Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu. Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt. 

"Vecajā" UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē. Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas, zināmā mērā, bija nodokļu atvieglojums.

Otrs piemērs - uzņēmumam nodokļu vajadzībām tika atzīti zaudējumi, kurus tas varēja izmantot turpmākajos gados, lai segtu ar nodokli apliekamo ienākumu, nemaksājot nodokli, līdz visi nodokļu zaudējumi tiek segti. Līdz ar to uzņēmums varēja gūt peļņu, bet nemaksāt nodokli, jo izmantoja nodokļu zaudējumus no iepriekšējiem gadiem.

Finanšu pārskatos visas šīs pagaidu atšķirības tika atspoguļotas kā atliktais nodoklis, kas lielā mērā izskaidroja, kāpēc nodokļa maksājums nesakrīt ar 15% UIN no peļņas pirms nodokļiem. Tiem uzņēmumiem, kas atzīst atlikto nodokli, nodokļu reforma radīs nepieciešamību veikt "reformu" arī savos finanšu pārskatos par 2017. gadu. Pie "jaunā" UIN režīma liela daļa šādu pagaidu atšķirību vairs nebūs. Līdz ar to nebūs arī nepieciešamības atzīt atlikto nodokli, ko arī paredz 12. starptautiskais grāmatvedības standarts. Tāpēc atliktais nodoklis, kas uzkrāts bilancē līdz šim, ir jānoraksta. Pirmajā piemērā minētajā situācijā, kur atlikto nodokli veido starpība starp pamatlīdzekļa atlikušo vērtību finanšu un nodokļu vajadzībām, atliktā nodokļa norakstīšana rezultētos peļņā 2017. gadā. Savukārt otrajā piemērā, kur uzņēmumam bijuši nodokļu zaudējumi no iepriekšējiem gadiem, atliktā nodokļa norakstīšana rezultētos zaudējumos 2017. finanšu gada pārskatā. Šī nodokļu pagaidu atšķirību atspoguļošana grāmatvedībā kombinācijā ar nodokļu reformu radīs situāciju, kad gadiem uzkrāts atliktā nodokļa efekts tiks norakstīts uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu 2017. gadā, radot ekstra peļņu vai pat radot netipiskus zaudējumus. Tādēļ, pirms izdarīt secinājumus par komercsabiedrības peļņu pēc nodokļiem, ir vērts pacelt acis augstāk par neto peļņas ciparu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un paskatīties uz atliktā nodokļa pozīciju. Un neapšaubāmi nevajadzētu salīdzināt neto peļņu jeb peļņu pēc nodokļiem 2017. gadā ar iepriekšējiem gadiem. Būs nepieciešams kritiskāk izvērtēt finanšu rezultātus uzņēmumiem, kas salīdzina tikai šo rādītāju, lepojoties ar ievērojamu neto peļņas pieaugumu. Varētu jau šķist, ka tam nav būtiskas nozīmes, taču izšķiroša loma šādai super peļņai var būt brīdī, kad kapitālsabiedrības īpašnieks, redzot rekordlielo peļņu, vēlas to arī saņemt dividendēs.

Šī nodokļu reformas radītā atliktā nodokļa korekcija ir, vienkāršoti sakot, iepriekšējā nodokļu režīma nianšu un radīto laika nobīžu atspoguļojuma finanšu pārskatos, kas veidojies un krāts gadu gaitā, atcelšana. Kas ir būtiskāk - šī summa nenorāda uz faktiski šajā gadā saņemtiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to var sanākt, ka uzņēmumam, kuram ir rekordliela peļņa, nemaz nav skaidras naudas, ar ko šo peļņu izmaksāt. Šāda situācija potenciāli var radīt galvassāpes valsts kapitālsabiedrībām, kurās ar MK noteikumiem ir noteikts, ka 50% no to tīrās (neto) peļņas tām jāizmaksā īpašniekiem, proti, valstij, dividendēs. Lai izmaksātu citu (mazāku) peļņas daļu, kapitāla daļu turētājam jāsniedz pamatots priekšlikums Ministru kabinetā, lai tas pieņemtu lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Varētu būt darbīgs laiks gan pašām kapitālsabiedrībām, gan kapitāla daļu turētājiem, piemēram, Privatizācijas aģentūrai vai ministrijām, lai nodrošinātu, ka dividenžu izmaksa neizsmeļ visus naudas resursus vai atstāj bez līdzekļiem turpmākās izaugsmes investīcijām.

Galu galā reformas mērķis bija palīdzēt Latvijas uzņēmumiem investēt vairāk līdzekļu savā uzņēmējdarbībā. Nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu.