Top vienkāršots nodokļu režīms maziem un vidējiem uzņēmumiem

Lai vienkāršotu nodokļu piemērošanu uzņēmumu grupas ietvaros, izstrādāts priekšlikums HOT direktīvai jeb galvenā uzņēmuma nodokļu sistēmai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas darbojas vairāk nekā vienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Lai gan direktīva šobrīd netiek aktīvi virzīta, tā sniedz ieskatu iespējamajos nodokļu vienkāršošanas virzienos.

HOT direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu atbilstības izmaksas ES dalībvalstu MVU, kuriem ir radies nodokļu nomaksas pienākums citā ES dalībvalstī, veicināt šo uzņēmumu pārrobežu paplašināšanos un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū.

Ja MVU vēlas apgūt jaunus tirgus un darboties citās valstīs, tiem rodas pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vairākās ES dalībvalstīs, tiklīdz to darbība ārvalstīs rada apstākļus, lai izveidotu pastāvīgo pārstāvniecību. Reģistrācija un UIN aprēķins un nomaksa ir saistīta ar fiksētām izmaksām, kas rada šķēršļus MVU attīstībai ārpus valsts robežām. Tas ir īpaši aktuāli paplašināšanās sākumposmā, kad darbības apjoms ārvalstīs ir neliels salīdzinājumā ar primārajām biznesa operācijām rezidences valstī. Tādēļ ir svarīgi, ka MVU, kas plāno augt un paplašināties ārpus valsts robežām ar pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību, varētu vienkāršot nodokļu aprēķinus, arī pastāvīgās pārstāvniecībās piemērojot nodokļu noteikumus, kas tiem ir zināmi, proti, to galvenā uzņēmuma valsts regulējumu. Direktīva dotu šiem MVU iespēju izvēlēties sev piemērotāko pieeju – vai nu turpināt piemērot dažādu valstu, kuros tie strādā, nodokļa aprēķina režīmus, vai izvēlēties visām struktūrvienībām piemērot vienus galvenā uzņēmuma valsts nodokļu noteikumus.

Lai uzņēmumi varētu kvalificēties šim nodokļa maksāšanas režīmam, tiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem:

• jāatbilst MVU definīcijai saskaņā ar direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, normām vismaz divus iepriekšējos gadus pirms režīma piemērošanas.

Faktiski tas nozīmē, ka MVU jāizpilda vismaz divi no trim šādiem kvantitatīvajiem rādītājiem – kopējai aktīvu vērtībai ir jābūt zem 20 000 000 eiro; neto apgrozījumam – zem 40 000 000 eiro, darbinieku skaitam – zem 250;

• uzņēmumam nedrīkst būt saistīto uzņēmumu.

Tas nozīmē, ka tam nav meitasuzņēmumu, kā arī ar dalībnieku starpniecību tas neietilpst nevienā konsolidācijas grupā saskaņā ar direktīvu 2013/34/ES. Tas arī nozīmē, ka darbību citās ES dalībvalstīs uzņēmums īsteno tikai ar pastāvīgo pārstāvniecību, nevis meitasuzņēmumiem. Saskaņā ar HOT direktīvas priekšlikuma preambulām šāda pieeja izvēlēta apzināti, jo vērtēta arī iespēja šo sistēmu ļaut piemērot uzņēmumu grupām, kurām citās ES dalībvalstīs ir meitasuzņēmumi;

• galvenajam uzņēmumam jābūt nodokļu rezidentam šajā valstī vismaz divus iepriekšējos finanšu gadus;
• kopējais uzņēmuma ārvalstu pastāvīgo pārstāvniecību atzītais apgrozījums pēdējos divos gados nedrīkst pārsniegt divkāršu galvenā uzņēmuma apgrozījumu.

Šis kritērijs noteikts, lai novērstu, ka uzņēmumi apzināti izvēlās galvenā uzņēmuma reģistrēšanai valsti ar izdevīgāko UIN režīmu.

