Šī gada vasarā Administratīvā apgabaltiesa (turpmāk – Tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. A420196620, ar kuru tā pēc būtības noteikusi, par kāda veida ienākumu uzskatāms ienākums no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un to straumēšanas fiziskas personas izveidotā kanālā sociālajā tīklā YouTube. Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa un pēc tam Apgabaltiesa noraidīja pieteicēja prasību par maksājumu atzīšanu par dāvinājumiem un atzina pieteicēja darbību kā uz saimniecisko darbību vērstu. Tomēr Senāts šo spriedumu atcēla un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai Apgabaltiesā, īpaši uzdodot pārbaudīt, vai konkrētie video atzīstami par autortiesību objektiem, izvērtējot jaunrades kritērijus. Pēc atkārtotas izskatīšanas Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka tiešsaistes video ir autortiesību objekti un tiem piemērojams attiecīgais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) nomaksas režīms.
Par ko bija strīds?
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veica fiziskas personas (pieteicējs) auditu par 2017. un 2018. gadu, konstatējot, ka pieteicējs ir guvis ienākumus no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un to straumēšanas YouTube un Twitch kanālos. Audita rezultātā VID secināja, ka pieteicējs nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un aprēķināja IIN, nokavējuma naudu un soda naudu. Pieteicējs apstrīdēja VID lēmumu, galvenokārt argumentējot, ka saņemtie maksājumi bija dāvinājumi, nevis atlīdzība par pakalpojumiem, un tādējādi tie nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības ienākumiem.
Kādi bija VID un Tiesas argumenti un secinājumi?
Strīda jautājums Tiesas un Senāta kabinetos izskatīts vairākkārt, pieteicējam vairākkārt apstrīdot pieņemtos spriedumus. Galvenie pārspriestie jautājumi bija šādi:
• Par saimniecisko darbību un atlīdzības raksturu: VID savu lēmumu pamatoja ar to, ka pieteicēja darbība atbilst saimnieciskās darbības principiem, jo tā tika veikta sistemātiski, regulāri un ar nolūku gūt ienākumus. Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Senāts vienprātīgi secināja, ka pieteicēja rīcībā ir saskatāmas saimnieciskās darbības pazīmes. Senāts uzsvēra, ka regulārs straumēšanas grafiks un ievērojamais tiešraižu apjoms liecina par profesionālu pieeju, nevis brīvā laika izklaidi. Attiecībā uz maksājumu raksturu, Senāts noraidīja pieteicēja argumentus, ka tie būtu dāvinājumi. Tiesa un Senāts norādīja, ka, lai gan maksājumi varētu šķist brīvprātīgi, to patiesais mērķis bija novērtēt sniegto izklaides pakalpojumu un nodrošināt šī pakalpojuma sniegšanu arī turpmāk. Tika konstatēta tieša cēloņsakarība starp pieteicēja darbībām un skatītāju maksājumiem, kas ļauj secināt, ka pieteicējs sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Turklāt vērā tika ņemta arī pieteicēja profesionālā pieeja maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot tādas platformas kā streamlabs.com, kas nepārprotami norāda uz nodomu gūt ienākumus.
• Par autortiesību statusu un jaunradi: Sākotnēji Apgabaltiesa noraidīja autortiesību aizsardzību videospēļu spēlēšanas video, uzskatot, ka pieteicējs nedarbojas literatūras, zinātnes vai mākslas jomā un neveido jaunu produktu. Senāts šo secinājumu atcēla, uzsverot, ka audiovizuālo darbu radīšana pieder pie literatūras, zinātnes vai mākslas jomas, un piederība konkrētai jomai nav izšķirošais kritērijs autortiesību objekta atzīšanai. Senāts norādīja, ka jāpārbauda divi kritēriji: vai darbu ir radījusi fiziskā persona un vai tas ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Apgabaltiesa, atkārtoti izskatot lietu pēc Senāta norādēm, nonāca pie secinājuma, ka pieteicēja videospēļu spēlēšanas video atzīstami par autortiesību objektiem, jo:
- video satur pieteicēja vizuālu attēlojumu, videospēles spēlēšanu ar audio komentāriem, sarunām ar citiem dalībniekiem un pieteicēja "spēlētāja pieredzes" stāstiem un padomiem, kā labāk uzvarēt spēlē;
- šiem elementiem, neatkarīgi no videospēles elementiem, ir pašiem sava jaunrades vērtība, jo tie ir pieteicēja radīti, un to atspoguļojumā pieteicējs oriģinālā veidā izpauž savu radošo garu;
- nepastāv vispārsaistoša standarta forma videospēļu spēlēšanas video, kas ļauj autoram veikt brīvas un radošas izvēles;
- Pieteicēja radošais ieguldījums sākas jau video sagatavošanas posmā, ietverot spēles apgūšanu un darbu pie tiešraides satura veidošanas.
Līdz ar to strīds beidzās ar atzinumu, ka pieteicējs ir radījis autordarbus, kas ir aizsargājami ar autortiesībām. Tādējādi ienākumi ir apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma, piemērojot attaisnoto izdevumu normas. VID tika uzdots atcelt sākotnējo lēmumu un izdot jaunu administratīvo aktu, veicot atkārtotu nodokļu aprēķinu, ņemot vērā šos secinājumus.
