Pagājušajā nedēļā noslēdzās ANO Klimata konference (COP27), kas šoreiz notika Ēģiptē un kura tika pieteikta kā pasaules pēdējā iespēja ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C, ieviešot 2015. gadā līdzīgā konferencē parakstītā Parīzes nolīguma saistības un palīdzot veidot ilgtspējīgu nākotni mums visiem.

Kā konferences atklāšanā teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrēšs: “Mūsu planēta strauji pietuvojas punktam, kurā klimata haoss kļūs neatgriezenisks. Mēs esam uz ātrgaitas šosejas ceļā uz klimata elli, vēl arvien spiežot uz gāzes pedāļa.”

Vai COP27 izdevās realizēt mērķi samazināt ātrumu un nogriezties no šīs ātrgaitas šosejas? Diemžēl tā nevarētu teikt. Globālus lēmumus daudzveidīgu un atšķirīgu interešu kontekstā un apstākļos, kad tie vienlaikus jāsabalansē ar ekonomiskiem izaicinājumiem, nav viegli saskaņot, kur nu vēl pieņemt.

Tomēr atsevišķās jomās COP27 iezīmēja pozitīvu tendenci, tostarp liela uzmanība tika veltīta finansējuma novirzīšanai ar klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem, tostarp:

• Pēc gadu desmitiem ilgiem pasaules valstu aicinājumiem COP27 beidzot panāca vienošanos izveidot fondu, kas finansētu zaudējumus un postījumus, ko radījušas klimata pārmaiņas. Tiek uzsvērts, ka pasaules pārtikušākās valstis ieguvušas savu bagātību, izmantojot fosilo kurināmo, tikmēr nabadzīgās valstis vistiešākajā veidā cietušas no šo emisiju izraisītajām sekām un klimata ietekmes. Progress šajā jautājumā gūts smagu sarunu ceļā, taču pasaules valstis vienojušās, ka kavēšanās ar klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem tikai palielinās vajadzību pēc pielāgošanās pasākumiem un finanšu resursiem, tāpēc jārīkojas tagad;
• Konferences ietvaros tika publicēts ziņojums Assets to Flows, kurā apkopotas galvenās atziņas un secinājumi par finanšu aktīvu mobilizēšanu un novirzīšanu ilgtspējīgu projektu finansēšanai visā pasaulē. Ziņojumā apkopota iegūtā informācija no vairākiem reģionāliem forumiem, kurus kopīgi rīko COP27 prezidentūra, ANO Reģionālās ekonomikas organizācijas komisijas un ANO klimata pārmaiņu augsta līmeņa čempioni, lai piesaistītu investorus klimata pasākumu finansēšanai triljoniem dolāru vērtībā;
• Net-zero aktīvu pārvaldītāju iniciatīvai (NZAM) COP27 laikā pievienojās 86 jauni ieguldījumu pārvaldītāji, kuri paziņoja par saviem sākotnējiem klimatneitralitātes mērķiem. Kopš iniciatīvas dibināšanas ir pagājuši mazāk nekā divi gadi, un jaunākā informācija liecina, ka šādus sākotnējos mērķus deklarējuši jau 169 ieguldījumu pārvaldītāji, kuru kopējā uz klimatneitralitāti vērsto aktīvu vērtība tiek lēsta 21,8 triljonu ASV dolāru vērtībā;
• Pirmo reizi COP27 sanāksmē tika iekļauts arī aicinājums reformēt globālo finanšu arhitektūru, lai tā labāk atbilstu klimata mērķiem. Tā ietvaros tika pausts pamudinājums pielāgot globālo attīstības banku, piemēram, Pasaules Bankas, un starptautisko finanšu institūciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda, pilnvaras, lai nodrošinātu lielākas finansējuma plūsmas enerģijas pārejas projektiem un centieniem pielāgoties klimata pārmaiņām.

Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība pēdējos gados jau ir pieņēmusi virkni tiesību aktu, kam paredzēts stratēģiski ievirzīt finanšu sektora un investoru darbību tā, lai mērķtiecīgi finansētu pārejas projektus un ilgtspējīgas iniciatīvas, pakāpeniski mazinot finansējuma pieejamību neilgtspējīgiem uzņēmumiem. Tostarp ir izveidota ES Taksonomija, kura klasificē ilgtspējīgo ieguldījumu veidus, kā arī noteikts pienākums finanšu tirgus dalībniekiem izvērtēt savu klientu vai investīciju objektu ilgtspējas riskus. Tostarp šīs prasības ietekmē arī banku un aktīvu pārvaldītāju darbību un to lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā.

Līdztekus finansējuma jautājumiem COP27 ietvaros tika aplūkotas arī citas iniciatīvas, kas pasaulei ļautu efektīvāk cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tostarp 9. novembrī KPMG atklāja Net Zero Urban programmu sadarbībā ar United Cities. Tās mērķis ir savienot ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus un kapitālu ilgtspējīgas pilsētvides attīstībai. Programma paredz mērķtiecīgu sadarbības veicināšanu starp uzņēmumiem, klientiem un organizācijām, datu un faktu vākšanu, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kā arī scenāriju modelēšanu, pilsētu izaicinājumu kartēšanu un jaunāko digitālo risinājumu ieviešanu, izstrādājot pilsētu 3D modeļus jeb tā sauktos digitālos dvīņus (digital twins). Līdz 2030. gadam plānots iesaistīt 10 000 pilsētas, palielināt digitālo risinājumu skaitu līdz 100 prototipiem un piesaistīt kapitālu 25 miljardu ASV dolāru apmērā.

Savukārt 15. novembrī KPMG kopā ar Pasaules Dabas fondu (WWF) un ANO Attīstības programmu (UNDP) kļuva par jaunizveidotās iniciatīvas Alliance for Just Energy Transformation dibinātāju, tādējādi apņemoties sekmēt pārejas risinājumu attīstību enerģētikas jomā.

Neraugoties uz to visu, konferencē tika paustas bažas, ka pasaule nespēs sasniegt 1,5°C globālās sasilšanas ierobežošanas mērķi, kas noteikts 2015. gada Parīzes nolīgumā, jo aicinājumus pakāpeniski atteikties no visu veidu fosilā kurināmā (ne tikai oglēm) un, sākot no 2025. gada, pakāpeniski mazināt ikgadējo globālo emisiju apjomu, noraidīja daudzas naftu eksportējošās valstis. Sagaidāms, ka tieši ar fosilo resursu ierobežošanu saistītie jautājumi būs viens no lielākajiem izaicinājumiem un asu diskusiju objektiem COP28 laikā, kas norisināsies vienā no galvenajiem pasaules naftas un gāzes ieguves centriem – Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pievienojies mums uz īpašo tiešsaistes pārraidi 8. decembrī, lai uzklausītu ekspertu iespaidus un pārdomas pēc COP27: https://home.kpmg/xx/en/home/insights/2022/10/esg-webcast-series.html

 

Plašāk: COP27 Resource Center - KPMG Global (home.kpmg)

KPMG Survey of Sustainability Reporting pirmo reizi tika publicēts jau 1993.gadā, un kopš tā laikā aptauja tiek veikta ik pēc diviem gadiem. Šī gada izdevumā ir analizēti vides, sociālās un pārvaldības (ESG)/ ilgtspējas ziņojumi, kurus sagatavojuši 5 800 uzņēmumi no 58 valstīm, tajā skaitā 250 lielākie uzņēmumi pasaulē.