Potenciālie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Valdība š.g. 11. oktobrī publicējusi likumprojektu par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. To mērķis ir uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu. Rakstā īsi apskatām, ko paredz šie grozījumi.

1. 25,5% apmērā ienākumiem līdz VSAOI objekta maksimālajam apmēram – 8 775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā);
2. 33% apmērā ienākumiem virs VSAOI objekta maksimālā apmēra 8 775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā), kas faktiski tiek iekasēts, samaksājot solidaritātes nodokli.

Augstāk minētās IIN likmes būs piemērojamas visiem nodokļa maksātāja ienākumiem, t.sk. algota darba ienākumam, saimnieciskās darbības ienākumiem, ienākumam no intelektuālā īpašuma, kuru izmaksā kolektīva pārvaldījuma organizācija u.c., ja vien likumā nav noteikts citādi. Tai pat laikā, fiksēta likme joprojām tiek saglabāta ienākumam no kapitāla, t.sk. no kapitāla pieauguma, sportistu algota darba ienākumam u.c. likumā īpaši noteiktiem ienākuma veidiem.

Algota darba ienākumam, neatkarīgi no ienākuma gūšanas vietu skaita, izmaksas brīdī tiks piemērota 25,5% likme. Tādu pašu IIN likmi piemēros arī VSAA tās izmaksātajiem pārejošas darba nespējas pabalstiem un pensijām.

Ienākumiem, kuriem pašreiz tiek piemērota 20% vai 23% likme, tiks piemērota 25,5%, nodokļa likme. T.i. ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu tiks piemērota IIN likme 25,5% apmērā.

Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu, kas paredzēs, ka ienākumam no darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim, ja par tiem ir iesniegts pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikums "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā", 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro nodokļa likmi 20% apmērā.

Ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks piemērota 3% papildu IIN likme. Ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē ietilps algota darba ienākumi, ienākumi no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (dividendes, procenti, ienākums no ieguldījumu konta u.c.), saimnieciskās darbības ienākums, ienākumi no intelektuālā īpašuma, arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvotās dividendes un likvidācijas kvotas.

Ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē netiks iekļauti citi no IIN atbrīvotie ienākumi – piemēram, no IIN atbrīvotie pabalsti un dāvanas, ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem atbrīvojuma piemērošanai u.c.

Diferencētais neapliekamais minimums tiks aizvietots ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu.

Fiksētais neapliekamais minimums tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. 2025. gadā tas būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada - 570 eiro mēnesī.

Tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums.

Tas no 6 000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) tiks palielināts līdz 12 000 eiro gadā (1 000 eiro mēnesī).

Tiks paplašināti IIN atvieglojumi maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem.

Atvieglojumu saraksts tiks papildināts (šobrīd tikai par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem) ar tādiem izdevumu veidiem kā pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi. Tiks noteikts, ka visu šo darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro.

Tiks palielināti nodokļa atvieglojumi darba devēju bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, kā arī darba devēju dāvanām.

Atvieglojumi bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam tiks palielināti no 250 uz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām no 15 uz 100 eiro taksācijas gadā.

Tiks vienādots nodokļa atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām).

Tiks noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits – 1 500 eiro gadā.

No IIN tiks atbrīvoti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija".

No likuma izslēgs kritērijus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam IIN atbrīvojuma piemērošanai.

No likuma tiks izslēgti noteiktie kritēriji lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas ienākumam, saglabājot kritērijus tikai attiecībā pret pircēju.

Tiks noteikts, ka no 2025. līdz 2029. gadam ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaus saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un ES fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija"  (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros.

Tiek pagarināts likuma pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan IIN, gan VSAOI) ietur ienākuma gūšanas vietā, piemērojot 25% likmi.

Iepazīstoties ar piedāvātajām izmaiņām, jāsecina, ka, lai izvairītos no papildus 3% nodokļa nākamgad, lielu ienākumu saņēmēji (plānotais kopējais gada ienākums pārsniegtu EUR 200 000) varētu apsvērt iespēju ienākumu “gūt” jau šogad. Piemēram, atsavināt konkrētus aktīvus, vai arī, sadalīt uzņēmumu peļņu.

Tāpat jāsecina, ka solidaritātes nodokļa maksātāju paliks ļoti maz, un no valsts viedokļa uzturēt solidaritātes nodokļa sistēmu, kurā iesaistītas divas valsts iestādes (VSAA un VID), varētu kļūt neefektīvi.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.