Grozījumi MK noteikumos par Gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu

Periodā no 2025. gada 8. līdz 22. augustam sabiedrība tika aicināta izteikties par grozījumu projektu Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk tekstā – “MK noteikumi”. Izmaiņas nepieciešamas, lai MK noteikumus pielāgotu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – “IIN Likums”) grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī un 25. aprīlī.  Rakstā apskatīsim būtiskākās izmaiņas, kuras tika nodotas apspriešanai.

1. Vienots neapliekamais minimums

IIN Likums vairs neparedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - "VID”) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma, maksātāja prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Tā vietā ir noteikts vienots (fiksēts) neapliekamais minimums, kas piemērojams visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra (510 euro mēnesī 2025. gadā, 550 euro 2026. gadā, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī). Tā kā pašreizējā MK noteikumu redakcijā un gada ienākumu deklarācijas veidlapās joprojām lietots termins "diferencētais neapliekamais minimums", tad jaunajās reakcijās piedāvāts lietot terminu "neapliekamais minimums".

2. Atsauču svītrošana uz paziņojuma rindu numerāciju

MK noteikumos sniegtas gada ienākumu deklarāciju veidlapu aizpildīšanas instrukcijas. Tajās ir atsauces uz informatīvās deklarācijas “Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām” rindu numerāciju. Taču Ministru Kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 “Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju” vairs nenosaka šo paziņojuma veidlapu un tās rindu numerāciju, radot neskaidrības. Lai novērstu šo neatbilstību un atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, atsauces uz paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām rindu numerāciju tiktu svītrotas no MK noteikumiem.

3. Attaisnoto izdevumu pārnešanas nosaukuma precizēšana

Gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumā rindas nosaukums "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" bija garš un grūti saprotams, tādējādi radot neizpratni nodokļu maksātājiem. Lai vienkāršotu un padarītu izpratni vieglāku, rindas nosaukumu piedāvāts mainīt uz "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Piedāvāts šo nosaukumu mainīt gan MK noteikumos, gan Deklarācijas veidlapā.

4. Papildu 3% nodokļa likmes ieviešana liela apjoma ienākumiem

IIN Likumā mainīti progresijas sliekšņi no trim uz diviem un ieviesta papildu 3% likme taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 euro. Izmaiņu anotācija norāda, ka nerezidentiem 3% papildus likme nav piemērojama un ka VID ar samērīgām izmaksām nevar nodrošināt precīzu nodokļa aprēķinu personām, kurām mainās rezidences statuss, jo ir vairāki ienākumu veidi, kurus gada ienākumu deklarācijā norāda vienā summā par visu gadu. Prasība atsevišķi uzskaitīt un deklarēt katru viena veida ienākumu būtu pārmērīgs administratīvais slogs nodokļu maksātājam un paildzinās deklarācijas aizpildīšanas laiku. Tādējādi, lai nodrošinātu precīzu papildu likmes piemērošanu un samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts papildināts ar jauniem apakšpunktiem, kas nosaka kārtību, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu likmes aprēķinam un paša papildu nodokļa aprēķināšanu.

Papildus jānorāda, ka IIN likumā nav definēts, kas ir šīs 3% papildlikmes maksātāji. Saskaņā ar IIN likuma 2. pantu, IIN maksātāji ir personas, kas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir uzskatāmi par iekšzemes nodokļu maksātājiem (rezidentiem) un ārvalstu nodokļu maksātājiem (nerezidentiem). Savukārt, IIN likuma 19. pants nosaka kārtību, kādā IIN tiek aprēķināts rezumējošā kārtībā, t.i. iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kas jādara gan rezidentiem, gan nerezidentiem, ja ir Latvijā gūts deklarējams ienākums. Šī likuma 20. pantā noteikti gada deklarācijas iesniegšanas atvieglojumi, tai skaitā nerezidentiem. Neskatoties uz to, IIN likuma 20. panta 4. daļā paredzēts, ka ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz tādiem nodokļa maksātājiem, kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības vai kuriem rodas pienākums piemaksāt nodokli saistībā ar šā likuma 15. panta otrajā daļā minētās progresīvās likmes vai šā likuma 15.1 pantā minētās papildu likmes piemērošanu. Tātad secināms, ka jebkuram nodokļu maksātājam, kura ienākumu apmērs pārsniedz 15.1 pantā minētā ienākuma apmēru, ir jāsniedz gada ienākumu deklarācija un jāmaksā 3% papildus IIN. VID neformāli telefonsarunā gan norādījis, ka 3% IIN papildlikme nerezidentiem netiks piemērota, un šis aspekts tiks atrunāts kādos (citos) Ministru kabineta noteikumos. Šeit gan jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumi nevar noteikt konkrētam nodokļu maksātājam pienākumu maksāt vai nemaksāt nodokli, ja tas nav noteikts IIN Likumā.

