un valsts svētku dienām tiek pārceltas, piemēram, uz sestdienu, kad darba diena ar likumu tiek noteikta kā brīvdiena, bet nedēļas nogales diena tiek noteikta kā pārceltā darba diena.
Ko nozīmē izmaiņas VID pilnvarās attiecībā uz e-komerciju?
Iepriekš VID varēja bloķēt un lemt par domēna vārda atslēgšanu tikai attiecībā uz Latvijas domēniem ".lv". Tas ierobežoja iespējas cīnīties ar izvairīšanos no VID uzraudzības un nodokļu nomaksas, izmantojot ārvalstu domēnus, piemēram, ".com" vai ".net".
Tagad, VID iegūs papildu tiesības ierobežot lietotāju piekļuvi jebkuram domēnam vai IP adresēm Latvijas teritorijā, neatkarīgi no tā, kurā valstī konkrētais domēns reģistrēts. Tas ļaus daudz operatīvāk un efektīvāk liegt darbību Latvijā uzņēmējiem, kas izvairās no Latvijas regulējuma prasībām un nodokļu nomaksas.
Kas būvobjektos mainīsies elektroniskajā darba laika uzskaitē no 2026. gada?
Līdz šim būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas izmanto vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi (turpmāk – VEDLUDB), lai nodrošinātu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Grozījumi, kas stājas spēkā 2026. gada 1. februārī, nosaka, ka VEDLUDB turpmāk tiks izmantota ne tikai būvspeciālistu, bet arī būvkomersantu darbības kontrolei. Tiek noteikts, ka darba devējiem, tostarp fiziskām personām un ārvalstu komersantu pārstāvniecībām, būs VEDLUDB jānorāda arī VID piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods. Tāpat sistēmā par būvniecības ierosinātājiem būs jānorāda arī papildu identifikācijas informācija (vārds, uzvārds un VID piešķirtais kods, ja tāds ir) .
Svarīgs jaunums ir tas, ka apakšuzņēmējiem un darba ņēmējiem būs iespēja pašiem elektroniski piekļūt informācijai par viņu darba laika uzskaiti būvlaukumā. Galvenajam būvdarbu veicējam turpmāk būs jāsniedz dati arī par apakšuzņēmēju būvkomersantu reģistra numuru un noslēgto līgumu numuriem, neatkarīgi no līguma summas. Tāpat būs jānodrošina, ka darba ņēmēji var elektroniski apskatīt VEDLUDB uzkrātos datus par sevi.
