Šī gada jūnijā starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu panāktā vienošanās par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) ir signāls tam, ka nekas netraucēs pieņemt šo likumdošanas aktu līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka pavisam drīz lieliem un vidēja izmēra uzņēmumiem Eiropas Savienībā (Biržā kotēti MVU; lieli Eiropas uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem, kuri neto ieņēmumi pārsniedz 40 miljonus EUR un aktīvu kopsumma pārsniedz 20 miljonus EUR; ne-ES valstu uzņēmumi, kuru ieņēmumi ES ietvaros pārsniedz 150 miljonus EUR) būs pienākums izpildīt jaunu prasību – sniegt padziļinātu informāciju par ESG un ilgtspēju un darīt to, balstoties uz datiem.  Šī iniciatīva ietilpst plašākā ES zaļā kursa politiku un noteikumu kopumā, kura mērķis ir sasniegt klimata neitralitāti Eiropas Savienībā, bet ziņošanas prasību mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi ieinteresētajām pusēm sniegtu lietderīgu un izmantojamu informāciju par savu darbību ilgtspējas jomā.

Lai palīdzētu uzņēmumiem atklāt nepieciešamo informāciju tādā veidā, kas nodrošinātu vislabāko iespējamo pārredzamību, iespēju viegli salīdzināt dažādus uzņēmumus un sniegt rūpīgi formulētu stāstījumu, Eiropas Komisija ir paredzējusi pieņemt jaunas standartizētas informācijas atklāšanas prasības.

Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti jeb ESRS ir ilgtspējas informācijas ziņošanas standartu kopums, kas ierosināts saskaņā ar CSRD. Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) uzdevums bija izstrādāt ESRS projekta versiju, kas kalpotu par pamatu, lai Eiropas Komisija varētu pieņemt standartus kā deleģētos aktus.

Piedāvātie ESRS sastāv no 13 standartu kopumiem, kuros:

• 2 ir starpnozaru standarti;
• 11 attiecas uz svarīgiem informācijas sniegšanas standartiem.

Šie 11 standarti ir iedalīti 3 grupās: Vide ar 5 standartu kopumiem, sociālais aspekts ar 4 kopumiem un pārvaldības aspekts ar 2 standartu kopumiem. Katrs standartu kopums ir iedalīts apakš un apakš-apakš tēmās un specifiskos jautājumos, kas dod iespēju ļoti detalizēti un strukturēti apskatīt plašu tēmu klāstu. Pašlaik spēkā esošajā standartu redakcijā līdztekus prasībām, kas attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem, jāatklāj arī informācija, kas attiecas uz konkrētiem sektoriem un nozarēm.

ESRS ietver unikālu prasība atklāt ne tikai pārskatu sniedzēja uzņēmumam būtiskas tēmas, bet arī paskaidrot, kāpēc citas ESRS ietvertās tēmas konkrētajam uzņēmumam nav būtiskas. Informācijas atklāšanas prasības ir izstrādātas tā, lai tās atbilstu Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulai (SFRD), ES taksonomijai, Uzņēmumu ilgtspējas padziļinātās pārbaudes direktīvai (CSDDD) un citiem attiecīgiem ES ieteikumiem.

ESRS ieviešana ES mērogā notiek straujā tempā – EFRAG beidza sākotnējās publiskās konsultācijas par ESRS projekta versiju šī gada augustā un plāno papildināto standarta projekta versiju iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai 2022. gada novembrī, bet dokumenta gala versiju ir plānots pieņemt 2023. gada vasarā.

Tā kā pirmie obligātie ilgtspējas ziņojumi būs jāsagatavo turpmāko dažu gadu laikā, ir ieteicams sākt gatavoties tam jau pēc iespējas ātrāk. Šis ieteikums īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuriem vēl nav pieredzes šādu ziņojumu sagatavošanā. Tiem būtu jāsāk gatavoties jau tagad, jo regulējumā un standartos pieprasītais datu un informācijas apjoms ir ļoti detalizēts un specifisks. Plašāka informācija par jaunajām prasībām ir sniegta šeit.

Ieva Kustova, ESG & ilgtspējas pakalpojumu vadītāja KPMG Latvijā