Ieguldījumu konta nodokļu režīms kļūst arvien izdevīgāks

No 2018. gada likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk tekstā - IIN likums) paredz vienkāršotu pieeju IIN piemērošanai ienākumiem, kas gūti no ieguldījumiem finanšu instrumentos, izmantojot Ieguldījumu kontu. Ieguldījumu konta režīms ļauj no ieguldījumiem gūtos ienākumus ieguldīt atkārtoti finanšu instrumentos, nepiemērojot IIN katram darījumam. Pienākums maksāt IIN tādējādi rodas tikai tad, kad no Ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz Ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu.

2022. gada 14. novembrī stājās spēkā IIN likums grozījumi, kas paredz nodokļu maksātājiem labvēlīgas izmaiņas Ieguldījumu kontu regulējumā. Turpmāk rakstā detalizētāk par izmaiņām.

1. IIN likums vairs nepieprasa nodokļa maksātājam informēt ārvalstu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju par Ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam

Iepriekš šāds informēšanas pienākums attiecās uz jebkuriem kontiem – gan ārvalstu bankās atvērtajiem, gan arī Latvijas bankās (vai ārvalstu banku filiālēs Latvijā). Šobrīd nodokļa maksātājam ir jāinformē ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs par Ieguldījumu konta statusa piešķiršanu bankas kontam tikai tad, ja šis konts ir atvērts pie Latvijā reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vai pie ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāles Latvijā.

2. Ir precizēts informācijas sniegšanas pienākums Ieguldījumu kontu pakalpojuma sniedzējam un pašam nodokļu maksātājam, atkarībā no pakalpojumu sniedzēja statusa

Iepriekšējā IIN likuma redakcija nodokļa maksātajiem radīja daudzus jautājumus attiecībā uz to pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par Ieguldījumu konta statusa reģistrāciju. Izmaiņas IIN likumā tādējādi tagad skaidrāk definē, kādos gadījumos un kurai personai ir pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījumu konta atvēršanu:

Būtiski norādīt, ka izmaiņas paredz arī to, ka, ja Valsts ieņēmumu dienests nav laikus informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, to nevar uzskatīt par pamatu konta neatzīšanai par Ieguldījumu kontu. Tas tādējādi arī neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākuma laikus deklarēt ienākumus no Ieguldījumu konta.

3. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās informācijas sniegšanu par visiem nodokļu maksātāja ieguldījumu kontiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir informēts

Nepieciešamības gadījumā nodokļu maksātājs var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt informāciju par visiem tā ieguldījumu kontiem. Pieprasīt izziņu brīvā formā var EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

4. IIN no procentu ienākumiem, ko izmaksā Ieguldījumu kontā, vairs nav jāietur

Vispārējā kārtībā, atbilstoši IIN likuma procentu izmaksātājam ir pienākums ieturēt 20% IIN no fiziskai personai izmaksātā procentu ienākuma, ja izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas.

Tagad, ar precizējumu IIN likuma 17. panta desmitās daļas 13. punktā, ienākuma izmaksātājam vairs nav pienākuma ieturēt IIN no izmaksātā procentu ienākuma, ja procentu ienākums tiek ieskaitīts Ieguldījumu kontā. Procentu ienākumiem, kas saņemti Ieguldījumu kontā, nodokļa maksātājs pats piemēro IIN tad, kad līdzekļi tiek izņemti no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu.

Valsts ieņēmumu dienests savā metodiskajā materiālā “Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem” (aktualizēts 19.01.2023.), skaidro, ka izmaksātājam par procentu ienākumu, kas izmaksāts Ieguldījumu kontā, Paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām jānorāda ienākuma veida kods 2019.[1]

5.  5% IIN procentiem, ko izmaksā nerezidentiem

Procentu ienākumam, kurus Latvijas rezidents izmaksā fiziskai personai – nerezidentam – ir piemērojama samazināta IIN likme 5% gadījumos, kad izpildās šādi nosacījumi:

1)       izmaksa ir veikta ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā centrālā vērtspapīru depozitārija, starpniecību par tādu finanšu instrumentu, kura emisijas organizētājs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kuru uzrauga atvasināta publiska persona, kas regulē un uzrauga finanšu tirgus un to dalībniekus;

2)       saņēmējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, un nav saimnieciskās darbības veicējs. Saņēmēja rezidence tiek noteikta, pamatojoties uz saņēmēja paša apliecinājumu, kas sniegts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai ar centrālā vērtspapīru depozitārija starpniecību, saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūru automātiskās informācijas apmaiņai par finanšu kontiem;

3)       attiecīgais finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.

