VID piemēro sodu par neatbilstībām transfertcenu dokumentācijā

Lai arī obligātas (izpildoties noteiktiem nosacījumiem¹ ) transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības Latvijas likumdošanā ir ieviestas jau kopš 2018. gada, tomēr tikai pēdējā laikā esam novērojuši, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir aktīvi pievērsies nodokļu maksātāju iesniegto transfertcenu dokumentāciju pārbaudei un izvērtēšanai pēc būtības. Proti, transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanas vai normatīvo aktu prasībām neatbilstošas dokumentācijas iesniegšanas gadījumos, VID izsūta nodokļu maksātājiem paziņojumu ar lūgumu iepriekš neiesniegtās transfertcenu dokumentācijas iesniegt vai novērst iesniegtajās dokumentācijās konstatētās nepilnības (parasti 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas).  

Atgādinām, ka atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta 14. daļai, VID ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma (par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju) summas, bet ne vairāk kā 100 000 EUR². Minēto sodu VID var piemērot (i) gan par laikā neiesniegtu transfertcenu dokumentāciju, (ii) gan gadījumos, kad nodokļu maksātājs būtiski pārkāpis normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības, piemēram, transfertcenu dokumentācijā nav ietverta visa nepieciešamā informācija. Dokumentācijas iesniegšanas termiņš, darījumu kopsummai sasniedzot    5 000 000 EUR, ir 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Piemēram, uzņēmumam ar standarta finanšu gadu, transfertcenu dokumentācija attiecībā uz 2022. gadu būtu jāiesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Turpmāk esam aprakstījuši pāris situācijas attiecībā uz otrā veida gadījumiem, kad VID ir informējis nodokļu maksātājus par iespējamiem pārkāpumiem, kā arī situācijas, kurās ir piemērots maksimālais soda apmērs.

Par informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma

Situācijās, kad VID, izvērtējot nodokļu maksātāju iesniegtās transfertcenu dokumentācijas, ir konstatējis, ka tajās iztrūkst darījumu pamatojoša informācija (piemēram, dokumentācijās nav pievienoti salīdzināmo nekontrolēto darījumu līgumi, rēķini, u.tml.), VID informē nodokļu maksātāju par iespējamu soda naudas piemērošanu, ja šī informācija netiks iesniegta norādītajā termiņā. Termiņš var tik noteikts 30 dienas, kas nereti (atkarībā no pieprasītā informācijas daudzuma, uzņēmuma pārstāvju pieejamības u.tml.) mēdz būt arī gana īss termiņš. Bez minētās informācijas VID nav spējīgs pārliecināties par to, ka transfertcenu dokumentācijā minētie kontrolētie darījumi tikuši īstenoti par tirgus cenām jeb cenām, kādas tika piemērotas nekontrolētajos (nesaistītu pušu) darījumos.

Tāpat arī situācijās, kad transfertcenu dokumentācijā tiek analizēti mātes uzņēmuma sniegtie vadības pakalpojumi saviem meitas uzņēmumiem, ir svarīgi pievienot kvalitatīvu un pārskatāmu informāciju par izmaksu sadali, kas atspoguļo izmaksu bāzi un izmaksu sadalījumu starp grupas uzņēmumiem, tādējādi samazinot iespējamo administratīvo slogu un saistītos transfertcenu riskus jau VID pieprasījumu laikā. Praksē esam bieži saskārušies ar situācijām, kad šāda informācija ir pieejama no pakalpojumu sniedzējiem tikai pēc pieprasījuma.

Līdz ar to, iesniedzot transfertcenu dokumentāciju, ir svarīgi to iesniegt kopā ar visu pamatojošo informāciju, nevis norādīt, ka šī informācija tiks iesniegta vēlāk pēc pieprasījuma, tādējādi samazinot iespējamo administratīvo slogu un saistītos transfertcenu riskus.

Par dokumentācijas iesniegšanas termiņa pagarināšanu

Esam saskārušies arī ar vairākiem gadījumiem, kad nodokļu maksātāji, norādot objektīvus argumentus, lūdz VID pagarināt transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņu. Tomēr, ņemot vērā, ka konkrēto nodokļu maksātāju transfertcenu dokumentācijas bija jāiesniedz obligāti 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām, VID šos lūgumus noraidīja, argumentējot, ka likumā nav paredzētas tiesības VID pagarināt likumā noteikto transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņu. Tādējādi, rekomendējam transfertcenu dokumentāciju sagatavot laikus un iesniegt likumā noteiktajos termiņos, nevis paļauties uz to, ka VID to ļaus iesniegt vēlāk, pagarinot termiņu.

