Eiropas Komisija līdz 26. janvārim bija atvērusi publiskai apspriešanai nodokļu iniciatīvu “Bizness Eiropā: Ietvars ienākuma aplikšanai ar nodokli” (angl. “Business in Europe: Framework for Income Taxation” (BEFIT)) (turpmāk tekstā – BEFIT), ar ko tā plāno uzlabot biznesa nodokļu sistēmu un mazināt administratīvo slogu, ieviešot harmonizētāku uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu Eiropā.

No kurienes idejai “aug kājas” jeb neliels ieskats vēsturē

Eiropas Komisija ir apzinājusi, ka uzņēmumu nodokļiem nepieciešams iet līdzi laikam. Tiešo nodokļu sistēma, kas balstās uz nodokļu rezidences jeb fiziskās klātbūtnes pamatprincipu, ir radīta vairāk kā gadsimtu atpakaļ. Kopš tā laika globalizācijas un digitalizācijas ietekmē bizness ir būtiski mainījies, un šos tik sen izgudrotos nodokļu piemērošanas principus piemērot mūsdienu biznesam kļūst izaicinoši. Tas, ka katrā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir savs uzņēmumu ienākuma nodoklis un aprēķina principi, rada starptautiskajiem biznesiem papildu administratīvo slogu un apgrūtina paplašināšanos un vienotā tirgus izveidi Eiropā. Turklāt tas starptautiskajiem biznesiem rada dubultās nodokļu aplikšanas risku, turpretī ir biznesi, kas atrod nodokļu sistēmās “caurumus”, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas pilnībā.

Covid-19 pandēmijas ietekmē Eiropas Komisija  (EK) 2021. gada 18. maijā publicēja Komunikāciju par biznesa aplikšanu ar nodokļiem 21. gadsimtā, kas piedāvāja EK redzējumu kā vismaz daļēji risināt šos izaicinājumus. Šī komunikācija iezīmēja EK vīziju, kā ES veicināt efektīvu un taisnīgu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu, kas veicinātu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes, atvieglotu pārrobežu investīcijas un radītu vidi taisnīgai un ilgtspējīgai izaugsmei.  Šī komunikācija iezīmē gan ilgtermiņa vīziju par uzņēmumu nodokļu sistēmu ES, gan arī konkrētus priekšlikumus, ko ieviest tuvākajos gados. Attiecībā uz akūtākajiem priekšlikumiem EK jau ir izstrādājusi direktīvu projektus par (1) globālā minimālā uzņēmuma ienākuma nodokļa ieviešanu lielajām starptautisko uzņēmumu grupām (pieņemts 2022. gada 15. decembrī), (2) čaulas kompāniju izmantošanas ierobežošanu, (3) par nodokļa atvieglojumu uzņēmumiem, kas samazina aizņēmumu īpatsvaru savas darbības finansēšanai (angl. – “Debt Equity Bias Reduction Allowance” (DEBRA)), (4) rekomendācijas valstīm par nodokļu zaudējumu atvieglojuma piemērošanu gadiem pirms Covid-19 pandēmijas, kā arī informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm paplašināšanu. Bet iniciatīva ilgākā termiņā virzīties uz ilgtspējīgāku, administratīvi vieglāku un taisnīgāku uzņēmumu nodokļu sistēmu nodēvēta par BEFIT, par ko turpmāk šajā rakstā.

Kā šobrīd izskatās BEFIT?

2022. gada 13. oktobrī  EK izsludināja publiskajai apspriešanai BEFIT priekšlikumu, kuram ir divi būtiskākie elementi. Pirmkārt, tas piedāvā ieviest visā ES vienotus principus ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanai, balstoties uz konsolidētu Eiropas līmeņa finanšu peļņu. Otrkārt, šis aprēķinātais apliekamais ienākums tiktu attiecināts uz dalībvalstīm, balstoties uz noteiktu formulu, kas atspoguļotu pievienoto vērtību, kas tiek radīta katrā no šīm valstīm. Attiecīgi pēc tam, šādi attiecinātais ienākums būtu apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši attiecīgās valsts likmei.

