Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības

Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārv

Aizvadītā gada izskaņā, atzīmējot starptautisko pretkorupcijas dienu, KPMG Latvijā kopā ar Finanšu nozares asociāciju un Finanšu izlūkošanas dienestu rīkoja vebināru “Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības”.

1000
KORUPCIJAS NOVĒRŠANA KĀ DAĻA NO LABAS KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS

Aizvadītā gada izskaņā, atzīmējot starptautisko pretkorupcijas dienu,  KPMG Latvijā kopā ar Finanšu nozares asociāciju un Finanšu izlūkošanas dienestu rīkoja vebināru “Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības”. Pasākuma mērķis bija aktualizēt tēmu un uzsvērt korupcijas novēršanas būtiskumu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai.

 

Piedāvājam atskatīties uz būtiskākajām atziņām no šī pasākuma:

KPMG vērsa dalībnieku uzmanību, ka korupcija tēma ir arvien aktuālā gan Eiropas Savienībā, gan  Latvijā. Saskaņā ar organizācijas Transparency International 2021. gadā veikto pētījumu “Global Corruption Barometer”, 53% aptaujāto ES uzskata, ka valdību ietekmē privātās intereses. Latvija šādu respondentu ir 63% no aptaujāto. Balstoties uz 2022. gadā KPMG veikto aptauju Ziemeļeiropā “Nordic Ethics/ ESG and Compliance Journey Survey”, korupcijas un kukuļdošanas risks tika novērtēts kā 4. augstākais risks, kas ietekmē uzņēmumus.

Vērtējot korupcijas riskus katram uzņēmumam, ir svarīgi apzināties visus iespējamos korupcijas izpausmes veidus, kā arī izprast un identificēt iespējamos korupcijas riska avotus gan no ietekmes pušu (“stakeholder”), gan no uzņēmumam raksturīgo procesu viedokļa.

KPMG uzsvēra, ka veidojot uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju, korupcijas novēršana ir viens no pārvaldības jomā (Governance) vērtēties tematiem. Tomēr, vērtējot korupcijas novēršanu tikai pārvaldības kontekstā, uzņēmums riskē izvēlēties ļoti formālu pieeju un nenodrošināt patiesi ilgtspējīgu uzņēmuma darbību.

Ir svarīgi izprast korupcijas ietekmi uz visām ilgtspējas jomām un nodrošināt tādu korupcijas riska pārvaldību, kas novērstu tieši uzņēmuma specifikai raksturīgo korupcijas ietekmi uz ilgtspēju. Vides jomā korupcijas sekas var izpausties, piemēram, kā pārmērīgā mežu izciršana vai zemes resursu ieguve, izmaiņas ekosistēmās vai vides piesārņojums. Sociālajā jomā uzņēmumu līmenī korupcija var sekmēt neētiskas vai nelikumīgas nodarbinātības praksi, apdraudēt darbinieku un klientu vai patērētāju drošību. Ja korupcija izpaužas valsts līmenī caur nevēlamo ietekmi vai lobēšanu, sabiedriski svarīgas jomas kā izglītība vai medicīna var nesaņemt pietiekošu finansējumu.

Ir sagaidāms, ka korupcijas novēršanai uzņēmumā būs arvien lielāka ietekme arī finansējuma piesaistīšanai. Šī gada pavasarī Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisija publicēja finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, kas paredz, ka finanšu institūcijas iestrādā savās stratēģijās ilgtspējas jomu riskus, t.sk. riskus, kurus rada to klienti. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka bankas arvien aktīvāk analizēs un vērtēs uzņēmumu sniegumu ilgtspējas jomā, tajā skaitā uzņēmumu pārvaldības procesus un ieviestās korupcijas novēršanas prakses.

KPMG noslēdza savu prezentāciju ar ieskatu ilgtspējas prasībās. Ne mazāk svarīgi uzņēmumiem pievērst uzmanību ilgtspējīgas ziņošanas prasībām, kas būs spēkā jau tuvākā nākotnē. Šī gada novembrī  Eiropas Parlaments apstiprināja Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive - CSRD), kas nosaka augsta līmeņa prasības ziņošanai. Tajā pat laikā Eiropas Komisijai izskatīšanai un apstiprināšanai ir iesniegti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European Sustainability Reporting Standards - ESRS) CSRD prasību praktiskai ieviešanai. Jau 2025. gadā Ilgstspējas ziņojumus par 2024. gadu būs jāpublicē sabiedriskās nozīmes struktūrām (public interest entities), uz kurām jau tagad attiecas Nefinanšu ziņošanas direktīva. Bet gadu vēlāk Ilgtspējas ziņojumus būs jāpublicē citiem lieliem Eiropas Savienības uzņēmumiem (jāizpildās vismaz 2 no 3 kritērijiem: darbinieku skaits virs 250 cilvēkiem, apgrozījums virs EUR 40 milj. un/vai aktīvu vērtība virs EUR 20 milj.). Ir plānots, ka līdz 2028. gadam ilgtspējas ziņošanas prasības būs attiecināmas lielai daļai ES uzņēmumu, tajā skaitā MVU.

Finanšu Izmeklēšanas Dienests savā prezentācijā iezīmēja saikni starp koruptīviem nodarījumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī tika sniegti ilustratīvi piemēri indikatoriem, kas var liecināt par koruptīvām darbībām, un informācija par ziņošanas kanāliem.

Pateicoties AS “Swedbank” un SIA “Rīgas Satiksme” pārstāvju prezentācijām, tika nodemonstrēts, ar kādiem praktiskiem soļiem uzņēmums var stiprināt iekšējās kontroles sistēmu korupcijas novēršanai, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību saskaņā ar labas pārvaldības principiem un reizē uzlabojot uzņēmuma reputāciju.

Avoti:

Global Corruption Barometer  https://www.transparency.org/en/gcb/eu/european-union-2021

Nordic Ethics/ ESG and Compliance Journey Survey Nordic Ethics/ESG and Compliance Journey Survey 2022 - KPMG Denmark (home.kpmg)

Investing in Integrity in an Increasingly Complex World: The Role of Anti-Corruption amid the ESG Revolution WEF_Investing_in_Integrity_GFC_2022.pdf (weforum.org)

© 2024  KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.

Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://kpmg.com/governance.

Sazinieties ar mums

Mans profils

Pirmklasīgs saturs, kas piemeklēts tieši Jums