Par dokumentācijas iesniegšanu angļu valodā

VID, atsaucoties uz Valsts valodas likuma 8. panta ceturto daļu, angļu valodā iesniegtas transfertcenu dokumentācijas neuzskata par iestādē iesniegtām vietējām transfertcenu dokumentācijām, un atsakās uzsākt vērtēt tajās iekļautās ziņas pēc būtības uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Respektīvi, VID angļu valodā iesniegtu vietējo transfertcenu dokumentāciju traktē kā neiesniegtu dokumentāciju ar visām no tā izrietošajām sekām.

Arī 2019. gada 27. decembrī publicētais VID metodiskais materiāls “Transfertcenu dokumentācija” nosaka, ka angļu vai latviešu valodā ir iesniedzama tikai globālā transfertcenu dokumentācija. Savukārt, vietējā transfertcenu dokumentācija ir jāiesniedz tikai un vienīgi latviešu valodā. Līdz ar to, sagatavojot un VID iesniedzot vietējo transfertcenu dokumentāciju angļu valodā, pastāv liela varbūtība, ka VID piemēros soda naudu 1% apmērā no dokumentācijā ietvertā kontrolētā darījuma vērtības, bet ne vairāk kā 100 000 EUR.

Par visu būtisko darījumu iekļaušanu dokumentācijā

Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka darījumus, kuru kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 20 000 EUR, var uzskatīt par nebūtiskiem un neiekļaut transfertcenu dokumentācijā. Situācijā, kad nodokļu maksātājs transfertcenu dokumentācijā nebija pamatojis darījumus, kuru vērtība bija tikai nedaudz virs 20 000 EUR, VID piemēroja 1% soda naudu no šī darījuma vērtības.

Līdz ar to, lai izvairītos no soda naudas piemērošanas, darījumus, kuru kopējā vērtība attiecīgajā pārskata periodā ir kaut nedaudz virs 20 000 EUR, arī vajag iekļaut un pamatot transfertcenu dokumentācijā.

Sodu piemērošanas prakse

VID ir piemērojis maksimālo sodu (t.i. 100 000 EUR) jau vairākiem nodokļu maksātājiem. Piemēram, vairāki nodokļu maksātāji aktuālā pārskata gada transfertcenu dokumentāciju vietā bija iesnieguši veco transfertcenu dokumentāciju, t.i. dokumentāciju par iepriekšējo pārskata periodu, vai arī mātes uzņēmuma gatavotu dokumentāciju, kas bija vispārīga un neņēma vērā Latvijas uzņēmuma specifisko situāciju. Šādās situācijās, nodokļu maksātājiem tomēr neizpildot VID lūgumu iesniegt konkrētā pārskata gada dokumentāciju, VID ir tiesības piemērot maksimālo soda apmēru.

Līdz ar to, pat ja konkrētā pārskata gada transfertcenu dokumentācijā pēc būtības izmaiņu nav vai arī to gatavo mātes uzņēmums, tā tik un tā ir jāatjauno un jāiesniedz par aktuālo pārskata periodu par konkrēto uzņēmumu, kā arī ir jāseko VID norādēm un lūgumiem, lai izvairītos no soda naudas piemērošanas.

Rekomendācija

Aplūkojot visas augstākminētās situācijas, secināms, ka vien fakts, ka kontrolētie darījumi ir veikti atbilstoši nesaistītu personu darījumu principam jeb cenas, kādas piemērotas kontrolētajos darījumos, atbilst tirgus cenām, un transfertcenu dokumentācija ir iesniegta noteiktajos termiņos, nepasargā nodokļu maksātāju no soda. Ir svarīgi, lai transfertcenu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām³, transfertcenu dokumentācijā tiek pamatoti visi kontrolētie darījumi virs 20 000 EUR, ir iesniegta visa nepieciešamā informācija, kas pamato izvēlēto transfertcenu metodi un tās piemērošanas ietvaros izdarītos secinājumus, kā arī, lai vietējā transfertcenu dokumentācija ir iesniegta latviešu valodā.

Nodokļu maksātājiem ir jāņem vērā iespējamie soda riski un jau savlaicīgi jāsagatavo (un jāiesniedz noteiktajos termiņos, ja attiecas obligātās iesniegšanas prasības) kvalitatīvas un likuma prasībām atbilstošas transfertcenu dokumentācijas. Tāpat arī ir svarīgi sadarboties ar VID, ja tas ir norādījis uz dokumentācijas nepilnībām vai pieprasa papildus informāciju, tādējādi izvairoties no soda vai samazinot tā apmēru.

2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.  Šis likums nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zeme. Likums tajā noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tādējādi tagad dod atsavināšanas tiesības uz atsavināmo zemi, t.i. tas ļauj tiem iegūt īpašumā atsavināmo zemi bez atsavināmā zemesgabala īpašnieka piekrišanas. Atsavināšanas cenu, atbilstoši šī likuma 7. pantā noteiktajam, aprēķina Valsts zemes dienests.

Lai mazinātu šī likuma negatīvās sekas attiecībā uz zemes īpašniekiem, kuru piederošā zeme šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks atsavināta bez viņu piekrišanas, no 2023. gada 1. janvāra IIN likumā pie ar IIN neapliekamā ienākuma veidiem (9. panta pirmās daļas 34.³ punktā) ir iekļauts ienākums no iepriekš minētajā likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja tas ir bijis īpašnieka īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā).

Iepriekš IIN likuma 8. panta trešās daļas 11. punkts noteica, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas (atbilstoši IIN likuma 11.⁹ pantam par ienākuma no kapitāla noteikšanu, ja IIN likuma 9. pantā nav noteikts citādi; IIN likuma 9.pants atbrīvojumu iepriekš neparedzēja).

Jāpiebilst, ka vairāki papildus neapliekamo ienākumu veidi IIN likumā noteikti arī ar 2022. gada 14. novembri. Lai nepalaistu tos garām, šajā rakstā esam uzskaitījuši arī tos.

1.  Ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fizikās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Likuma mērķis ir atbrīvot fizisko personu, kurai ir vai šajā likumā noteiktajā laikposmā ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, no parādsaistībām, radušās slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumus (kas noslēgts ar kredīta devēju, kas ir tiesīgs sniegt patērētājam kreditēšanas pakalpojumus Latvijas Republikā), bet ne vairāk kā 5000 euro. Tādējādi tiek veicināta personas maksātspējas atjaunošana un finanšu pratības stiprināšana, kā arī tiek sekmēta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.

Konsekventi 2022. gada 14. novembrī veikti grozījumi arī IIN likumā, kur pie ar nodokli nepaliekamā ienākuma veidiem (9. panta pirmās daļas 35.⁶ punktā) iekļauts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fizikās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā. Tādā veidā personām, kuras ir saņēmušas atbrīvojumu no parādsaistībām, uzreiz nerodas jauns parādu slogs. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 187. punktu, šī norma piemērojama atpakaļejoši ar 2022. gada 1. janvāri.

2.  Ienākums, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā

Pirms likuma grozījumiem, atbilstoši vispārīgajai kārtībai, saskaņā ar IIN likumu, ienākums, ko fiziskā persona guva, atsavinot kapitāla aktīvu Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, bija apliekams ar IIN un maksātnespējīgajai fiziskai personai IIN saistības bija jāsedz pašai. Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likumu fiziskās personas – parādnieka – rīcībā šā nodokļa segšanai ir tikai divas trešdaļas no saviem ienākumiem, kas nepieciešami, lai segtu maksātnespējīgās fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to bieži radās situācija, ka fiziskā persona atkārtoti kļuva maksātnespējīga, jo nespēja veikt kārtējos IIN maksājumus, kuri radušies jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Turklāt jāuzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādniekam piederošā manta jeb kapitāla aktīvi (izņemot mājoklis, ja par to tiek panākta attiecīga vienošanās ar nodrošināto kreditoru saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148. pantā noteikto). Tādējādi kapitāla aktīva atsavināšana notiek obligāti un neatkarīgi no parādnieka izvēles.

Lai novērstu situāciju, ka fiziskai personai rodas IIN parāds, jo viņa nespēj samaksāt IIN no ienākuma, kas gūts maksātnespējas procesa ietvaros, no 2022. gada 14. janvāra, saskaņā ar IIN likuma 9. panta pirmās daļas 35.7 punktu, ar IIN nav apliekams ienākums, kas gūts no kapitāla aktīvu atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu.

3.  Personificētas izdevumu kompensācijas par kalpošanu reliģiskā organizācijā

No 2022. gada 14. novembra IIN likuma 9. panta pirmās daļas 44.¹ punktā noteikts atbrīvojums ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu kompensācijām, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošajam personālam saskaņā ar rakstveidā noslēgtu vienošanos. Kompensējamie izdevumu veidi un apmēri ir tādi paši, kā ar brīvprātīgo darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras noteiktas likumā “Par iedzīvotāju ierakuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 44. punktā.