5. Terminu "Piemaksa" un "Pārmaksa" precizēšana

Termini "Piemaksa" un "Pārmaksa" MK noteikumos un gada ienākumu deklarācijas veidlapās bija neskaidri iedzīvotājiem, bieži radot sūdzības un neapmierinātību ar VID piedziņas darbībām. Lai atvieglotu izpratni, termini tiks aizstāti ar skaidrākiem formulējumiem:

-        vārds "Piemaksa" aizstāts ar vārdiem "Maksājamais nodoklis jeb summa, kas jāmaksā valsts budžetā";

-        vārds "Pārmaksa" aizstāts ar vārdiem "Pārmaksātais nodoklis jeb nodokļa atmaksa".

6. Ārvalstīs gūto ienākumu no kapitāla deklarēšanas kārtības precizēšana

Latvijas Finanšu nozares asociācija norādījusi uz neskaidrībām par ārvalstīs gūtu procentu vai dividenžu ienākumu deklarēšanu. Problēmu radīja nepieciešamība ārvalstīs gūtos, ar IIN neapliekamos šāda veida ienākumus euro trīs reizes norādīt D2 pielikumā un nekonsekvence attiecībā uz to, kas norādāms D11 pielikumā, ja tie ir apliekami ar IIN Latvijā (t.i. tajā nav jānorāda informācija par ienākumu ārvalstu valūtā un gūšanas datumu). Lai uzlabotu skaidrību un samazinātu administratīvo slogu, D11 un D2 pielikumu nosaukumi tiks papildināti ar paskaidrojumiem, un tiks samazināts D2 pielikuma aizpildāmo aiļu skaits, atsakoties no ienākuma un ārvalstīs ieturētā nodokļa norādīšanas ārvalstu valūtā un datuma.

7. Solidaritātes nodokļa daļas atsevišķa rinda D veidlapā

VID bieži saskaras ar jautājumiem par solidaritātes nodokļa daļu, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā. Lai padarītu Gada ienākumu deklarācijas D veidlapas aizpildīšanas kārtību saprotamāku un nodokļa maksātājs varētu pārbaudīt un koriģēt vērtību, D veidlapā noteikta atsevišķa numurēta rinda šai solidaritātes nodokļa daļai.

8. Ārvalstīs ieturētā nodokļa iekļaušana gada ienākumu deklarācijā un kriptoaktīvu darījumu ierobežojumi

Līdz šim ārvalstīs ieturēto nodokli varēja norādīt tikai pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācijā DK) Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kuram gada laikā ir bijuši ienākumi, kas kopsummā veido zaudējumus, tik un tā jāsniedz deklarācija DK, lai ārvalstī ieturētais nodoklis tiktu ņemts vērā. Turklāt nebija precīzi paskaidrots, kā gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijā GD (turpmāk - GD deklarācija) aprēķināt gala rezultātu, ja ir gan peļņa, gan zaudējumi no kriptoaktīvu darījumiem un citiem kapitāla aktīviem. Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu precīzu nodokļa aprēķinu, GD deklarācijā ir iekļauta jauna aile ārvalstīs ieturētā nodokļa norādīšanai, un precizētas pārmaksas aprēķina formulas, ņemot vērā darījumu ar kriptoaktīviem ierobežojumus.

9. Termina "virtuālā valūta" aizstāšana ar "kriptoaktīvi"

Grozījumi IIN likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 25. aprīlī, mainīja terminu "virtuālā valūta" uz "kriptoaktīvi". Lai nodrošinātu terminoloģijas saskaņu ar jaunākajiem likuma grozījumiem, visi attiecīgie termini tiks mainīti gan MK noteikumos, gan deklarācijās.

10. Noteikumu piemērošanas termiņš

Piedāvāts, ka izmaiņas iemērojamas, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2025. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem.

Kopsavilkums

Kopumā, mūsuprāt, izmaiņas ir vērstas uz nodokļu deklarēšanas procesa skaidrības un efektivitātes uzlabošanu, pielāgojoties jaunajai IIN likuma redakcijai. Jautājumus gan rada tas, vai, kur un kā tiks atrunāts tas, ka nerezidentiem 3% IIN papildlikme nebūs piemērojama.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.