Vai nodokļu maksātājs ir atbildīgs par sadarbības partneru nodokļu parādiem?

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Piedziņa var tikt vērsta tostarp uz nodokļu maksātāja mantu, kura atrodas pie trešajām personām. Citiem vārdiem sakot, VID var vērsties pret uzņēmuma debitoriem, izdodot rīkojumu apķīlāt naudas līdzekļus, kurus attiecīgais debitors ir parādā uzņēmumam, kā arī uzdodot debitoram šos naudas līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā (nevis savam kreditoram).

Šajā sakarā rodas jautājums,  ja debitors neievēro VID rīkojumu un veic parāda atmaksu uzņēmumam - nodokļu parādniekam, vai attiecīgais debitors joprojām paliek parādā arī VID par sākotnēji apķīlāto summu?

Atbildi uz šo jautājumu sniedz Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 24. novembra spriedums lietā Nr. SKA-117/2023.

Izskatāmajā lietā nodokļu parādniecei (turpmāk – SIA A vai nodokļu parādniece) bija darījumu partneris (turpmāk – SIA B), kurš bija parādā SIA A par tās sniegtajiem pakalpojumiem.

VID SIA A parāda piedziņas procesa ietvaros izdeva rīkojumu, ar kuru apķīlāja pie SIA B esošos nodokļu parādnieces naudas līdzekļus konkrētajā apmērā, uzdodot darījumu partnerim SIA B šo naudu ieskaitīt valsts budžetā.

SIA B neievēroja VID rīkojumu un samaksāja nodokļu parādniecei par sniegtajiem pakalpojumiem (proti, nokārtoja saistības pret nodokļu parādnieci).

VID, konstatējot, ka SIA B nav izpildījusi VID rīkojumu, apturēja SIA B saimniecisko darbību, par pamatu minot SIA B izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ar savu lēmumu VID būtībā esot uzlicis par pienākumu SIA B izpildīt VID rīkojumu un pārskaitīt naudu valsts budžetā. SIA B VID lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu apstrīdēja, tomēr ieskaitīja valsts budžetā rīkojumā norādītos naudas līdzekļus. Tādējādi SIA B daļu no parāda apmaksāja dubultā – gan pārskaitot naudu SIA A, gan arī pārskaitot naudu VID.

Saņemot naudas līdzekļus valsts budžetā, VID atjaunoja pieteicēja saimniecisko darbību. Taču šis apstāklis neapturēja SIA B turpināt apstrīdēt un pēc tam arī pārsūdzēt VID lēmumu tiesā. SIA B lūdza tiesu atzīt VID lēmumu par prettiesisku, jo SIA B nepamatoti bija piespiesta maksāt citas sabiedrības nodokļu parādus.

Lai arī lietā nav vērtēta minētā maksājuma nodokļu sekas, ja SIA B nepārsūdzētu VID lēmumu, SIA B šie VID samaksātās summas izdevumi faktiski ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, jo tās nebija SIA B nodokļa saistības un tam nevajadzēja par pakalpojumiem maksāt faktiski dubultā. Attiecīgi par šo summu būtu papildu jāmaksā UIN.

Galvenais jautājums, kuru vērtēja Senāts, bija, vai nodokļu parādnieces darījumu partnerim pēc saistību izpildes pret nodokļu parādnieci joprojām pastāv pienākums atmaksāt naudas līdzekļus VID rīkojumā norādītajā apmērā.

Senāts, izvērtējot jautājumu, secināja, ka pēc tam, kad SIA B bija izpildījusi saistības pret SIA A, faktiskā un tiesiskā situācija, kurā bija izdots VID rīkojums, bija mainījusies un vairs nepastāvēja apstākļi, kuros šāds rīkojums būtu pamatots.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas apsvērums, ka neizpildīts rīkojums uzliek pienākumu noteiktus naudas līdzekļus pārskaitīt budžetā neatkarīgi no tā, vai pie personas atrodas parādnieka manta vai naudas līdzekļi, kas pienākas parādniekam, būtībā padarītu citu personu solidāri atbildīgu par svešu nodokļu parādu, ļaujot VID turpināt piedzīt nodokļu parādu no abām personām, lai gan SIA B nemaz nav bijis nodokļu parāds.

Saistībā ar SIA B VID rīkojuma neizpildi, Senāts atzina, ka šis apstāklis var būt pamats piemērot normatīvajos aktos paredzētas sankcijas par piedziņas izpildītāja obligāto prasību neievērošanu (t.i. SIA B sodīt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā). Taču tas nevar būt pamats par parāda samaksu vērsties pret personu, kura pati nav parādnieks, proti, vērsties pret šo personu tikai tādēļ, ka iepriekš pie tās atradās nodokļu parādnieka manta vai naudas līdzekļi, kurus bija pienākums samaksāt parādniekam.

Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa pieļāva būtiskas kļūdas savā spriedumā, tādēļ atcēla apgabaltiesas spriedumu, nosūtot to atkārtotai izskatīšanai.

Senāts deva arī konkrētus norādījumus apgabaltiesai saistībā ar turpmāko lietas izskatīšanu. Augstākā tiesa norādīja, ka tas, vai VID varēja prasīt rīkojuma izpildi arī pēc SIA B naudas līdzekļu pārskaitīšanas SIA A, ietekmē to, vai vispār varēja pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Savukārt, ja VID lēmums SIA B pārsūdzības ietekmē būtu atzīts par prettiesisku, tas būtu pamats apgabaltiesai novērst VID lēmuma sekas un piespriest VID atmaksāt SIA B naudas summu, kuru tā samaksāja VID prettiesiska lēmuma ietekmē.

Kaut arī administratīvais process šajā lietā nav pabeigts, mēs jau tagad no Senāta sprieduma varam izdarīt vairākus secinājumus:

• Gadījumā, ja nodokļu parādnieka debitors neizpilda VID rīkojumu un pārskaita naudas līdzekļus nodokļu parādniekam (nodod nodokļu parādnieka mantu pašam nodokļu parādniekam), mainās faktiskā un tiesiskā situācija – debitora rīcībā vairs nav nodokļu parādnieka mantas. Tādējādi viņam nav atkārtoti jāpārskaita naudas līdzekļi valsts budžetā.
• Apstāklis, ka attiecīgais debitors neizpildīja VID rīkojumu, neatbrīvo viņu no atbildības. Ņemot vērā to, ka attiecīgajā procesā VID pilda piedziņas izpildītāja funkcijas, tad šajā situācijā būtu jāvērtē Civilprocesa likuma noteikumi¹. Ievērojot Civilprocesa likuma noteikumus, uzņēmuma amatpersonu var sodīt par tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu neizpildi, uzliekot tai naudas sodu līdz 750 euro². 

________________________________________________________________________

[1] Arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta trešās daļas 3. punktā ir paredzēts, ka VID parāda piedziņas procesā ievēro Civilprocesa likuma E daļā paredzētos noteikumus

[2] Civilprocesa likuma 551. panta otrā daļa

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.