Kas sagaida UIN? Kas sagaida UIN?

Pagājušajā gadā izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, plānojot ieviest vairākas jaunas normas un precizēt esošās. Kāpēc nepieciešami grozījumi un kādas jomas tie skars?

Ivonna Balode, AS “KPMG Baltics” Nodokļu nodaļas projektu vadītāja

Raksta tapšanas brīdī grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) vēl nav izsludināti, bet tā aprises jau ir saskatāmas. Pēc būtības veiktos grozījumus var sadalīt trīs daļās:

• starptautisko nodokļu normu pārņemšana, kas veido būtiskāko UIN likuma grozījumu daļu;
• jaunas pretizvairīšanās normas;
• dažādi tehniskie grozījumi un esošo normu precizējumi.

Starptautisko nodokļu normu pārņemšana

Starptautiskās aktivitātes nodokļu jomā aizvien vairāk ietekmē tiešo nodokļu, šajā gadījumā – uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), piemērošanu Latvijā.

2015. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicēja 15 pasākumu plānu, lai novērstu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)). BEPS pasākuma plāna mērķis ir cīnīties pret negodprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas, izmantojot dažādus instrumentus un struktūras, samazina ar UIN apliekamo bāzi vai arī pilnībā izvairās no tā nomaksas. BEPS pasākumu plāna izstrāde prasīja ilgu laiku, tāpat tā ieviešana ESAO valstu starpā ir salīdzinoši smaga, ņemot vērā pieejamos juridiskos rīkus (piemēram, daudzpusējās konvencijas).

Eiropas Savienības (ES) līmenī ieviest atsevišķas harmonizētas normas nodokļu jomā ir salīdzinoši ātrāk un efektīvāk. Līdz ar to Eiropas Komisija pārņēma vairākas BEPS plāna aktivitātes un daļu no tām ES līmenī risināja ar direktīvu 2016/1164 (ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību). 2017. gada 29. maijā tika pieņemta direktīva 2017/952, kas precizēja direktīvas 2016/1164 normas.

Direktīva 2016/1164 nosaka nodokļu regulējumu šādās jomās:

• vispārīgā nodokļu nomaksas pretizvairīšanās norma,
• procentu ierobežošanas noteikumi,
• noteikumi par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem,
• izceļošanas nodokļa uzlikšana
• hibrīdneatbilstību novēršana.

Visas normas, izņemot par izceļošanas nodokli un hibrīdneatbilstībām, ir jau pārņemtas UIN likumā. Tā kā līdz 2019. gada 31. decembrim ES dalībvalstīm nacionālajos normatīvajos aktos bija jāpārņem arī normas par izceļošanas nodokli un hibrīdneatbilstībām, daļa pagājušā UIN likuma grozījumu skar tieši šīs normas.

Kas ir hibrīdneatblistības?

Hibrīdneatbilstības rodas maksājumu (finanšu instrumentu) vai vienību atšķirīga juridiskā raksturojuma dēļ, un šīs atšķirības rodas divu jurisdikciju tiesību sistēmu mijiedarbībā. Šādu neatbilstību sekas bieži ir dubulta atskaitīšana (proti, izdevumu atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā (maksātāja) valstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā (ienākuma guvēja) valstī. Proti, vienā jurisdikcijā izdevumi tiek atskaitīti UIN aprēķina vajadzībām, bet attiecīgie ienākumi nav iekļauti ar nodokli apliekamajā ienākumā ienākuma saņēmēja jurisdikcijā. UIN likumā pārņemot direktīvas 2016/1164 normas par hibrīdneatbilstību novēršanu, arī Latvijā tiek izskausta izvairīšanās no nodokļa nomaksas, izmantojot hibrīdintrumentus.

Kas ir izceļošanas nodoklis?

Izceļošanas nodokļa būtība ir aplikt ar UIN tādu kapitāla pieaugumu, kas radies nodokļu maksātājam, pārvietojot aktīvus vai savu rezidenci nodokļu vajadzībām no Latvijas uz citu jurisdikciju. Pārņemot UIN likumā normas par izceļošanas nodokli, tiek noteikts, kādos gadījumos un kā tas piemērojams.

Jāņem vērā, ka laikā, kad direktīvas normas tika izstrādātas un apspriestas ES dalībvalstu starpā, visās dalībvalstīs (izņemot Igauniju) bija klasiskais UIN režīms. Līdz ar to normas pamatā ir rakstītas klasiskajam UIN režīmam. Analizējot direktīvas normas, to ieviešanu Latvijā un tālāku piemērošanu Latvijas nodokļu maksātāju gadījumā, jāņem vērā normu būtība un tas, kā šī norma praksē būtu piemērojama Latvijas UIN režīma situācijā.

Nākamajās publikācijās jau detalizēti aplūkosim, kādi ir hibrīdneatbilstību varianti un kāda ietekme no šīm normām varētu būt nodokļu maksātājam Latvijā. Tāpat apskatīsim gadījumus, kad piemērojamas izceļošanas nodokļa sekas Latvijas nodokļu maksātājam un kādi varētu būt šo normu piemērošanas izaicinājumi Latvijas UIN režīma gadījumā.

Jaunas pretizvairīšanās normas

Ņemot vērā nodokļu maksātāju aktivitātes, kuru mērķis ir samazināt UIN izmaksas, likumdevējs precizējis dažas esošās UIN likuma normas un ieviesis jaunas.

Avansa maksājumi

Piemēram, ieviesta pilnīgi jauna norma attiecībā uz avansa maksājumiem un definēts, kādos gadījumos veiktie avansa maksājumi uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu. Grozījumi paredz – ja nodokļa maksātājs veiks avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājumu, bet darījums netiks uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, to uzskata par nosacīti sadalīto peļņu. Ar šādu grozījumu likumdevējs vēlas ierobežot tādus gadījumus, kur šādi maksājumi tika izmantoti, lai apietu peļņas sadali un līdz ar to arī UIN maksājumu.

Reprezentatīvā automobiļa vērtība

Tāpat plānots precizēt normas, kas skaidro reprezentatīvā automobiļa vērtību. Ņemot vērā, ka nodokļu administrācija un likumdevējs ir saskārušies ar vairākām situācijām, kur automašīnas tiek iegādātas zem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa, bet īsi pēc iegādes auto tiek veikti uzlabošanas darbi, kas palielina auto vērtību jau līdz reprezentatīva auto vērtībai, UIN likumā paredzēts precizēt normu, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība. Atbilstoši grozījumiem paredzēts, ka, nosakot reprezentatīvā auto iegādes vērtību, jāņem vērā arī 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes šim automobilim veiktās uzlabojuma izmaksas.

Cesijas darījumi

Vēl viena pretizvairīšanās norma skar cesijas darījumus. Likumdevējs piedāvājis ierobežot tos gadījumus, kad zaudējumi no cesijas neveido UIN bāzi, proti, tie atskaitāmi no peļņas nodokļa aprēķina vajadzībām, un nodoklis par tiem nav maksājams kā par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem. Grozījumos paredzēts papildināt esošos 8. panta 11. daļas kritērijus ar papildu kritēriju – cesionārs ir ne tikai UIN vai UIN pielīdzināta nodokļa maksātājs, bet tā pamatdarbības veids ir parādu atgūšana atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam. Šī norma būtiski ierobežo esošo normu par cesijas darījumiem. Parādu ārpustiesas atgūšanas likums kā parādnieku definē fizisku personu, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem. Līdz ar to faktiski tikai tie cesijas darījumi, kur tiek cedētas prasījuma tiesības pret fiziskām personām, varētu noteiktos gadījumos izpildīt UIN likuma normas, lai zaudējumi no cesijas neveidotu ar UIN apliekamu bāzi. Zaudējumi, kas rodas cesijas darījumā, kur tiek cedēts juridiskas personas parāds, visos gadījumos veidos UIN bāzi. Ņemot vērā, ka pret šo normu iebilduši sociālie partneri, jāseko, kādu šīs normas gala redakciju Saeima pieņems.

Kapitāla daļu atsavināšana

Vēl viena pretizvairīšanās norma ir grozījumi UIN likuma 13. pantā par kapitāla daļu atsavināšanas ienākuma neiekļaušanu nodokļa bāzē. Atbilstoši esošajam UIN likuma regulējumam nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļu maksātājs taksācijas periodā guvis ienākumu no tādu tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši. Līdz šim šī norma nebija piemērojama tikai tad, ja tiek atsavinātas tādas personas akcijas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem tiek piedāvāts, ka šī norma neattieksies arī uz tādas personas akcijām (izņemot publiskajā apgrozībā esošās akcijas), kuru aktīvu vērtību pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50% apmērā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums.

Dažādi esošo normu precizējumi

Nerezidentu ienākums

Paredzēts paplašināt ieturējuma nodokļa objektu sarakstu ar nerezidenta gūtajiem ienākumiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas. Šāds ieturējuma nodokļa objekts bija likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc divu gadu pārtraukumašāds nerezidenta ienākums atkal būs apliekams ar ieturējuma nodokļa likmi – 5%.

Personāla ilgtspējas pasākumi

UIN likuma grozījumi paredz arī precizējumus attiecībā uz personāla ilgtspējas pasākumiem. Tiek izslēgtas normas par bēru pabalstiem, definējot tos kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus, ja nāves gadījumā pabalstu saņem darbinieka, viņa laulātā vai ar to radniecībā esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Tāpat no personāla ilgtspējas izdevumiem tiek izslēgta norma par darbinieka nogādāšanu no darba uz mājām, ietverot precizētu normu tādu izdevumu sarakstā, ko uzskata par saistītiem ar saimniecisko darbību. Precizētā norma nosaka, ka izdevumi par darbinieka nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu ir saistīti ar saimniecisko darbību, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai sabiedriskā transporta izmantošana nav lietderīga, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.

Ieguldījumi infrastruktūrā

UIN likuma grozījumi paredz atvieglojumu, kad nodokļa maksātājs veic ieguldījumu valstij vai pašvaldībai piederošos objektos, ja ieguldījumi ir publiskajā infrastruktūrā un izpilda noteiktus kritērijus.

Pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņš

Ar grozījumiem paredzēts garāks termiņš, līdz kuram nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība var iesniegt bilanci un peļņas vai zaudējuma aprēķinu. Līdz šim šo informāciju vajadzēja iesniegt kopā ar pārskata gada pēdējo UIN deklarāciju, kas bija 20 dienas pēc finanšu gada beigām. Grozījumi paredz, ka nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības (tai skaitā filiāles) bilanci un peļņas vai zaudējuma aprēķinu var iesniegt četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā UIN likuma grozījumi tiks pieņemti, un nākamajās publikācijās jau detalizēti apskatīsim faktiskos grozījumus un to, kā tie ietekmēs nodokļa maksātājus Latvijā.

Raksta oriģināls publicēts ifinanses.lv