Atkārtota nodokļa pārkāpuma identificēšana un soda apmērs
Ar Satversmes tiesas 2023. gada 3. maija spriedumu lietā Nr. 2022-22-01 atzīts, ka nodokļu revīzijā (auditā) konstatēta nodokļu pārkāpuma gadījumā, soda naudas piemērošanas nolūkos attiecīgais nodokļu pārkāpums nevar tikt uzskatīts par atkārtotu, ja lēmums par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā, bet tiesvedības process šajā lietā vēl nav noslēdzies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu[1].
Ko tas nozīmē nodokļu maksātājam?
Ja nodokļu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā personai saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta trešajai vai otrajai daļai tika piemērota soda nauda 20% vai 30% apmērā, tad soda naudas apmēru var divkāršot (attiecīgi, nosakot soda naudas apmēru 40% un 60% apmērā), ja ir atzīts, ka attiecīgais pārkāpums ir uzskatāms par atkārtotu pārkāpumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta izpratnē”.
Pirms Satversmes tiesas sprieduma likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteica šādas atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmes:
1) izvērtējamais nodokļu pārkāpums izdarīts trīs gadu laikā no iepriekš konstatētā pārkāpuma brīža;
2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;
3) atkārtotam nodokļu pārkāpumam piemīt tās pašas tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmes kā iepriekš konstatētajam pārkāpumam.
Proti, pirms Satversmes tiesas sprieduma likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkts paredzēja, ka nodokļu pārkāpumu var uzskatīt par atkārtotu arī tad, ja lēmums par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu vēl nav stājies spēkā, bet ir pārsūdzēts tiesā. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka attiecīgā norma skar nevainīguma prezumpciju[2] un norāda uz fakta legālās prezumpcijas[3] esamību.
Konkrētajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka šāda fakta legālā prezumpcija nav piemērojama, jo nepastāv efektīvi mehānismi personas tiesību aizsardzībai, kas nosaka, ka tā var tikt uzskatīta par nevainīgu atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanā pirms nav noslēdzies administratīvais process iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā.
Tādējādi ar Satversmes tiesas spriedumu atzīts, ka nodokļu pārkāpumu var uzskatīt par atkārtotu (piemērojot soda naudu divkāršā apmērā) tikai gadījumā, ja nodokļu audita lēmums par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu ir stājies likumīgajā spēkā un kļuvis neapstrīdams.
Tāpat aicinām ņemt vērā, ka Satversmes tiesas secinājumus var piemērot arī tie nodokļu maksātāji, kuriem Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanas dienā (2023. gada 3. maijā) norisinājās VID sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas vai galīgā lēmuma pārsūdzēšanas process.[4]
[1] Ar Satversmes tiesas spriedumu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4panta otrās daļas 2.punkta vārdi „vai tas ir pārsūdzēts tiesā” atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrajam teikumam un spēkā neesošiem.
[2] Nevainīguma prezumpcija paredz, ka Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
[3] Fakta legālā prezumpcija atbrīvo personu, kura to izmanto savā labā, no tāda fakta pierādīšanas pienākuma, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par pierādītu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neliek VID un tiesai nedz pārvērtēt iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas faktu, nedz ievērot to, ka administratīvais akts par iepriekšēju nodokļu pārkāpumu vēl tiek izskatīts tiesā.
[4] Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi, ka nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, t. i., no brīža, kad apstrīdēto normu piemērojusi nodokļu administrācija.
Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.
