Tikai 29% uzņēmumu uzskata, ka ir gatavi ESG datu apliecināšanai

Kā liecina jaunākais KPMG starptautiski veiktais pētījums, tikai mazāk par vienu trešdaļu aptaujāto uzņēmumu (29%) uzskata, ka tie ir gatavi neatkarīgai savu vides, sociālo un pārvaldības (ierasti lietota angliskā abreviatūra ESG) datu pārbaudei. Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pirms deviņiem mēnešiem, šis rādītājs ir pieaudzis pavisam nedaudz, kaut gan jau ar šo gadu Eiropas Savienībā stājās spēkā prasība lieliem un biržā kotētiem uzņēmumiem publiskot ilgtspējas ziņojumus, kas ir saņēmuši ierobežotas pārliecības apliecinājumu. Pakāpeniski šī prasība attieksies uz arvien plašāku noteiktiem kritērijiem atbilstošu uzņēmumu loku, kas darbojas Eiropas Savienībā.  

Novērtējot uzņēmumu sasniegto, gatavojoties ilgtspējas ziņošanai un apliecināšanai, pētījumā  iesaistītie uzņēmumi, vadoties no to līdzšinējās prakses ilgtspējas pārvaldības un ziņošanās jomā, tika iedalīti trīs kategorijās – “līderi” (29%), “virzītāji” (46%) un “iesācēji” (26%), un ir aprēķināts to brieduma skaitliskais vērtējums. Lai arī kopējais novērtējums par uzņēmumu gatavību ilgtspējas datu pārbaudēm nav ievērojami audzis, pētījuma rezultāti liecina, ka situācija, lai arī lēnām, uzlabojas. Ir pieaudzis ne tikai uzņēmumu skaits “līderu” kategorijā, bet arī vidējais "Līderu" brieduma skaitliskais vērtējums - par 6%. Vidējais skaitliskais vērtējums ir pieaudzis arī vidējai grupai - "Virzītājiem" - par 3%. Taču aizvien vairāk pieaug plaisa starp ilgtspējas celmlaužiem un uzņēmumiem, kas vēl atrodas ESG ziņošanas sākumposmā – iesācēju grupā vidējais skaitliskais vērtējums ir sarucis par 6%.

Visbiežāk minētais izaicinājums (44% respondentu) ir, kā piesaistīt un noturēt pietiekamu skaitu prasmīgu darbinieku un ekspertu. Nav pārsteigums, ka talantu piesaiste ir izaicinājums visiem, jo speciālistus meklē daudzi uzņēmumi vienlaicīgi, un vajadzīgās prasmes ir ļoti specifiskas. Šī iemesla pēc vairāk nekā puse uzņēmumu (54%) plāno piesaistīt ārējus ekspertus, un “līderu” vidū šādu uzņēmumu īpatsvars ir vēl augstāks – 59%. Šāda situācija norāda uz  to, ka, jo tālāk uzņēmumi ir šajā procesā, jo plašākas prasmes un zināšanas tiem ir nepieciešamas, lai varētu sasniegt augstu uzņēmuma briedumu ilgtspējas ziņošanas un datu apliecināšanas jomā.

Aktuālais regulējums Eiropas Savienībā paredz, ka uzņēmumiem, uz ko attiecināmas ilgtspējas ziņošanas prasības, ir jāpublisko dati ne tikai pašiem par savu darbību, bet arī jāaptver uzņēmuma vērtības ķēde. Tas nozīmē, ka arvien vairāk pieaug arī prasības pret piegādātājiem lielo uzņēmumu piegāžu ķēdēs. "Līderu" grupā 42% izvirza piegādātājiem stingras prasības attiecībā uz to produktiem. 2023. gadā šis rādītājs bija 28%. Turklāt arvien lielāks skaits uzņēmumu "līderu" grupā pieprasa piegādātājiem sniegt ESG datus (64%). 48% uzņēmumu līderu kategorijā arī ir ietvēruši ilgtspējas kritērijus piegādātāju atlasē (48%). Pieaudzis ir arī to gadījumu skaits, kad "līderi" pieprasa piegādātājiem iegūt neatkarīgu ESG datu apliecinājumu vai sertifikāciju. Tomēr šāda tendence ir relatīvi jauna, un salīdzinājumā starp 2024. un 2023. gada datiem pieaugums ir no 10% līdz 23%.

“Saistībā ar aktuālo ES regulējumu, kas paredz ilgtspējas datus ietvert lielo uzņēmumu gada pārskatā un saņemt trešās puses neatkarīgu apliecinājumu, strauji pieaugs prasības attiecībā uz šo datu kvalitāti un izsekojamību. KPMG pētījums ilustrē, ka šobrīd tikai retais uzņēmums ir gatavs savu ilgtspējas datu apliecināšanai, pēc kā pieaugs pieprasījums ne vien saistībā ar  ilgtspējas ziņošanas prasībām, bet arī ES uzsākto cīņu pret zaļmaldināšanu,” norāda KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza. “Ilgtspējas datu apkopošana vides, sociālo aspektu un pārvaldības jomā prasa laiku, bet ieguvumi ietver ne tikai atbilstības nodrošināšanu aktuālajām prasībām, bet arī iespēju mazināt riskus uzņēmuma darbībā un vairot tā konkurētspēju vietējā un starptautiskā tirgū,” piebilst I. Garoza.  

KPMG ikgadējā ESG apliecinājuma brieduma indekss (KPMG ESG Assurance Maturity Index) ir starptautisks pētījums, kurā iegūtie secinājumi ir balstīti uz atbildēm, ko snieguši 1 000 uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi dažādās nozarēs, pasaules reģionos un uzņēmumos ar atšķirīgiem apgrozījumiem.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.