Kādas izmaiņas ir stājušās spēkā likumā “Par nodokļiem un nodevām”?

2023. gada 30. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz izmaiņas nodokļu maksātāju reitinga sistēmā, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes procesa īstenošanā. 

Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir bijis pieejams Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izveidots rīks – nodokļu maksātāju reitingu sistēma. Reitinga sistēmai ir bijis informatīvs raksturs un katra nodokļu maksātāja reitings ir pieejams tikai pašam nodokļu maksātājam. Paralēli nodokļu maksātāju reitinga sistēmai šobrīd vēl darbojas arī Padziļinātas sadarbības programma. Taču līdz ar jauno nodokļu maksātāja reitinga sistēmu plānots atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības.

Jaunā reitingu sistēma būs pieejama no 2024. gada. Sistēma tikusi veidota ar 2 pamatmērķiem:

• uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmēs un no kuras izrietēs tālākā sadarbība ar VID, un
•  reitings (bez detalizācijas līmeņiem) būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. 

Reitinga novērtējumam tiks piešķirti apzīmējumi “A”, “B”, “C”, “N” un “J”. Par to nozīmi un  reitinga kopējā novērtējuma vērtējumiem detalizēti var iepazīties VID mājas lapā (No 2024. gada uzņēmumiem būs pieejama jauna nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma sistēma | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)

Saskaņā ar likuma grozījumiem, iepriekš izmantotos četrus dažādos pārbaužu veidus (tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana) aizstāj ar vienu – nodokļu kontroli. Paredzams, ka vienkāršāks VID veikto pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi.

Savukārt nodokļu revīzija (audits) arī turpmāk būs kā atsevišķa visaptveroša nodokļa maksātāja pārbaude, kuru VID plāno izmantot gadījumos, kad konstatēta būtiska un ļaunprātīga nodokļu nemaksāšana.

Nodokļu kontrole ietvers vairākus posmus:

•  Pirmais posms ir informācijas iegūšana un šajā posmā nav plānotas izmaiņas un tas notiks līdzīgi kā iepriekš konsultē vispirms procesa ietvaros, kas, jāatzīst, nav likumos regulēts.
• Otrais posms ir nodokļu kontrole, kas tiek uzsākta, nosūtot paziņojumu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par nodokļu administrācijas pirmajā posmā konstatētajām neatbilstībām. Pēc paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātājam būs iespēja noteiktā termiņā, kas nav garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas, novērst VID konstatētās neatbilstības vai pārkāpumus, vai sniegt skaidrojumus. Ja šajā termiņā tiks novērstas neatbilstības vai sniegta papildus informācija, kas novērš neskaidrības, VID izbeigs nodokļa pārbaudi. Tomēr, ja nodokļu maksātājs nesadarbosies un ignorēs VID pieprasījumus, VID turpinās nodokļu kontroli.

Nodokļu kontroles termiņš ir divi mēneši no tās uzsākšanas dienas.

Ja objektīvu iemeslu dēļ nodokļu kontroli nebūs iespējams pabeigt divu mēnešu laikā, termiņu varēs pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem no pārbaudes uzsākšanas dienas.

Bez lēmuma par nodokļu kontroles izbeigšanu nodokļa kontrole var beigties arī ar vienošanās līguma noslēgšanu vai nodokļu kontroles rēķina izdošanu, kur VID aprēķina maksājamo nodokli, nokavējuma naudas, kā arī iespējamās soda naudas.

Būtiski ir ņemt vērā, ka nodokļu kontrole var noslēgties arī lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu. Šāds lēmums tiks pieņemts, ja bez papildus pierādījumu iegūšanas nebūs iespējams noteikt nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību vai pārkāpumu ietekmi uz nodokļu maksātāja saistībām. 

Nodokļu kontroles rezultātā pieņemtais administratīvais akts turpmāk būs nodokļu kontroles rēķins, kas ietvers budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un, ja tāda piemērota, soda naudu. 

Attiecībā uz transfertcenu atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstībām, kuras regulē UIN likuma 7.¹ pants, nodokļu revīzijai (auditam) atvērtais periods būs 5 gadi no nodokļa maksāšanas termiņa. Minētais termiņš attieksies arī uz auditiem, kur vienlaikus tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības un citi nodokļi, kurus ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi.

Jauns termiņš noteikts attiecībā uz nodokļu deklarāciju precizējumiem, kas  izriet no transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, vai arī tas saistīts ar nodokli, kuru ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi. Šādus deklarāciju precizējumus varēs iesniegt 5 gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa.

Precizējumus varēs iesniegt, ja:

• nav izdots nodokļu kontroles rēķins,
• nav noslēgts vienošanās līgums,
• nodokļu kontrole izbeigta ar lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, jo tās rezultātā papildu nodokļu (nodevu) maksājumi budžetā netika noteikti.

Savukārt, neiesniegtās deklarācijas nedrīkstēs iesniegt pēc tam kad nodokļu maksātājs būs saņēmis paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim VID nebija tiesīgs slēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par nodokļu administrācijas pārbaudē noteiktajiem papildu maksājumiem budžetā līdz attiecīgā lēmuma (administratīvā akta) pieņemšanai, likuma grozījumi ir paplašinājuši vienošanās līguma institūtu un ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu, pilnveidojot vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus. Grozījumi paredz:

• iespēju noslēgt vienošanās līgumu nodokļu revīzijas (audita) laikā līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanai; 
• iespēju noslēgt vienošanās līgumu nodokļu kontroles laikā līdz nodokļu rēķina izdošanai;
• diferencēt ar vienošanās līgumu atceļamo soda naudu un nokavējuma naudu atbilstoši procesa stadijai, kurā vienošanās līgums tiks noslēgts.

Iesniegumu VID par nodokļu nomaksas sadalīšanu termiņos uz laiku līdz vienam gadam varēs iesniegt 5 darba dienu laikā, līdzšinējo 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās (grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī). Juridiskai personai, kas sastāda gada pārskatu, papildus iesniegumam būs jāpievieno bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins.  Iepriekš, šī prasība attiecās tikai uz juridiskam personām, sniedzot iesniegumu sadalīt termiņos uz laiku līdz 5 gadiem nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu. 

Grozījumi paredz tiesības VID automatizēt termiņa pagarinājuma lēmumu pieņemšanas procesu sagatavošanu VID informācijas sistēmā – lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi.

Ar šiem grozījumiem, normas kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību, ja tas ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba līgumu (t.i. nereģistrēta nodarbinātība, kad ziņas par darba ņēmējiem netiek reģistrētas VID), vai nenorādot grāmatvedības uzskaitē darba samaksas izmaksu (tā saucamās “aplokšņu algas”) ir iekļautas likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Iepriekš šīs normas bija iestrādātas likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Papildus, šo izmaiņu mērķis bija arī ieviest izmaiņas soda naudas apmērā, proti, samazināt soda naudu no 300% uz 100% no budžetā papildus iemaksājamās nodokļu summas, ja nodokļu maksātājs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba līgumu, vai nenorādot grāmatvedības uzskaitē darba samaksas izmaksu. Tomēr, jāņem vērā, ka šobrīd likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir joprojām paredzēta trīskārša soda nauda. Tā kā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir speciālais likums, tad sociālās apdrošināšanas iemaksām būtu jāpiemēro šajā likumā noteiktais soda naudas apmērs, līdz arī šis likums tiks grozīts, līdzīgi kā tas ir izdarīts ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. 

Precizēta atbildība un soda naudas apmērs fiziskai un juridiskai personai par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājam. Turpmāk, ja persona reģistrēsies kā konkrēta nodokļa maksātāja 30 dienu laikā pēc VID paziņojuma saņemšanas, soda nauda netiks piemērota.

Turklāt, ticis samazināts soda naudas apmērs no 100% uz 50 % no budžetā iemaksājamās nodokļa summas un soda nauda tiks piemērota tikai gadījumos, ja reģistrēšanās pienākuma pārkāpums netiks novērsts. Iepriekš nodokļu maksātājam nebija dota iespēja labot pārkāpumu, nemaksājot soda naudu, un reģistrēties pēc VID paziņojuma saņemšanas. 

Nodokļu pārmaksu vai valsts budžetā nepareizi iemaksātās summas atmaksu  turpmāk varēs pieprasīt arī fiziskās personas mantinieki 3 gadu laikā no mantojuma atklāšanas. Pēc minētā termiņa pārmaksātās nodokļu summas tiks dzēstas.