Šobrīd projekta izstrādē ir direktīva, ar ko paredzēts ieviest nosacītos procentus, par ko iespējams samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Kas ir nosacītie procenti? Kas un kādos gadījumos tos varēs piemērot? Par visu pēc kārtas!

Nodokļu sistēmas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ļauj atskaitīt procentu maksājumus par parādu, kad tiek aprēķināta apliekamā bāze uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām, savukārt izmaksas, kas saistītas ar pašu kapitāla finansēšanu, piemēram, dividendes, lielākoties nav atskaitāmas nodokļa vajadzībām. Šāda nodokļu režīma asimetrija ir viens no faktoriem, kas veicina plašāku parāda izmantošanu salīdzinājumā ar pašu kapitāla izmantošanu investīcijām.

Šobrīd projekta izstrādē ir Eiropas Padomes direktīva, ar ko paredz gan labvēlīgas, gan ierobežojošas nodokļu normas uzņēmumu finansējuma avotiem. Atvieglojums vērsts uz labvēlīgāka nodokļu režīma kredītā piesaistītiem līdzekļiem pār pašu kapitāla finansējumu neitralizēšanu. Direktīva arī paredz papildu ierobežojumus procentu atskaitīšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām. Citiem vārdiem, ar šo direktīvu paredzēts ieviest nosacītos procentus, par ko iespējams samazināt apliekamo ienākumu.

Šī ES iniciatīva daļēji mērķēta, lai atbalstītu Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas. Tiek paredzēts, ka tā stimulēs uzņēmējus mazāk aizņemties un uzņēmuma attīstībai izmantot pašu līdzekļus (proti, nesadalīto peļņu), tādējādi galvenais tiešais ieguvums būs tāds, ka tas atbalstīs augstāku pašu kapitāla līmeni un mazinās maksātnespējas riskus. Paredzams, ka šis risinājums, palielinot investīcijas pašu kapitālā, netieši veicinās inovatīvu tehnoloģiju attīstību. Pašu kapitāls ir īpaši svarīgs strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem to sākumposmā un augošiem uzņēmumiem, kas vēlas konkurēt pasaules mērogā.

Direktīva paredz ieviest nosacītos procentu izdevumus, kurus rēķina no pašu kapitāla pieauguma un par kuriem var samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu. Faktiski norma ļauj atskaitīt nodokļu vajadzībām izdevumus, kas uzņēmumam nav radušies, bet rastos, ja tas samazinātu pašu kapitālu (sadalītu peļņu dalībniekiem) un šos līdzekļus aizņemtos.

Nosacītos procentus aprēķina, nosacīto procentu likmi reizinot ar atvieglojuma bāzi. Nosacīto procentu likmi veido divas komponentes - bezriska procentu likme un riska prēmija. Bezriska procentu likme ir 10 gadu bezriska procentu likme konkrētai valūtai saskaņā ar direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā.

Riska prēmija ir 1% (vai attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) - 1,5%). Tā kā MVU parasti jāpārvar lielāki šķēršļi, lai iegūtu finansējumu, tiek ierosināts piešķirt MVU lielāku nosacīto procentu likmi

Atvieglojuma bāze ir starpība starp pašu kapitālu taksācijas gada beigās un pašu kapitālu iepriekšējā taksācijas gada beigas jeb pašu kapitala palielinājumu gada griezumā.

Pašu kapitālu definē, atsaucoties uz direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem jeb Grāmatvedības direktīvu, un tas nozīmē apmaksātā kapitāla, akciju emisijas uzcenojuma konta, pārvērtēšanas rezerves un rezervju un uzkrātās peļņas vai zaudējumu summu.

Atvieglojums pašu kapitālam ir atskaitāms 10 secīgus taksācijas periodus no nodokļa maksātāja apliekamās bāzes UIN vajadzībām līdz 30% apmērā no nodokļa maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). Ja atskaitāmais atvieglojums pašu kapitālam ir lielāks nekā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā neto peļņa taksācijas periodā, dalībvalstīm jānodrošina, ka nodokļa maksātājs var bez laika ierobežojuma pārnest atvieglojuma pašu kapitālam atlikumu uz nākamajiem periodiem. Dalībvalstīm arī būs jānodrošina, ka nodokļa maksātāji ne vairāk kā piecus taksācijas periodus var pārnest to atvieglojuma pašu kapitālam daļu, kas taksācijas periodā pārsniedz 30% no EBITDA.

Lai vēl vairāk izlīdzinātu aizņēmumu nodokļu izdevīgumu pār pašu kapitālu, direktīva arī paredz aizņēmumu procentu nodokļa atskaitīšanas ierobežojumus. Proti, nodokļu vajadzībām varēs atskaitīt ne vairāk kā 85% no neto aizdevumu izmaksām (t.i., procentu izdevumi mīnus procentu ienākumi). Jāņem vērā, ka procentu atskaitīšanas ierobežojumi jau ir piemērojami saskaņā ar ES direktīvu 2016/11643, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību jeb ATAD 4.pantu, kas Latvijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā transponēts 10.panta 3.daļā. Attiecīgi dažādo ierobežojumu piemērošanai tiks noteikta hierarhija — nodokļa maksātājs vispirms piemēros šī priekšlikuma ierobežojumu (t.i., līdz 85%) un tad no šiem atskaitāmajiem procentiem aprēķinās 30% no EBITDA ierobežojuma saskaņā ar ATAD normām. Ja ATAD noteikuma piemērošanas rezultātā atskaitāmā summa būs mazāka, nodokļa maksātājs būs tiesīgs pārnest starpību uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar ATAD 4.pantu.

Dalībvalstīm būs jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka atvieglojuma pašu kapitālam bāzē netiek iekļauta jebkāda palielinājuma summa, kas izriet no:

• aizdevumu piešķiršanas starp saistītiem uzņēmumiem;

• līdzdalības vai darbību turpinoša uzņēmuma uzņēmējdarbības nodošanas starp saistītiem uzņēmumiem;

• iemaksas skaidrā naudā no personas, kura ir rezidente, nodokļu vajadzībām tādā jurisdikcijā, kas neveic informācijas apmaiņu ar dalībvalsti, kurā nodokļa maksātājs vēlas atskaitīt atvieglojumu pašu kapitālam.

Ja direktīva tiks pieņemta, plānots, ka dalībvalstīm līdz 2023.gada 31.decembrim jāpieņem un jāpublicē normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības.

Tie nodokļu maksātāji, kuri maksāja UIN režīmā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim, iespējams, atceras, ka Latvijā arī bija ieviesta nosacītā procentu likme, ko (līdzīgi direktīvā noteiktajam algoritmam) varēja piemērot un samazināt apliekamo ienākumu.

Šobrīd nav zināms, kā šī direktīva tiks ieviesta Latvijā un kādai UIN bāzei tiks piemērots šis atvieglojums -vai bāzei, kas rodas no dividenžu sadales, vai arī jebkurai UIN bāzei. Manuprāt, līdzīgi kā ar citiem atvieglojumiem, arī šo normu optimāli būtu ieviest, radot tiesības izmaksāt dividendes bez nodokļa nosacīto procentu no pašu kapitāla apmērā.

Norma ļauj atskaitīt nodokļu vajadzībām izdevumus, kas uzņēmumam nav radušies, bet rastos, ja tas sadalītu peļņu dalībniekiem un šos līdzekļus aizņemtos.

Ivonna Balode, Nodokļu konsultāciju projektu vadītāja KPMG Latvijā