Kāds ir spēkā esošais autoratlīdzības režīms?
Kontekstā ar pieņemto lēmumu ir svarīgi atzīmēt, ka šobrīd spēkā esošais autoratlīdzībām piemērojamais nodokļa režīms atšķiras no 2017. un 2018. gadā piemērojamā režīma. Auditējamā periodā (2017.-2018. gadā) autoratlīdzībai par audiovizuāliem darbiem (tolaik sauktiem "videodarbiem") bija piemērojamas attaisnoto izdevumu normas 30 % un 50 % apmērā no autoratlīdzības summas, atkarībā no darba veida.
2025. gadā piemērojamais IIN režīms savukārt ir gana sarežģīts un prasa individuālu iedziļināšanos. IIN likumā izlasīt pareizo piemērošanas režīmu nav vienkārši, tādēļ palīgā noteikti jāņem VID metodiskie materiāli. Tas tādēļ, ka IIN piemērošanai izšķir četrus dažādus autoratlīdzības saņemšanas veidus, katram no tiem ir piemērojams atsevišķs nodokļa režīms:
- autoratlīdzība, ko izmaksā autortiesību mantiniekam un citu autortiesību pārņēmējam;
- autoratlīdzība, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas;
- autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kurām nav reģistrēta saimnieciskā darbība;
- autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kurām ir reģistrēta saimnieciskā darbība.
Raugoties analizētā tiesas sprieduma kontekstā, šobrīd IIN likums paredz to, ka autoratlīdzību saņēmējiem, kuri nav to mantinieki un kuriem autoratlīdzības neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Jāpiemin gan, ka viņi to var nedarīt līdz 2027. gada 31. decembrim, pie nosacījuma, ka viņi tādā gadījumā reģistrējas par “autoratlīdzības saņēmēju – pašnodarbinātu personu”. Šāds atbrīvojums, lai arī pirmšķietami nesamazina administratīvo slogu, individuālās situācijās var būt labvēlīgs attiecībā uz piemērojamo efektīvo nodokļa likmi.
Ja autoratlīdzības saņēmējs izvēlas nereģistrēt saimniecisko darbību, autoratlīdzībai, nepiemērojot nosacītos izdevumus vai nodokļa atvieglojumus, piemērojams 25 % nodoklis, kas sevī ietver 80 % valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un 20 % IIN.
Savukārt, autoratlīdzības saņēmējs kā saimnieciskās darbības veicējs vispārējā nodokļu režīmā maksā VSAOI, IIN un minimālās VSAOI. Šajā gadījumā ienākums ir peļņa mīnus ieņēmumi, no kuriem atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Autoratlīdzības saņēmējs saimnieciskās darbības izdevumos var atskaitīt nosacītos izdevumus 25 % vai 50 % apmērā no autoratlīdzības atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida.
Kāpēc šis spriedums ir svarīgs?
Šis spriedums ir nozīmīgs solis digitālās ekonomikas regulēšanā Latvijā, jo tas skaidri nosaka kritērijus, pēc kuriem ienākumi no tiešsaistes platformām tiek atzīti par autoratlīdzības ienākumiem. Tiesa ir noteikusi, ka, lai straumēšanas saturs tiktu atzīts par autortiesību objektu, jāvērtē divi galvenie kritēriji:
• vai ienākumu ir radījusi fiziska persona;
• vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts.
Praktiski padomi straumētājiem
Lai videospēļu straumēšanas saturs varētu tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi kvalificēti kā autoratlīdzība, ir svarīgi dokumentēt un akcentēt savu individuālo radošo ieguldījumu, kas ietver:
• personīgo klātbūtni un komentārus: Jūsu vizuālais attēlojums un audio komentāri, kuros analizējat spēles procesu, stāstāt par savu "spēlētāja pieredzi", sniedzat stratēģiskus padomus un veicat mijiedarbību ar skatītājiem vai citiem dalībniekiem;
• oriģinalitāti un izvēles brīvību: Demonstrējiet, ka jūsu saturs nav tikai tehnisks spēles izpildījums, bet atspoguļo jūsu unikālo stilu un personību. Tas ietver izvēles par video formātu, grafiskajiem efektiem, uzrakstiem un citiem elementiem;
• sagatavošanās darbu: Iekļaujiet arī sagatavošanās posmu – piemēram, spēles apgūšanu un darbu pie tiešraides satura veidošanas – kā daļu no jūsu radošā procesa.
Šāda pieeja var būtiski ietekmēt piemērojamo nodokļa režīmu, ļaujot izmantot autoratlīdzībai paredzētos attaisnotos izdevumus un optimizēt nodokļu maksājumus.
Raksta autori:
Alise Papina, Vecākā projektu vadītāja, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi
Daniels Helpejs, Konsultants, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi
Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.
© 2025 KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.
Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://kpmg.com/governance.
Sazinieties ar mums
- Atrast biroju adreses kpmg.findOfficeLocations
- kpmg.emailUs
- Sociālie mediji KPMG kpmg.socialMedia