Jāmaksā IIN no līdzdalības Krievijas sabiedrībās

Ja kādam Latvijas rezidentam – fiziskai personai – pieder daļas kādā Krievijas uzņēmumā, tad tam var rasties pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no Krievijas uzņēmuma peļņas, pat ja tas peļņu nav sadalījis dividendēs un izmaksājis šai personai Latvijā.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) noteikts, ka ienākumi no būtiskas līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu sabiedrībās ir apliekami ar progresīvo IIN Latvijā neatkarīgi no tā, vai to peļņa ir tikusi sadalīta. Šī norma ir viena no retajām likumā par IIN, kas darbojas pretēji pamatprincipam, ka nodoklis jāmaksā tikai tad, kad persona ir saņēmusi ienākumu (naudu).

Lai arī ierasti šajā kontekstā runājam par tālām eksotiskām valstīm un teritorijām un šī norma likumā par IIN ir jau no 2013. gada, aktualitāti tā ir guvusi kopš brīža, kad par zemu nodokļu valsti kļuva arī Krievija.

Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir uzskatāmas ar Eiropas Savienības Padomes secinājumiem apstiprinātās jurisdikcijas, kas nesadarbojas nodokļu nolūkos. Pēc šo secinājumu (saraksta) publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Finanšu ministrija (FM) to nosūta publicēšanai oficiālajam izdevumam “Latvijas Vēstnesis”, kā arī publicē to FM tīmekļvietnē.

2024.gada 6.februārī “Latvijas Vēstnesī” publicēts aktualizētais saraksts. No šī gada 1.marta sarakstā atrodas 12 valstis, līdzās Panamas Republikas, Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu teritorijām un citām eksotiskām valstīm un teritorijām – arī Krievija. Tā gan šajā sarakstā iekļauta jau no 2023.gada 1.jūlija.

Minētā ienākuma aplikšanu ar IIN regulē likuma par IIN 17.³pants. Likuma par IIN kontekstā par ārvalsts sabiedrībām uzskatāmas ārvalsts kapitālsabiedrības, personālsabiedrības vai citas juridiskas personas, ārvalsts nodibinājumi, trasti vai citi juridiski veidojumi, kuri atrodas, ir izveidoti vai nodibināti minētajās valstīs/teritorijās un kuru akcijas netiek kotētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstu regulētajā tirgū.

Savukārt par juridisku veidojumu uzskatāma jebkura ar līgumu saistītu personu grupa vai aktīvi, kas saskaņā ar līgumu ir nodoti citas personas pārvaldībā.

Latvijas rezidentam pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja tam tieši vai netieši pieder:

• vismaz 25% ārvalsts sabiedrības pamatkapitāla daļu, akciju, paju, balsstiesību;
• vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta būtiska ietekme;
• vai ir tiesības piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

Ja kādā starpposmā starp fizisku personu un attiecīgo ārvalsts sabiedrību ir cita juridiska persona, tad tā ir uzskatāma par netiešu līdzdalību un normas ir piemērojamas. Tomēr, ja starp Latvijas rezidentu un ārvalstu (Krievijas) kontrolēto sabiedrību ir akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas ES vai EEZ valstu regulētajā tirgū, tad tā nav uzskatāma par netiešu līdzdalību, un šīs normas tai nav jāpiemēro.

Par rezidenta ienākumu uzskatāma ārvalsts sabiedrības peļņas (arī aktīvu vērtības pieauguma) daļa, kura ir proporcionāla šī rezidenta līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē. Rezidenta līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā nosaka attiecīgā taksācijas gada pēdējā dienā.

Tas nozīmē to, ka par ienākumu uzskatāma arī tā peļņa, kura vēl nav sadalīta dividendēs. Šajā kontekstā peļņa nosakāma saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

Apliekamais ienākums un IIN aprēķināms, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Likums skaidri regulē, kāda informācija brīvā formā ir jāpievieno deklarācijai:

• ārvalsts sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
• līdzdalības apmērs;
• netiešas līdzdalības gadījumā ir jāapraksta starpposmi starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību.

Gada ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāiesniedz līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējā apliekamā ienākuma apmēra.

Jāņem vērā, ka VID tās rezidentu gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, kurās tiks deklarētas Krievijas uzņēmuma izmaksātās dividendes, varētu pārbaudīt detalizētāk. Lai pārliecinātos, vai visi ienākumi ir deklarēti, VID var pieprasīt iesniegt papildu informāciju vai apliecinājumu par kapitāla daļu vai akciju atsavināšanu. Ja persona tos nevarēs iesniegt, VID varētu aicināt deklarēt papildus gūto ienākumu (vai aprēķinās to pats, balstoties uz tam pieejamo informāciju) un aprēķināt nokavējuma naudu vai soda naudu.

IIN, kas aprēķināts par ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, var samazināt par konkrētajā ārvalstī samaksātā nodokļa daļu, kas ir proporcionāla ienākumam no attiecīgās ārvalsts sabiedrības. Tādā gadījumā nodokļa samaksai attiecīgajā ārvalstī ir jābūt apliecinātai ar tās nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa.

Tāpat apliekamajā ienākumā atkārtoti nav jāiekļauj tās dividendes, peļņa vai aktīvu vērtības pieauguma daļa, par kuru IIN jau ir samaksāts Latvijā. Piemēram, situācijās, kad nodokļa maksātājs Latvijā jau ir samaksājis IIN no ienākuma no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā (no nesadalītās peļņas), bet pati ārvalsts sabiedrība to sadala tikai pēc 2 gadiem.

Raksta oriģināls publicēts interneta žurnālā "iFinanses".

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.