Šādas izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, jo ir vērstas uz investīciju vides uzlabošanu un var veicināt ārvalsts investoru piesaisti Latvijas ekonomikā. Jāņem vērā gan, ka Ministru kabinetam līdz 2025. gada 31. decembrim uzdots izvērtēt turpmākās piemērošanas lietderīgumu šādai kārtībai. Veicot izvērtējumu, Ministru kabinetam jāņem vērā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību, t.sk. kapitāla tirgus pieaugumu, jaunu investīciju piesaisti, nodokļu ieņēmumus un atbilstību starptautiskajiem standartiem nodokļu informācijas apmaiņas jomā.

2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.  Šis likums nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zeme. Likums tajā noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tādējādi tagad dod atsavināšanas tiesības uz atsavināmo zemi, t.i. tas ļauj tiem iegūt īpašumā atsavināmo zemi bez atsavināmā zemesgabala īpašnieka piekrišanas. Atsavināšanas cenu, atbilstoši šī likuma 7. pantā noteiktajam, aprēķina Valsts zemes dienests.

Lai mazinātu šī likuma negatīvās sekas attiecībā uz zemes īpašniekiem, kuru piederošā zeme šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks atsavināta bez viņu piekrišanas, no 2023. gada 1. janvāra IIN likumā pie ar IIN neapliekamā ienākuma veidiem (9. panta pirmās daļas 34.³ punktā) ir iekļauts ienākums no iepriekš minētajā likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja tas ir bijis īpašnieka īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā).

Iepriekš IIN likuma 8. panta trešās daļas 11. punkts noteica, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas (atbilstoši IIN likuma 11.⁹ pantam par ienākuma no kapitāla noteikšanu, ja IIN likuma 9. pantā nav noteikts citādi; IIN likuma 9.pants atbrīvojumu iepriekš neparedzēja).

Jāpiebilst, ka vairāki papildus neapliekamo ienākumu veidi IIN likumā noteikti arī ar 2022. gada 14. novembri. Lai nepalaistu tos garām, šajā rakstā esam uzskaitījuši arī tos.

1.  Ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fizikās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Likuma mērķis ir atbrīvot fizisko personu, kurai ir vai šajā likumā noteiktajā laikposmā ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, no parādsaistībām, radušās slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumus (kas noslēgts ar kredīta devēju, kas ir tiesīgs sniegt patērētājam kreditēšanas pakalpojumus Latvijas Republikā), bet ne vairāk kā 5000 euro. Tādējādi tiek veicināta personas maksātspējas atjaunošana un finanšu pratības stiprināšana, kā arī tiek sekmēta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.

Konsekventi 2022. gada 14. novembrī veikti grozījumi arī IIN likumā, kur pie ar nodokli nepaliekamā ienākuma veidiem (9. panta pirmās daļas 35.⁶ punktā) iekļauts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fizikās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā. Tādā veidā personām, kuras ir saņēmušas atbrīvojumu no parādsaistībām, uzreiz nerodas jauns parādu slogs. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 187. punktu, šī norma piemērojama atpakaļejoši ar 2022. gada 1. janvāri.

2.  Ienākums, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā

Pirms likuma grozījumiem, atbilstoši vispārīgajai kārtībai, saskaņā ar IIN likumu, ienākums, ko fiziskā persona guva, atsavinot kapitāla aktīvu Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, bija apliekams ar IIN un maksātnespējīgajai fiziskai personai IIN saistības bija jāsedz pašai. Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likumu fiziskās personas – parādnieka – rīcībā šā nodokļa segšanai ir tikai divas trešdaļas no saviem ienākumiem, kas nepieciešami, lai segtu maksātnespējīgās fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to bieži radās situācija, ka fiziskā persona atkārtoti kļuva maksātnespējīga, jo nespēja veikt kārtējos IIN maksājumus, kuri radušies jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Turklāt jāuzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādniekam piederošā manta jeb kapitāla aktīvi (izņemot mājoklis, ja par to tiek panākta attiecīga vienošanās ar nodrošināto kreditoru saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148. pantā noteikto). Tādējādi kapitāla aktīva atsavināšana notiek obligāti un neatkarīgi no parādnieka izvēles.

Lai novērstu situāciju, ka fiziskai personai rodas IIN parāds, jo viņa nespēj samaksāt IIN no ienākuma, kas gūts maksātnespējas procesa ietvaros, no 2022. gada 14. janvāra, saskaņā ar IIN likuma 9. panta pirmās daļas 35.7 punktu, ar IIN nav apliekams ienākums, kas gūts no kapitāla aktīvu atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu.

3.  Personificētas izdevumu kompensācijas par kalpošanu reliģiskā organizācijā

No 2022. gada 14. novembra IIN likuma 9. panta pirmās daļas 44.¹ punktā noteikts atbrīvojums ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu kompensācijām, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošajam personālam saskaņā ar rakstveidā noslēgtu vienošanos. Kompensējamie izdevumu veidi un apmēri ir tādi paši, kā ar brīvprātīgo darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras noteiktas likumā “Par iedzīvotāju ierakuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 44. punktā.