Kāpēc VID piemēroja sodu par iesniegto transfertcenu dokumentāciju?

Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 3. aprīlī Rīgā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA "Dotnuva Baltic" (turpmāk – Pieteicējs) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) 2022. gada 4. novembra lēmuma atcelšanu, ar kuru Pieteicējam piemērota 100 000 EUR soda nauda par vietējās transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu. Pieteicējs lūdza pārskatīt soda naudas nesamērīgumu, pamatojoties ar faktu, ka dokumenti tika iesniegti. Apgabaltiesa izskatīja lietu sakarā ar Pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024. gada 14. maija Pieteicējai nelabvēlīgo spriedumu, ar kuru tā bija atstājusi negrozītu VID lēmumu.

Šī tieslieta uzskatāmi parāda transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasību un savlaicīgas saistīto pušu darījumu deklarēšanas nozīmi. Tāpat tā demonstrē, ka tikai formāla, nevis konstruktīva sadarbība ar VID, maldinot iestādi un nespējot gandrīz divu gadu laikā novērst pārkāpumu, var novest pie maksimālās soda naudas piemērošanas. Svarīgi ņemt vērā, ka, ja uzņēmums veic darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem kopsummā virs 5 milj. EUR, tam ir obligāti jāsagatavo un 12 mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz VID likumam atbilstoša vietējā transfertcenu dokumentācija. VID nepieņems citas grupas sabiedrības dokumentāciju vai dokumentāciju par citu pārskata gadu, un pamatoti šādus nekorekti iesniegtus dokumentus traktē kā vispār neiesniegtu dokumentāciju.

Ievads

Pieteicējs 2018. pārskata gada (t. i., 2018./2019. pārskata gads, kas sākās 2018. gada 1. jūlijā un beidzās 2019. gada 30. jūnijā) uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) deklarācijā deklarēja darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem – Lietuvā reģistrētu mātes sabiedrību un Igaunijā reģistrētu māsas sabiedrību. Kopējā darījumu summa pārsniedza 5 000 000 EUR. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta trešās daļas 2. punktam, kontrolēto darījumu summai pārsniedzot šādu slieksni, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam obligāti ir jāiesniedz VID vietējā transfertcenu dokumentācija. Attiecīgi šajā situācijā Pieteicējam līdz 2020. gada 30. jūnijam bija pienākums iesniegt VID vietējo transfertcenu dokumentāciju par 2018./2019. pārskata gadu.

Pārkāpums un piemērotais sods

Veicot pārbaudes un pēc gandrīz divus gadus ilgas komunikācijas, kā arī vairākkārtējiem dokumentācijas iesniegšanas termiņu pagarinājumiem, kā rezultātā Pietecēja tā arī neiesniedza tiesību normām atbilstošu vietējo transfertcenu dokumentāciju par 2018./2019. pārskata gadu, VID 2022. gada 4. novembrī lēma piemērot Pieteicējam soda naudu 100 000 EUR apmērā. VID ieskatā Pieteicēja pārkāpums bija kvalificējams kā vietējās transfertcenu dokumentācijas par 2018.2019. pārskata gadu neiesniegšana.

VID Pieteicējam piemēroja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta četrpadsmitajā daļā noteikto maksimālo soda naudu, t. i., 100 000 EUR, šādu iemeslu dēļ:

• Pieteicēja iesniegtie dokumenti ne pēc nosaukuma, ne pēc formas un satura neatbilda likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta devītās daļas un MK 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 802 „Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” (turpmāk – Transfertcenu noteikumi) 3. punkta prasībām, tādēļ tie nav uzskatāmi par vietējo transfertcenu dokumentāciju;

• daļa iesniegto dokumentu pēc būtības bija adresēti citai ārvalstu sabiedrībai (SAS „Dotnuvos projektai”) un saturēja norādi, ka tā ir minētās sabiedrības transfertcenu dokumentācijas apakšdatne un daļa no grupas globālās dokumentācijas;

• iesniegtie dokumenti neattiecās un nevarēja būt attiecināmi uz 2018./2019. pārskata gadu, jo tie bija datēti ar 2016. gada jūniju, un tajos bija vērtēta informācija par 2014. un 2015. gadu;

• viens no iesniegtajiem dokumentiem bija angļu valodā, un tam nebija pievienots tulkojums valsts valodā, kas ir formāls pārkāpums;

• iesniegtajiem dokumentiem netika pievienoti darījumu attaisnojuma dokumenti, finanšu informācija vai citi dokumenti;

• Pieteicējs darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem deklarēja tikai pēc VID norādes un pārbaudes uzsākšanas;

• VID iepriekš veikta nodokļu audita ietvaros konstatēja, ka Pieteicējs neievēro izstrādāto transfertcenu politiku.

