Grozījumi nodokļu konvencijā starp Latviju un Vāciju

2023. gada 22. jūnijā Saeima ar likumu ir apstiprinājusi un 2023. gada 5. jūlijā Latvijas Republikas prezidents izsludināja Protokolu [1], ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – Nodokļu konvencija).

Grozījumu mērķis ir nodrošināt Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas izstrādātā bāzes erozijas  un peļņas pārneses (Base Erosion and Profit Shifhting) (turpmāk – BEPS) plāna 6. un 14. aktivitātes minimālajā standartā noteikto pasākumu ieviešanu. Turpmāk šajā rakstā par būtiskākajiem grozījumiem Nodokļu konvencijas tekstā.

Ar grozījumiem Nodokļu konvencijas 9. pants tiek papildināts ar 2. punktu. Šī norma ir piemērojama gadījumā, ja saistītu uzņēmumu darījumu cenu atbilstības tirgus cenām izvērtēšanas procesā kāda no Līgumslēdzēja Valstīm konstatē, ka darījuma cenas neatbilst nesaistītu pušu principam, un veic transfertcenu korekcijas, apliekot ar nodokli uzņēmuma negūto peļņu. Tas, ko šī norma paredz, ir, ka šo peļņu, kura jau ir aplikta ar nodokli darījuma partnera rezidences valstī (Otrās Līgumslēdzēja Valsts), šādā gadījumā Otrā Līgumslēdzēja Valsts veic atbilstošas pretkorekcijas. Nodokļu konvencijas 9. panta 2. punkts paredz atbrīvot peļņu no dubultās nodokļu aplikšanas, kas radusies transfertcenu korekciju dēļ, veicot pretēju korekciju attiecīgajā otrajā valstī.

Šobrīd spēkā esošajā Nodokļu konvencijā šāda tiesību norma nav iekļauta, un ar šiem grozījumiem tiks panākts, ka Nodokļu konvencija atbildīs BEPS plānā izstrādātajam minimālajam standartam attiecībā uz  transfertcenu pretkorekcijām.

Taču svarīgi ir atzīmēt, ka arī tad, ja citu Nodokļu konvenciju 9. pantā nav iekļauts 2. punkts, nodokļu maksātājs parasti ir tiesīgs otru dalībvalsti lūgt novērst dubulto aplikšanu, kas pēc būtības ir pretrunā ar Nodokļu konvenciju mērķi un veikt šādu pretkorekciju savstarpējās saskaņošanas procedūras (paredzēta Nodokļu konvencijas 25. pantā) ietvaros.

Nodokļu konvencijas grozījumi paredz, ka turpmāk procenti, kas rodas Vācijas Federatīvajā Republikā, tiek atbrīvoti no Vācijas nodokļiem, ja šie procenti izmaksāti:

• par aizdevumu, ko garantējusi Valsts akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" vai kas izmaksāti tai, vai
• par aizdevumu, ko garantējusi jebkura cita organizācija, kura nodibināta Latvijas Republikā pēc šī līguma parakstīšanas datuma un kura ir līdzīga 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajām Vācijā reģistrētām iestādēm (Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, nosaka, vai šādas organizācijas ir līdzīga rakstura), vai kas izmaksāti tai.

Iepriekš šī norma paredzēja līdzīgus nosacījumus attiecībā uz aizdevumiem no VAS Latvijas Eksportkredīts, kas tika likvidēta 2006. gadā, līdz ar to ir veikta 11. panta normu atjaunināšana

Nodokļu konvencijas 13. pants nosaka līgumslēdzēja valstu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no nekustamā īpašuma, ko šajā valstī guvis otras valsts rezidents. Ar grozījumiem tiek paredzēts, ka kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību, tādu kā līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja jebkurā laikā 365 dienu periodā pirms atsavināšanas vairāk nekā 50 procenti no akciju vai pielīdzināmās līdzdalības vērtības tieši vai netieši gūst no 6. pantā minētā otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma.

Šāda pieeja ir jaunums, kas izriet no BEPS projekta rezultātiem, un tas paplašina valsts tiesības uzlikt nodokļus netieši gūtam ienākumam no nekustamā īpašuma. Ar šo jauninājumu tiek ierobežota prakse atsavināt nekustamo īpašumu īsi pirms pārdošanas darījuma, lai panāktu tādu nekustamā īpašuma proporciju, kas nedotu tiesības nekustamā īpašuma valstij uzlikt nodokļus atsavināšanas ienākumam. Ar 365 dienu turēšanas perioda noteikšanu tiek būtiski ierobežotas šādas iespējas. 

Viena no BEPS plāna aktivitātēm Nr. 14 “Strīdu izšķiršanas uzlabošana” paredz uzlabot savstarpējās saskaņošanas procedūru (mutual agreement procedure – MAP). Savstarpējās saskaņošanas procedūra ir viens no valstu kompetento iestāžu starptautiskiem sadarbības instrumentiem, kuru var piemērot, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu nodokļu maksātāja ienākumam un kapitālam, kas neatbilst nodokļu konvencijas noteikumiem.

Ar grozījumiem tiks papildināts Nodokļu konvencijas 25. panta 2. punkts, nosakot kompetento iestāžu (Latvijas un Vācijas nodokļu administrāciju) pienākumu sniegt savstarpējus paziņojumus vai nodrošināt konsultāciju procesu gadījumos, kad kāda no kompetentajām iestādēm neuzskata, ka nodokļu maksātāja prasība par dubultās nodokļu aplikšanas strīda atrisināšanu ir pamatota

Nodokļu konvencijā tiek ieviests jauns 26.A pants, kas ir pretizvairīšanās norma. Šī norma paredz, ka neatkarīgi no citiem šī līguma noteikumiem, šajā līgumā paredzētais atvieglojums netiek piešķirts attiecībā uz ienākuma vai kapitāla veidu, ja, ņemot vērā visus atbilstošos faktus un apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka šī atvieglojuma saņemšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši tika saņemts šis atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka šī atvieglojuma piešķiršana šajos apstākļos ir saskaņā ar šī līguma attiecīgo noteikumu objektu un mērķi. Šāda pretizvairīšanās norma (ang. – principle purpose test) ir vērsta uz nodokļu konvenciju priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Protokols stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc abpusējas protokola ratifikācijas (gan Latvijā, gan Vācijā). Savukārt pēc šī protokola stāšanās spēkā, to var piemērot, sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Vācijas parlaments apstiprināja protokolu šī gada 7. jūlijā, tātad abās valstīs protokols jau ir pieņemts un apstiprināts. Attiecīgi, ja abas valstis apmainīsies ar ratifikācijas rakstiem vēl šogad, jaunie grozījumi Nodokļu konvencijā stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri