Krāpšanas gadījumi notiek gan fiziskajā, gan online vidē, turklāt krāpnieku metodes kļūst arvien rafinētākas – "phishing", "deep fake" un pat fizisku aktīvu izkrāpšana ir realitāte, ar ko saskaras gan lieli, gan mazi uzņēmumi.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, kuri apkopoti no četrām Latvijas lielākajām bankām, 2023. gadā uzņēmumi krāpšanas rezultātā piedzīvojuši zaudējumus vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā, taču nereģistrēto noziegumu skaits un izkrāpto līdzekļu apjoms varētu būt krietni lielāks.
Par krāpniecības upuri var kļūt jebkurš uzņēmums, krāpniekiem izmantojot darbiniekus un uzņēmuma vājās iekšējās kontroles kā līdzekli. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt krāpšanas riskus, kā arī izveidot un regulāri atjaunot iekšējās kontroles sistēmas uzņēmumā. 51% notikušo krāpšanas gadījumu iemesls ir tieši iekšējo kontroļu trūkums vai to apiešana. [1]