Šīs iniciatīvas mērķis būtu novērst izkropļojumus “investīciju un finansēšanas lēmumos (kurus var ietekmēt nodokļu optimizācijas apsvērumi, nevis galvenokārt komerciāli apsvērumi), kā arī samazināt administratīvo slogu un izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Kopumā tam vajadzētu uzlabot  ES kā vienotā tirgus konkurētspēju ar lielāku trešo valstu tirgiem.

Sazinieties ar mums

Turpmāk par apspriešanai piedāvātajām alternatīvām būtiskajiem BEFIT elementiem.

Tvērums

Attiecībā uz tvērumu EK piedāvā apspriešanai divas alternatīvas.

Pirmā alternatīva ir, ka BEFIT attiektos tikai uz uzņēmumu grupām, kuru globālais konsolidētais apgrozījums ir vismaz EUR 750 miljoni. Tas ir slieksnis, kas tiek piemērots, lai noteiktu uzņēmumus, kuriem būs jāpiemēro Padomes direktīvas par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā normas. (Saite uz direktīvas projektu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52021PC0823)

Otrā alternatīva ir šī sliekšņa samazināšana, lai padarītu iniciatīvu ietverošāku un samazinātu nevienlīdzību. Saskaņā ar EK uzsaukumu šīs opcijas gadījumā varētu piedāvāt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiski, piemērot šo modeli, lai gūtu labumu no samazinātā administratīvā sloga. Publiskās aptaujas anketā tika lūgs viedoklis par dažādiem tvēruma līmeņiem, piemēram, apgrozījums virs EUR 250 miljoniem, EUR 50 miljoniem vai visi uzņēmumi vai to grupas, neatkarīgi no apgrozījuma.

Turklāt, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku tvērumu, atsevišķu nozaru izslēgšana no šo normu piemērošanas būtu pēc iespējas ierobežojama.  Komisija plāno vēl vērtēt finanšu sektoru šajā kontekstā.

Ar nodokli apliekamais ienākums jeb nodokļa bāze

Smeļoties iedvesmu no  globālā minimālā nodokļa regulējuma, BEFIT priekšlikums paredz virkni korekcijas finanšu peļņai vai zaudējumiem, kas aprēķināti, balstoties uz vienotiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami visai uzņēmumu grupai BEFIT piemērošanas vajadzībām. EK veica publisko apspriedi par iniciatīvu, kuras ietvaros lūdz komentēt virkni iespējamās apliekamā ienākuma korekcijas:

  • pamatlīdzekļu nolietojums;
  • atbrīvojums peļņas sadales ienākumiem (dividendēm) un saistīts aizliegums atskaitīt ar šādiem ienākumiem saistītas izmaksas;
  • ārvalstu pastāvīgās pārstāvniecības ienākuma un zaudējumu izslēgšana;
  • uzņēmumu nodokļu un citu uz peļņu balstītu nodokļu neatskaitīšana;
  • normas, kas novērš aizspriedumus par labu aizdevumiem pār pašu kapitālu kā uzņēmējdarbības finansēšanas avotu;
  • ārpus ES ieturēto nodokļu atskaitīšana (ja ienākums nav izslēgts no nodokļa bāzes);
  • pretizvairīšanās noteikumi, piemēram vispārējās pretizvairīšanās normas (angl. “general anti-abuse rule” (GAAR)), kontrolētās ārvalstu sabiedrības, procentu atskatīšanas ierobežojumi un hibrīdneatbilstības;
  • noteikumi par pievienošanos BEFIT un iziešanai no tā (piemēram, ja tiek īstenota korporatīvā reorganizācija un pāreja).

Arī attiecībā uz korekcijām EK piedāvā apspriešanai divas alternatīvas. Pirmā alternatīva būtu harmonizēt un centralizēti regulēt lielāko daļu ( aptuveni 90%) no būtiskākajām un izplatītākajām korekcijām, kuras piemēro pēc vienādiem grāmatvedības principiem sagatavotai peļņai. Otrā pieeja būtu izstrādāt visaptverošu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu ar detalizētiem noteikumiem, kā nosakāms ar nodokli apliekamais ienākums. EK atzīst, ka pie otrā scenārija valstīm būtu jāuztur divas paralēlas nodokļa aprēķina sistēmas – viena vietēja un otra BEFIT.

Pēc šo korekciju veikšanas visu grupas ES uzņēmumu aprēķināto ar nodokli apliekamo ienākumu saskaita konsolidētajā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuru pēc tam attiecina uz dalībvalstīm atbilstoši formulai. Šāda algoritma mērķis ir novērst nepieciešamību veikt transfertcenu korekcijas grupas uzņēmumu darījumos.

Ar nodokli apliekamās attiecināšana uz dalībvalstīm

Nākamais solis nodokļa aprēķinā BEFIT modelī ir sadalīt nodokļa bāzi starp dalībvalstīm, kurās grupai ir klātbūtne, tā, lai tas atspoguļotu ienākuma gūšanas avotu. EK piedāvā apspriešanai 2 risinājumus:

  1. proporcija, kas balstīta uz i) materiāliem aktīviem (izņemot finanšu aktīvus, ja vien tā nav finanšu nozare); ii) darbaspēku (iespējams vienādās proporcijās algas un personāla skaits) un iii) apgrozījums pēc galamērķa;
  2. proporcija, kurā, lai ņemtu vērā mūsdienu ekonomikas realitāti, papildus iepriekš uzskaitītajiem tiek ņemti vērā arī nemateriālie aktīvi, kuru vērtību demonstrē tādi rādītāji kā pētniecības un izstrādes izdevumi vai mārketinga un reklāmas izmaksas.

Peļņas attiecināšana uz saistītajiem uzņēmumiem ārpus ES

EK pēta arī efektīvākus veidus, kā attiecināt peļņu uz grupas uzņēmumiem, kas ir valstīs ārpus BEFIT tvēruma, atvieglojot transfertcenu analīzes slogu. EK piedāvā izstrādāt vadlīnijas, kā nodokļu administrācijām novērtēt, vai konkrētu darījumu radītais transfertcenu risks ir zems, vidējs vai augsts, ņemot vērā salīdzināmos rādītājus attiecīgajā nozarē un attiecīgajā darījumā. Šādas vadlīnijas neaizvietotu transfertcenu principus un analīzi, tomēr sniegtu vienkāršotāku pieeju transfertcenu prasību administrēšanai, kas sniegtu arī lielāku prognozējamību uzņēmumiem.

Kā alternatīvu EK apspriešanai piedāvā esošo transfertcenu noteikumu saglabāšanu.

Administrēšana

BEFIT administrēšanas jautājums ir neatņemama sistēmas daļa, lai sasniegtu mērķi samazināt administratīvo slogu nodokļa maksātājiem un dalībvalstīm. Iniciatīvas apspriešanas anketā tiek vērtēts, kā:

  • varētu atvieglot deklarācijas (vienota deklarācija un iespēja iesniegt visas grupas deklarāciju vienā valstī un nosakot ikgadēju nodokļa maksājumu);
  • komunikācijas ar nodokļu administrāciju vienkāršošana (nodokļu auditu koordinēšanā starp ES dalībvalstīm, kurās grupa ir pārstāvēta);
  • alternatīva strīdu risināšanas metode papildus nacionālajiem mehānismiem.

Ko pagātnes pieredze vēstī par BEFIT izredzēm

Ir svarīgi atzīmēt, ka faktiski šis ir jau trešais EK mēģinājums virzīties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa harmonizāciju. 2011. gadā EK nāca klajā ar priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kas ietvēra līdzīgus principus kā BEFIT. Savukārt 2016. gadā tika virzīti priekšlikumi par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kas papildu vienotai ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanai paredzēja arī noteikumus konsolidētās nodokļa bāzes noteikšanai un attiecināšanai uz valstīm atbilstoši formulai. Abas iniciatīvas arī bija plānots ieviest uzņēmumu grupām ar kopējo gada konsolidēto apgrozījumu EUR 750 milj. apmērā ar iespēju brīvprātīgi pievienoties arī mazākām uzņēmumu grupām.

