Ilgtspējas pārskatos paredzēts izvērtēt vides, sociālās atbildības un pārvaldības riskus, bet šoreiz padziļināti pievērsīsimies tieši finansiālajam būtiskumam, kas daudziem uzņēmumiem ir jauns un līdz galam nesaprotams jēdziens, bet vienlaikus ar vislielāko ietekmi uz uzņēmuma darbību, jo tas ir cieši saistīts ar uzņēmuma spēju īstenot izvirzītos mērķus, finanšu kapitāla pieejamību un izmaksas.
Lai gan liela daļa Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu jau uzsākuši priekšdarbus Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) atbilstīgas ziņošanas prakses ieviešanai savā darbībā, tomēr šī gada februāra beigās Eiropas Komisijas (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu būtiski atvieglot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā (CSRD) noteiktās ilgtspējas ziņošanas prasības.
EK tā sauktais “Omnibuss” priekšlikums, pirmkārt, rosina uz diviem gadiem atlikt CSRD ietvertā ilgtspējas ziņošanas pienākuma piemērošanu otrās kārtas ziņotājiem, proti, lielajiem uzņēmumiem, kuriem ziņošanas pienākums saskaņā ar CSRD būtu jāpilda no 2026.gada, un trešās kārtas ziņotājiem – biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam ilgtspējas deklarācija savā gada pārskatā būtu jāiekļauj, sākot ar 2027.gadu. Turklāt EK rosina būtiski sašaurināt kritērijus, uz ko būs attiecināma prasība gatavot ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS), kā arī mudina veikt atjauninājumus pašos standartos, būtiski samazinot atklājamās informācijas apmēru. Jāuzsver, ka šis joprojām ir tikai priekšlikums, kam saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanas procedūru vēl gaidāma izskatīšana un saskaņošana Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē.
ESRS globālā mērogā kļuvuši par jaunu etalonu informācijas atklāšanai, kas attiecas uz korporatīvo, vides un sociālo aspektu pārvaldību. Tie savā būtībā apvieno divas atšķirīgas pieejas ilgtspējas ziņošanai. Viena pieeja ir plaši izmantotā globālās ziņošanas iniciatīvas pieeja, kas ievieš vienotu, brīvprātīgu standartu informācijas atklāšanai par uzņēmuma ietekmi uz cilvēku, vidi un sabiedrību. Otra pieeja – klimata pārmaiņu finanšu informācijas atklāšanas darba grupas izstrādātās vadlīnijas, kas ieviesa caurskatāmu un standartizētu ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku un iespēju atklāšanu. ESRS apvieno abas pieejas, pieprasot uzņēmumiem atklāt informāciju gan par savu būtisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi (saukts par ietekmes būtiskumu), gan būtisku ar korporatīvo, vides un sociālo aspektu pārvaldību saistītu faktoru ietekmi uz uzņēmuma paša veiktspēju un attīstību (saukts par finansiālo būtiskumu).
Ņemot vērā, ka tieši finansiālais būtiskums ir ar vislielāko ietekmi uz uzņēmuma darbību, tad prasība pēc informācijas atklāšanas par finansiāli būtiskiem ilgtspējas jautājumiem izriet no finanšu institūciju un investoru intereses izzināt un saprast sava ieguldījuma mērķsabiedrības ar korporatīvo pārvaldību, vidi un sociālajiem aspektiem saistītos riskos.
Kā tas noteikts ESRS, ilgtspējas jautājums ir būtisks no finansiālā viedokļa, ja tas rada vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu radīt būtisku finansiālu iespaidu uz uzņēmumu. Šāda ietekme var rasties, ja konkrēts ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē vai ir pamatoti sagaidāms, ka tas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas. ESRS noteikts, ka šādi riski jāvērtē gan īstermiņā, kas saskan ar pārskata sniegšanas periodu, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā, izmantojot vai nu ESRS minētos laika periodus vai arī uzņēmumam specifisku laika plānošanas ietvaru.
