Nodokļu apsvērumi
Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumi neatrunā specifiskus nodokļu apsvērumus pārrobežu reorganizācijās. Ir ļoti iespējams, ka nodokļu regulējums arī tiks precizēts, ieviešot kritērijus, pie kuriem šādas reorganizācijas nerada nodokļu sekas līdzīgi kā tas ir pie pārrobežu apvienošanas. Tad, ja šādas reorganizācijas rezultātā aktīvi “nepamet” jurisdikciju (piemēram, ja pārrobežu sadalīšanas rezultātā tiek nodalīts bizness, kas atrodas filiālē šajā valstī un atsevišķu kapitālsabiedrību tajā pašā valstī), tad šo aktīvu vērtības izmaiņas nevajadzētu aplikt ar nodokli, kā arī nodokļa saistībām un tiesībām būtu jāpāriet uz kapitālsabiedrību, kas iegūst šo biznesu.
Taču pagaidām bez šāda speciālā regulējuma, ņemot vērā plānotos grozījumus attiecībā uz pārrobežu apvienošanos vai sadalīšanos, varam identificēt dažus nodokļu apsvērumi, kuru būtu jāņem vērā, balstoties uz mūsu pieredzi.
Izceļošanas nodoklis
Būtu jāizvērtē, vai reorganizācija nevar radīt situāciju, ka aktīvi pamet vienu jurisdikciju un tiek nodoti citai sabiedrībai vai pašas sabiedrības daļai citā jurisdikcijā, tādējādi radot situāciju, kad jāpiemēro tā sauktais izceļošanas nodoklis. Latvijas normatīvo aktu izpratnē ar izceļošanas nodokli saprot uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN). Izceļošanas nodokļa būtība ir nodrošināt, ka gadījumā, kad nodokļu maksātājs pārvieto aktīvus vai savu nodokļu rezidenci ārpus jurisdikcijas, šī jurisdikcija uzliek nodokļus ekonomiskās vērtības pieaugumam, kas ir radies, aktīviem atrodoties šajā jurisdikcijā, pat ja šī vērtība nav vēl realizēta (t.i. nākotnes peļņas gūšanas potenciāls nav realizēts, aktīvus pārdodot).
Reorganizācijas datums grāmatvedības vajadzībām
Kā viens no aspektiem, kas tiek apsvērts reorganizācijās, ir datums, kad tiesību un saistību nodošana tiek atzīta sabiedrību grāmatvedību uzskaitē. Pārrobežu reorganizāciju kontekstā ir svarīgi ņemt vērā iesaistīto jurisdikciju atšķirīgos regulējumus un specifiku attiecībā uz šo datumu. Piemēram, ir jurisdikcijas, kur datums, kad ir nodotas tiesības un saistības, var tikt noteikts retrospektīvi, t.i., pagātnē, vēl pirms lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas. Savukārt ir jurisdikcijas, kur šis datums var tikt noteikts tikai nākotnē, pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas. Ja šādas divas jurisdikcijas ir iesaistītas vienā reorganizācijas procesā, ir jāanalizē, vai šī atšķirīgā pieeja radīs ietekmi uz nodokļu nomaksu kādā no jurisdikcijām. Līdz ar ir ļoti svarīgs plānošanas process, kā no abu jurisdikciju viedokļa praksē ir īstenojama reorganizācija.
Ziņošana par pārrobežu darījumiem
Veicot pārrobežu reorganizāciju nevar arī aizmirst par pienākumu izvērtēt, vai šī pārrobežu darījuma rezultātā nav veicama ziņošana par pārrobežu shēmām atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”. Šie noteikumi cita starpā paredz kritērijus, kurus izpildot, ir jāziņo nodokļu administrācijai par veikto darījumu.
Pārrobežu reorganizācijas ir komplekss darījums, līdz ar to ir vērts pavērtēt, vai kāds no darījuma elementiem neatbilst ziņojamu shēmu pazīmēm un tādejādi vai nu konsultantam vai pašam uzņēmumam par to ir jāziņo. Piemēram, var būt situācijas, kad reorganizācijas rezultātā tiek nodoti aktīvi vai funkcijas no vienas jurisdikcijas uz otru. Piemēram, varētu būt aktuāla pazīme E2 par grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu pārvešanu vai pazīme E3, kas ietver funkciju, risku vai aktīvu pārrobežu pārvešanu starptautiskās uzņēmumu grupas iekšienē, kā rezultātā sabiedrībā, kura nodot šīs funkcijas, riskus vai aktīvus, ikgadējā peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem triju gadu laikā pēc pārvešanas samazinās par 50% salīdzinājumā ar situāciju, ja šāda pārvešana nebūtu notikusi. Pati ziņošana pati par sevi nenozīmē, ka plānotais darījums ir nelikumīgs. Tikai jārēķinās, ka ziņošanas rezultātā nodokļu administrācija var veikt darījuma pārbaudi.
