Latvijā tiek gatavots jauns likums

Publiskie pārskati motivēs daudznacionālos uzņēmumus sakārtot nodokļu piemērošanu un piemērot ESG (ang. – environmental, social, governance) principus arī nodokļu jomā.

Esam jau iepriekš informējuši, ka 2021. gada 24. novembra Direktīva (ES) 2021/2101 paredz ieviest “publisku” (angliski Country by Country Reporting) pārskatu  (turpmāk tekstā – CbC pārskati) sniegšanas pienākumu atsevišķām sabiedrībām un daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuras darbojas ES ietvaros un kuru kopējie konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) ir vismaz 750 miljoni EUR.

Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu Latvijā, ir sagatavots jauna likuma projekts, kurš, lai ievērotu iepriekš minētās direktīva ieviešanas termiņus, jāpieņem līdz šī gada 2023. gada 22. jūnijam. Jaunos noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Turpmāk rakstā – detalizētāk par būtiskāko, ko paredz šis likumprojekts.

CbC Pārskats ir ziņojums, kurā daudznacionāli uzņēmumi sniedz informāciju par to, kā galvenie finanšu pārskatu elementi iedalās pa atsevišķiem uzņēmumiem/jurisdikcijām. CbC pārskats sniedz skaidru informāciju par ieņēmumiem, ienākumiem, samaksātiem un uzkrātiem nodokļiem, nodarbinātību, kapitālu, nesadalīto peļņu, pamatlīdzekļiem un saimniecisko darbību. Informācija būs jāsniedz sadalījumā:

1)    atsevišķi par katru Eiropas Savienības dalībvalsti;

2)    atsevišķi par katru jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;

3)    atsevišķi par katru jurisdikciju, kura sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus;

4)    apkopotā veidā par citām nodokļu jurisdikcijām.

Jaunie noteikumi attiecas ne tikai uz daudznacionālo uzņēmumu grupu sabiedrībām, bet arī atsevišķiem uzņēmumiem (bez saistītām sabiedrībām) un to filiālēm. Īpaši atbrīvojumi no CbC pārskatu sagatavošanas pienākumiem paredzēti kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Gadījumā, ja visas uzņēmumu grupas sabiedrības darbojas tikai Latvijā, publiskie CbC pārskati nebūs jāsagatavo. 

Noteiktos gadījumos publiskie CbC pārskati būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī tādām Latvijas sabiedrībām un ārvalsts uzņēmumu filiālēm, kas ir attiecīgās daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībnieki (bet ne galvenie uzņēmumi), proti, ja:

-          šī sabiedrība ir vidēja vai liela sabiedrība saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto un piekto daļu; vai

-          šī filiāles neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz EUR 8 milj.

Latvijas vienības būs atbrīvotas no šī pienākuma tikai, ja tiks nodrošināts, ka pārskats būs pieejams starptautiskā koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrības vai ārvalsts atsevišķā komercsabiedrības tīmekļvietnē.

Ja Latvijas uzņēmumam būs pienākums iesniegt CbC pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā, tā iesniegšanas termiņš būs 12 mēneši pēc pārskata gada bilances datuma, un CbC pārskatam ir jābūt sagatavotam latviešu valodā. Ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā informācija tiks nodota Uzņēmumu reģistram tiešsaistes datu pārraides režīmā, un Uzņēmumu reģistrs pēc informācijas saņemšanas to publiskos CbC pārskatus savā tīmekļvietnē. Pašiem nodokļu maksātājiem būs vai nu jāpublicē CbC pārskatus savās mājaslapās vai jāsniedz atsauce uz Uzņēmumu reģistra saiti.

Jāpiebilst, ka arī attiecīgo sabiedrību revidentiem arī būs jauns pienākums pārbaudīt CbC pārskatu publiskošanas izpildi.

Ņemot vērā, ka noteiktas informācijas par ienākuma nodokļiem atklāšana varētu nopietni kaitēt komerciālajām interesēm, ir paredzēta iespēja uz laiku atkāpties no informācijas sniegšanas prasībām par dažām no pārskatā norādāmajām pozīcijām. Šādā gadījumā pārskatā par ienākuma nodokļiem skaidri jānorāda,  kurš informācijas elements nav iekļauts, un jāpaskaidro, pienācīgi pamatojot, tā neiekļaušanas iemeslu. Turklāt šī informācija būs tik un tā jāsniedz vēlāko periodu pārskatos un ne vēlāk kā piecus gadus no šīs informācijas sākotnējās iesniegšanas termiņa dienas. Šāda atkāpe nedarbosies attiecībā uz jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (iekļauti Eiropas Savienības Padomes sarakstā – skat. pielikumu 1 šeit) un kuras sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus (skat. pielikumu 2 šeit).

Lai novērstu ļaunprātīgu izvairīšanos no publisku CbC pārskatu sagatavošanas pienākumiem, ir paredzēta arī pret-izvairīšanās norma (likumprojekta 14. pants). Tā paredz, ka, ja meitas sabiedrība vai filiāle neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, kas paredz CbC pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu, šai meitas sabiedrībai vai filiālei joprojām ir pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja attiecīgā meitas sabiedrība vai filiāle ir izveidota ar vienīgo mērķi izvairīties no pārskata par ienākuma nodokļiem publiskošanas.

Viens no ilgtspējas (ESG – Environment, Social, Governance) elementiem ir laba pārvaldība un rūpes par sabiedrību. Līdz ar to CbC pārskatu publiskošana ir viens no elementiem, kā tiks panākts, ka informācija par pasaules lielāko korporāciju nodokļu nomaksas politiku būs publiski pieejama visai sabiedrībai šo sabiedrību tīmekļvietnēs vismaz 5 gadus veicinot starptautiskās korporācijas īstenot atbildīgāku nodokļu nomaksu un mazāk īstenot agresīvu nodokļu plānošanu, lai samazinātu nodokļu saistības. Par to, kā nodokļu nomaksas atklāšana atbalsta ilgtspējas mērķus un ko starptautiskie uzņēmumi ilgtspējas kontekstā dara tieši nodokļu jomā, var izlasīt šajā KPMG rakstā ESG tax transparency: The businesses’ journey - KPMG Global