2022. gada 29. jūnijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Ar šiem grozījumiem paredzēta iespēja trešo valstu – Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk – “EDSO”) dalībvalstu pilsoņiem un rezidentiem (turpmāk tekstā – trešo valstu pilsoņi) saņemt digitālo klejotāju vīzu jeb digital nomad vīzu Latvijā.

Latvija ir trešā ES dalībvalsts pēc Horvātijas un Igaunijas, kas savā nacionālajā normatīvajā regulējuma līmenī ir ieviesusi iespēju trešo valstu pilsoņiem pieteikties un saņemt digitālā klejotāja vīzu. Politiskajā līmenī līdzīgas diskusijas notiek arī citās ES dalībvalstīs, jo digitālie nomadi jeb klejotāji visbiežāk ir augsti kvalificēti speciālisti, kas spēj dot pienesumu valsts ekonomiskai izaugsmei.

Par digitālo klejotāju vīzu attīstības impulsu, viennozīmīgi, var uzskatīt attālinātā darba ienākšanu darbinieku un darba devēju attiecībās, īpaši Covid-19 pandēmijas un pēc-pandēmijas laikā. Turklāt, attālinātā darba “trends” ir attīstījies tiktāl, ka tas kļuvis par nesaistītu ar darbinieka domicilu - attālināts darbs kļuvis iespējams no jebkuras valsts.

Latvijā digitālā klejotāja vīzai var pieteikties trešo valstu pilsoņi, kuri:

•       ir nodarbināti pie EDSO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai ir EDSO dalībvalstī reģistrētas pašnodarbinātās personas, un

•       veic savus darba pienākumus attālināti, un

•       ir nodarbināti vai reģistrēti attiecīgajā EDSO dalībvalstī vismaz sešus mēnešus pirms digitālo klejotāju vīzas pieteikuma iesniegšanas, un

•       saņem ikmēneša darba algu apmērā, kas ir augstāks par 2,5 vidējās darba algas apmēru Latvijā.

Digitālā klejotāja vīzu Latvijā izsniedz uz vienu gadu, ar tiesībām to pagarināt uz vēl vienu gadu. Pēc divu gadu digitālā klejotāja vīzas termiņa tiek noteikts sešu mēnešu aizliegums pieteikties analoģiskam vīzas veidam. Šis aizliegums neierobežo personas tiesības pieteikties citam Šengenas vīzas veidam.

Digitālā klejotāja vīza piešķir trešo valstu pilsoņiem uzturēšanās tiesības Latvijā. Tiesības uz nodarbinātību Latvijā digitālam klejotājam netiek piešķirtas.

Ministru kabinetam uzdots izstrādāt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuru tiks noteikta izdevīgāka nodokļu piemērošana trešo valstu pilsoņiem, kuri kļūs par rezidentiem nodokļu vajadzībām Latvijā.  Pēc stāvokļa uz 2022.gada 21.septembri grozījumi minētos normatīvajos aktos nav iesniegti, tāpēc digitālo klejotāju vīzu regulējuma saskaņošana un papildināšana Latvijas Republikā vēl tikai sekos.

Pašreiz saskaņošanā ministrijām nodotajos likumdošanas izmaiņu priekšlikumos paredzēta iespēja trešo valstu pilsoņu (kuri saņēmuši digitālā klejotāja vīzu un kļuvuši par rezidentiem nodokļu vajadzībām Latvijā) darba algai piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā (progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vietā).

Ar mērķi iegūtu detalizētāku informāciju un konkrētu atbilstības novērtējumu, lūdzam sazināties ar KPMG imigrācijas tiesību speciālistiem.

 

Raksta autori:

Antons Zagdajs, Jurists KPMG Law

Alise Papina, Vecākā projektu vadītāja Nodokļu konsultāciju nodaļā KPMG Latvijā

Linda Kamola, Vecākā konsultante Nodokļu konsultāciju nodaļā KPMG Latvijā

 

Raksts ir ieskats par KPMG Baltics SIA ieskatā būtiskākajām izmaiņām nodokļu regulējošajos normatīvajos aktos 2022. gada 3. ceturksnī vai citām aktualitātēm.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.