Riskus, kas var ietekmēt uzņēmuma attīstību, ir iespējams pārvaldīt tikai tad, ja uzņēmums šos riskus ir spējis identificēt. Kā to spilgti ilustrēja Covid-19 pandēmijas pieredze un pašlaik rāda Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā, atkarība no ārējiem izejvielu un izejmateriālu piegādātājiem, kā arī sarežģītas piegāžu ķēdes ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības riskiem. Saskaņā ar ESRS uzņēmumiem ilgtspējas riski (un iespējas) jāvērtē ne tikai uzņēmuma paša darbībā, bet arī ārpus tās, aptverot gan augšupējo (piegādātāji, apakšuzņēmēji), gan lejupējo ķēdi (klienti, sadarbības partneri). Ja pirmajā gadījumā visbūtiskākie riski saistās ar piegādātāju spēju piegādāt uzņēmumam nepieciešamos produktus vai pakalpojumus, tad otrajā gadījumā būtisks uzņēmējdarbības risks saistās ar klientu un sadarbības partneru sentimentu, proti, vēlmi pirkt no konkrētā uzņēmuma tā piedāvātos produktus un pakalpojumus.
Pēdējā gadījumā klientu un patērētāju izvēli var ietekmēt ne tikai uzņēmuma spēja nodrošināt produktus un pakalpojumus klientiem pieņemamā kvalitātē un cenā, bet arī uzņēmuma reputācija, kas saistīta ar piegādātāja korporatīvās pārvaldības procesiem, vides un sociālajiem aspektiem. Lielākie izaicinājumi finansiālā būtiskuma noteikšanā ir:
- spēja identificēt būtiskākos ar korporatīvo pārvaldību, vidi un sociālajiem aspektiem saistītos riskus;
- spēja šos riskus adekvāti novērtēt un kvantificēt, novērtējot gan finansiālās ietekmes apmēru, gan iestāšanās varbūtību.
Uzņēmumu pieeja šo risku apmēra noteikšanā var atšķirties, ņemot vērā to likviditātes situāciju un finanšu elastību. Vienam uzņēmumam būtiska ietekme būs procentuālas izmaiņas peļņas rādītājos, citam – apgrozījumā, vēl kādam – kapitāla pieejamībā un izmaksās.
Pēdējos gados investoru un regulatoru uzmanības priekšplānā izvirzījušies riski, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. Ja pirmajā gadījumā runa ir par fiziskiem riskiem un to reducēšanu, tad otrajā gadījumā runa ir par pārejas riskiem. Šie riski ir saistīti ar jaunām energoefektivitātes un pārejas uz atjaunīgo enerģiju prasībām, kas izriet no regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru, tehnoloģiskām un tirgus izmaiņām, kas saistīti ar patērētāju lielāku pieprasījumu pēc vidiski un sociāli atbildīgākiem produktiem un pakalpojumiem.
Raugoties nākotnē, jāapzinās, ka īstenot precīzu ar klimata pārmaiņām saistīto risku novērtējumu ir sarežģīts process, kas ietver daudzus nenoteiktības faktorus, tostarp tādus, kas saistīti ar datu pieejamību un kvalitāti, kā arī dažādu modelēšanas pieeju ierobežojumiem. Attiecībā uz klimata riskiem kā nozīmīgs izziņas avots ir klimata risku scenāriju analīze, kas mudina uzņēmumus veikt klimata risku novērtējumu visos uzņēmuma darbības posmos – gan pašu darbībā, gan izejvielu ieguves vietās, gan pārvadājumu jomā, jo, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, pastāv sarežģījumu un pārrāvumu riski.
Lai gan ne visus šādus riskus ir iespējams viegli kvantificēt, tomēr katrs no tiem var radīt būtisku ietekmi uz uzņēmuma aktīvu vērtību, attīstību un finanšu rādītājiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Klimata risku novērtēšana nozīmīga ir tādām nozarēm kā nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstība, enerģētika, transports un loģistika, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, kā arī finanšu un apdrošināšanas sektors.
Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu uzņēmumi, kas darbojas ES, ir pakļauti ES pieņemtajam regulējumam, kas iekļauj ES Klimata aktā ietverto virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Šis iezīmē būtisku pārejas risku, proti, normatīvu spiedienu uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājumu un pieaugošām izmaksām par SEG emisiju kvotām gan Eiropas Tirdzniecības sistēmā, gan brīvprātīgajā SEG emisiju tirgū. Lai novērstu oglekļa ietilpīgas ražošanas pārvirzi uz tirgiem ar vājākām prasībām, ES šobrīd uzsākusi oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu, kura mērķis ir nodrošināt, ka energoietilpīgu preču imports ES tiek aplikts ar oglekļa emisiju izmaksām, kas ir samērojamas ar izmaksām, ko maksā ES ražotāji vietējā tirgū. Šim regulējumam sākotnēji būs pakļautas tās nozares, kurās pastāv visaugstākie oglekļa emisiju pārvirzes riski. Tā ir cementa un elektroenerģijas ražošana, tērauda, dzelzs un alumīnija, kā arī mēslojuma un ūdeņraža ražošana.
Būtisks risku avots saskaņā ar ESRS ir uzņēmuma saistības un atkarības, kas var ietekmēt konkrētā uzņēmuma darbību vai vērtību, piemēram, uzņēmumam radot negatīvu ietekmi uz vidi, var ilgtermiņā rasties finansiāla un juridiska rakstura sekas. Jau šobrīd globāli ir zināms par vairāk nekā 2500 tiesvedībām, kur dažādas ieinteresētās personas (klienti, nevalstiskās organizācijas) vērsušās pret uzņēmumiem par to radīto kaitējumu videi vai par zaļmaldināšanu. Piemēram, ķīmiskās rūpniecības uzņēmums, kas nekontrolēti piesārņo gaisu vai ūdeni, var saskarties ar kontrolējošo iestāžu piemērotiem naudas sodiem, tiesvedībām vai darbības atļaujas apturēšanu. Tekstilrūpniecības uzņēmumi un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri izmaksu samazināšanas nolūkā produktu ražošanā izmanto bērnu vai piespiedu darbu, var piedzīvot tiesvedību risku un būtisku kaitējumu reputācijai, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma zīmolu un vietu tirgū.
Otrs nozīmīgs risku avots ir uzņēmumu atkarība no dažāda veida resursiem, kas nepieciešami produktu un pakalpojumu izstrādei. Ja pakalpojumu jomā nozīmīgs atkarību avots ir kvalificēts darbaspēks un tehnoloģiskie risinājumi, tad ražošanā īpaši būtiska ir izejvielu un materiālu pieejamība, ko var negatīvi ietekmēt gan izejvielu ierobežotais apjoms dabā, to reģenerācijas iespējas, ģeopolitiskās izmaiņas (tarifi, sankcijas), tādas epizodes kā pandēmija vai ar klimata pārmaiņām saistīti izaicinājumi.
ESRS piedāvā strukturētu pieeju un tematisku uzskaitījumu par tēmām, kuru būtiskumu katrs uzņēmums nosaka, vadoties pēc specifiskās situācijas gan attiecībā uz to radīto produktu un pakalpojumu klāstu, gan to radīšanai nepieciešamajiem resursiem, saistībām un atkarībām. Šie standarti no finanšu būtiskuma viedokļa aptver risku un iespēju analīzi gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu, ūdens resursu pārvaldību, bioloģisko daudzveidību, gan arī aprites ekonomiku. Attiecībā uz sociālo tēmu ESRS paredz veikt ietekmes, risku un iespēju kartēšanu attiecībā uz pašu darbaspēku vērtību ķēdē, skartajām kopienām, kā arī klientiem un galapatērētājiem. Korporatīvās pārvaldības jomā ESRS aplūko tādas tēmas, kā korporatīvā kultūra, attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, korupcijas un kukuļošanas novēršana, kā arī trauksmes celšanas pasākumi. Katrs uzņēmums, uz ko attiecas CSRD prasības, attiecīgi vērtē, kura no šīm tēmām ir būtiska vai nav, ņemot vērā ESRS ietvertās metodoloģiskās prasības.
Lai gan šoreiz padziļināta uzmanība pievērsta tieši ar ilgtspēju saistītiem riskiem, tomēr nevar nepieminēt arī otru kritisko elementu finansiālā būtiskuma novērtēšanā – iespējas. Domājot par to, kā efektīvi apzināt un pārvaldīt riskus, uzņēmumiem der pievērst pastiprinātu uzmanību, kādas jaunas iespējas paver strauji mainīgā situācija, aktuālais regulējums un tirgus tendences.
Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.