Augstākminēto iemeslu dēļ VID neesot bijis iespējams veikt kvalitatīvu transfertcenu risku analīzi un pārliecināties, vai cena darījumos ar saistītām personām ir noteikta atbilstoši tirgus cenai, un secīgi – vai ar UIN apliekamā bāze ir noteikta pareizi.

VID lēmuma pārsūdzēšana tiesā

Pieteicējs VID lēmumam nepiekrita un to sākotnēji pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas attiecīgi pieteikumu noraidīja un atstāja VID lēmumu spēkā esošu. Secīgi, Pieteicējs iesniedza Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas sūdzību, pārsūdzot VID un pirmās instances tiesas lēmumu.

Pieteicējs tiesā pārsūdzēja VID lēmumu ar šādu pamatojumu:

• lai arī iesniegto dokumentu forma un saturs precīzi neatbilst normatīvo aktu prasībām, vērtējot tos kopsakarā, tie satur praktiski visu būtisko informāciju;

• VID neesot norādījis, tieši kāda informācija trūkst kvalitatīvas transfertcenu risku analīzes veikšanai;

• nepieciešamā dokumentācija tika iesniegta, tāpēc strīds var būt vienīgi par tās pietiekamību, un nevar tikt piemērota soda nauda par dokumentācijas neiesniegšanu;

• VID neesot pienācīgi argumentējis maksimālās soda naudas piemērošanu, un 100 000 EUR sods esot nesamērīgs.

Kāds bija tiesas lēmums un secinājumi?

Apgabaltiesa konstatēja, ka VID un pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojušas likuma normas un atzina, ka Pieteicējs nav iesniedzis tiesību normām atbilstošu vietējo transfertcenu dokumentāciju ne likumā noteiktajā termiņā, ne arī vēlākajos VID pagarinātajos termiņos. Turklāt, tiesa konstatēja pierādījumus, ka dokumentācija uz likumā noteikto termiņu (2020. gada 30. jūniju) nebija sagatavota. Mātes sabiedrība lēmumu par auditorkompānijas piesaisti dokumentācijas izstrādei pieņēma tikai 2020. gada maijā. Kā arī, būtisks papildu dokuments – "Lauksaimniecības tehnikas un rezerves daļu salīdzināmo meklēšana" – tika datēts tikai ar 2021. gada augustu. Lai gan Pieteicējs norādīja, ka ir sadarbojies ar VID, tiesa secināja, ka šī sadarbība bija tikai formāla un Pieteicējs pat maldināja iestādi, sākotnēji apgalvojot, ka dokumentācija ir sagatavota un tai nepieciešams tikai tulkojums, bet vēlāk mainot nostāju un atsakoties iesniegt dokumentus, apgalvojot, ka viss nepieciešamais jau ir iesniegts. Pieteicējs nepiekrita VID viedoklim par dokumentācijas trūkumiem – tātad trūkumu nav. Šāda pretrunīgā nostāja arī raksturo Pieteicēja kā nodokļu maksātāja attieksmi pret likumā noteikto prasību izpildi.

Tiesa piekrita VID, ka piemērotās soda naudas apmērs ir samērīgs un pienācīgi pamatots, izdarot pareizus lietderības un samērīguma apsvērumus. Tā atsaucās uz likumprojekta anotāciju, kurā norādīts, ka noteiktā sankcija (līdz 100 000 EUR) ir būtiski mazāka par risku, ko kontrolēti darījumi rada valsts budžetam, un tās mērķis ir motivēt nodokļu maksātājus atturēties no pārkāpumiem.

Tāpat, tiesa noraidīja Pieteicēja atsauci uz citu administratīvo lietu, secinot, ka tās faktiskie apstākļi ir atšķirīgi (t.i., transfertcenu dokumentācijā tika konstatēti trūkumi un tā netika sagatavota valsts valodā). Attiecīgi tāpēc nav pamata uzskatīt, ka, lemjot par soda noteikšanu, nav ievērota vienlīdzīga attieksme pret nodokļu maksātājiem.

Rezultātā Administratīvā apgabaltiesa nosprieda noraidīt Pieteicēja pieteikumu par VID 2022. gada 4. novembra lēmuma atcelšanu. Šo spriedumu Pieteicējs var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Raksta autore:

Adrija Vorslova, Vecākā konsultante, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.