Nevienā no šīm reizēm neizdevās panākt konsensus, jo tā kā nodokļi un to iekasēšana ir katras valsts autonoma tiesība, tad par nodokļu iniciatīvām, lai tās tiktu ieviestas ES līmenī, jānobalso visām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka katrai valstij ir veto tiesības. Tā kā ir dalībvalstis, kas savu investīciju piesaisti ir lielā mērā balstījušas uz labvēlīgu nodokļu režīmu, tad saprotams, ka tās šādai iniciatīvai savu atbalstu nesniedza.

Šķiet, ka šoreiz EK cenšas pieiet jautājumam “gudrāk”. Pirmkārt, tā izsludinājusi publisko apspriešanu, kurā ir visnotaļ plašs alternatīvu spektrs. Līdz ar to uzņēmumi, kurus tas skars, tiek iesaistīti iniciatīvas izstrādē. Otrkārt, kas būtiskāk, BEFIT priekšlikums ietver aprēķina principus, uz kuriem balstīts minimālās efektīvās nodokļa likmes aprēķins globālā minimālā uzņēmumu nodokļa iniciatīvā, kuras direktīva ir jau pieņemta. Tātad valstis jau daļēji ir piekritušas, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veiks harmonizētu ar nodokli apliekamās peļņas aprēķinu šīs normas piemērošanas vajadzībām, un  tās tiks ieviestas dalībvalstu vietējos normatīvajos aktos līdz šī gada beigām. Tādējādi tās nevarēs iebilst pret harmonizāciju principiāli. Tomēr domājams, ka būs vēl jāatrisina daudz tehniski jautājumi, piemēram, kā šis modelis “sadzīvos” ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) iniciatīvu “Bāzes erozija un peļņas pārvietošana 2.0” (Base erosion and profit shifting jeb BEPS 2.0), kura balstās uz diviem pīlāriem. Pirmais paredz virspeļņas daļēju attiecināšanu uz valstīm, kurās starptautiskiem uzņēmumiem nav fiziskas klātbūtnes, bet no kuriem tie gūst ieņēmumus, kas ir pretrunā ar BEFIT ar nodokli apliekamā ienākuma attiecināšanu uz valstīm atbilstoši formulai, kas ņem vērā tikai šajā valstī esošos resursus. Savukārt otrais pīlārs ir par globālā minimālā nodokļa ieviešanu, ko, kā minēts iepriekš, ES jau ir pieņēmusi un ieviesīs jau šī gada laikā. Attiecībā uz šo sadaļu neskaidrība būs ar to, cik lielā mērā BEFIT aprēķins sakritīs ar minimālā efektīvā nodokļa aprēķina algoritmu, vai arī minimālā nodokļa maksāšanas nepieciešamība par ES dalībvalstīm nebūs nepieciešama nemaz (pieņemot, ka nodokļa likme ir vismaz 15%).Visticamāk atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsim tikai tad, ja EK spēs gūt pietiekamu atbalstu iniciatīvai, lai virzītu to tālāk.

Tomēr, kamēr nodokļu jautājumos ES normatīvos aktus var pieņemt tikai ar visu dalībvalstu vienbalsīgu atbalstu, ir grūt iedomāties, ka šī iniciatīva tiktu ieviesta dzīvē.  Vienmēr būs ieguvēji un zaudētāji un valstis, kas sapratīs, ka no šīs iniciatīvas zaudē, principiāli to neatbalstīs.

Konkrēti runājot par Latvija, ir jāatzīmē, ka jaunās valdības deklarācijas (Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību) 140. punkts paredz, ka Latvijas valdība iestāsies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. Līdz ar to sagaidāms, ka Latvijas esošā valdība varētu iestāties pret turpmāku nodokļu sistēmas harmonizēšanu.