Saskaņā ar HOT direktīvu gan galvenais uzņēmums, gan pastāvīgā pārstāvniecība ar UIN apliekamo ienākumu aprēķinās saskaņā ar galvenā uzņēmuma valsts regulējumu. Tomēr pastāvīgo pārstāvniecību ienākumam tiks piemērotas attiecīgo pastāvīgo pārstāvniecību valstu UIN likmes. Turklāt visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būs jāpiemēro viens galvenā uzņēmuma nodokļu aprēķina režīms un nevarēs izvēlēties kādu no pastāvīgajām pārstāvniecībām tajā neiekļaut un rēķināt tajās ar nodokli apliekamo ienākumu pēc pastāvīgo pārstāvniecību valsts regulējuma, pat ja tas ir izdevīgāks.

Galvenais uzņēmums iesniegs UIN deklarāciju rezidences valsts nodokļu administrācijai gan par galvenā uzņēmuma darbību, gan par pastāvīgo pārstāvniecību valstīs notiekošo darbību. Galvenā uzņēmuma valsts nodokļu administrācija automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros iesniegs pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijām galvenā uzņēmuma nodokļu deklarāciju, finanšu pārskatus, pastāvīgo pārstāvniecību nodokļa aprēķina paziņojumu un citus būtiskus dokumentus, kas sniedzami saskaņā ar galvenā uzņēmuma rezidences valsts prasībām. Tāpat galvenā uzņēmuma rezidences valsts nodokļu administrācijai, ja tas nepieciešams, jāsniedz pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijām jebkāda cita informācija, lai tās varētu aprēķināt citus pārstāvniecības valsts nodokļus vai nodevas vai mijiedarbībā ar UIN aprēķināmus iedzīvotāju ienākuma nodokļus.

Pēc pastāvīgo pārstāvniecību nodokļa aprēķina paziņojuma saņemšanas divu mēnešu laikā pastāvīgās pārstāvniecības valsts nodokļu administrācija var pieņemt vai noraidīt aprēķinu. Ja minētā institūcija noraida nodokļa aprēķina projektu, tai jāpārrēķina peļņas attiecināšana uz pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar attiecīgo valstu divpusējās nodokļu konvencijas normām. Pēc šāda pārrēķina galvenā uzņēmuma rezidences valsts nodokļu administrācija pārrēķina uz pastāvīgās pārstāvniecības valsti attiecināmo nodokli.

Galvenā uzņēmuma rezidences valsts nodokļu administrācija nodokli no pastāvīgo pārstāvniecību valstu apliekamā ienākuma iekasē un pārskaita uz pastāvīgo pārstāvniecību valstīm. Tas nozīmē, ka arī nodokļu saistības MVU varēs izpildīt vienā valstī, nodrošinot tā dēvēto “vienas pieturas aģentūru”.

Tā kā HOT režīma piemērošana būs brīvprātīga, lai varētu to sākt piemērot, MVU galvenajam uzņēmumam rezidences valstī būs jāiesniedz pieteikums, iekļaujot tajā arī sarakstu ar valstīm, kurās tam ir pastāvīgās pārstāvniecības. Šāds pieteikums jāiesniedz vismaz trīs mēnešus pirms finanšu gada, kuram uzņēmums vēlās piemērot HOT režīmu.

Attiecīgās valsts nodokļu administrācijai būs jāpārbauda uzņēmuma atbilstība režīma piemērošanas kritērijiem un divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde. Ja atļauja tiek dota, tad jāinformē pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijas, ka uzņēmums piemēros HOT režīmu. Savukārt pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijām jāinformē galvenā uzņēmuma valsts nodokļu administrācija par nodokļa likmi, kas jāpiemēro to pastāvīgo pārstāvniecību ar nodokli apliekamajam ienākumam.

HOT režīmu MVU piemēro piecus gadus. Šī perioda beigās HOT režīma piemērošana tiek automātiski izbeigta, izņemot, ja galvenais uzņēmums informē tā rezidences valsts nodokļu administrāciju par HOT režīma piemērošanas pagarinājumu. Turklāt tas jāizdara ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms HOT režīma piemērošanas perioda beigām. Attiecīgi nodokļu administrācija pārbauda, vai uzņēmums joprojām izpilda HOT režīma piemērošanas kritērijus, un divu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas informē uzņēmumu par lēmumu pagarināt vai noraidīt HOT režīma piemērošanas pagarinājumu, kā arī četru mēnešu laikā informē arīdzan pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijas.

Uzņēmumam nav tiesību pagarināt HOT režīma piemērošanu vēl uz pieciem gadiem, ja iepriekšējo piecu gadu laikā:

• jebkuros divos no pieciem gadiem pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums pārsniedzis divkāršu galvenā uzņēmuma apgrozījumu;
• uzņēmums izveidojis vienu vai vairākus meitasuzņēmumus ES vai ārpus tās;
• divos no pieciem gadiem uzņēmums nav kvalificējies iepriekš minētajiem MVU kritērijiem.

Direktīva nekādā veidā nemaina katras valsts iekšējo regulējumu attiecībā uz nodokļu auditiem vai strīdu risināšanas kārtību, kā arī divpusējās nodokļu konvencijās paredzētos dubultās nodokļa uzlikšanas novēršanai paredzētos risinājumus.

Tajā pašā laikā HOT direktīva paredz, ka pastāvīgo pārstāvniecību valsts nodokļu administrācija var pieprasīt vienlaicīgu nodokļu pārbaudi ar galvenā uzņēmuma valsts nodokļu administrāciju, lai pārbaudītu uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecinātās peļņas aprēķinu, ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķinu vai piemēroto nodokļa likmi. Vienlaicīgā pārbaude īstenojama saskaņā ar direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Tomēr pretēji direktīvas normām, HOT režīma piemērošanas gadījumā galvenā uzņēmuma rezidences valsts nodokļu administrācija nevar atteikties no vienlaicīgās pārbaudes veikšanas, ja to pieprasa pastāvīgās pārstāvniecības valsts nodokļu administrācija.

Ar HOT direktīvu tiek paredzēti arī grozījumi direktīvā 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, lai nodrošinātu regulējumu informācijas apmaiņai starp pastāvīgo pārstāvniecību valstu nodokļu administrācijām HOT direktīvas normu izpildei.

Direktīvas projekts tika publicēts 2023.gada septembrī ar vīziju, ka tas tiks pieņemts un ES dalībvalstīm to vajadzētu transponēt vietējā regulējumā līdz 2025.gada beigām. Tomēr virzība nav notikusi.

Jāatzīmē, ka pēc 2024.gada 9.septembrī bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) prezentētā ziņojuma par Eiropas konkurētspējas nākotni, Eiropas Komisija (EK) apņēmusies mazināt administratīvo slogu Eiropā sadrumstaloto tirgu dēļ. Balstoties uz šo ziņojumu, EK savā paziņojumā “Konkurētspējas kompass”, kas publicēts 2025.gada 29.janvārī, un 2025.gada darba programmā, kas publicēta 2025.gada 11.februārī, izklāstīja ambīcijas veicināt konkurētspēju un vienkāršot ES tiesību aktus. Cita starpā EK paziņoja par tā sauktā “Omnibusa vienkāršošanas paketes” izstrādi, lai samazinātu pārskatu slogu par 25% visiem uzņēmumiem un par 35% ‒ MVU.

Pirmās divas Omnibusa vienkāršošanas paketes ietver priekšlikumus Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīvas, ES Taksonomijas regulas (klasifikācijas sistēmas, kas uzņēmumiem palīdz identificēt, kuras ekonomiskās darbības tiek uzskatītas par ilgtspējīgām), Korporatīvās ilgtspējas pienācīgas pārbaudes direktīvas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošanai un optimizēšanai.

Parlamentārās apstiprināšanas uzklausīšanas laikā jaunais klimata, nulles emisiju un tīras izaugsmes, kā arī nodokļu politikas komisārs Vopke Hūkstra (Wopke Hoekstra) jau tika norādījis uz plāniem vienkāršot un optimizēt ES nodokļu politiku, tostarp izstrādājot “holistisku” nodokļu vienkāršošanas paketi, ko EK plāno prezentēt 2026.gada sākumā.

HOT direktīvas priekšlikums atbilst izvirzītajam mērķim par nodokļu vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Tomēr šobrīd tas sniedz tikai vispārīgu priekšstatu par virzienu, kādā nodokļu vienkāršošanas jomā skatās Eiropa. To, vai šīs priekšlikums vai kāda tā plašāka versija būs arī šajā nodokļu vienkāršošanas paketē, redzēsim nākotnē.

Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.