Valdes loceklis – nerezidents (Latvijas kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks) – pastāvīgi atrodas savā rezidences valstī Norvēģijā, veic klientu piesaistes darbus, darbu izpildes kvalitātes kontroli un pārrunas ar klientiem Norvēģijā. Bet valdes loceklis arī regulāri brauc uz Latviju kontrolēt ražošanas procesu, parakstīt dokumentus un veic citus pienākumus. Ir noslēgts darba līgums, kurā kā darba vieta noteikta Latvija un, ja nepieciešams, darba devēja uzdevumā arī visa Eiropas Ekonomiskā zona.

• Vai var kompensēt valdes locekļa izdevumus, kas rodas braucienā no Norvēģijas uz Latviju (izmitināšana, lidojuma biļetes, transporta izdevumi Latvijā), neapliekot tos ar algas nodokļiem?
• Ja darba līgumā kā darba vieta tiktu norādīta Norvēģija, vai varētu turpināt maksāt darba algu Latvijā un kompensēt izdevumus, kas valdes loceklim rodas Latvijā, pildot savus pienākumus, piemēram, izmitināšanas, lidojuma biļešu, transporta izdevumus?
• Kādos gadījumos šos pārbraucienus var definēt kā komandējumu, lai varētu kompensēt attiecīgās komandējuma izmaksas? 
• Ņemot vērā, ka valdes locekļa pastāvīgā dzīvesvieta ir Norvēģijā (atrodas Norvēģijā lielāko gada daļu, vairāk par 183 dienām), vai nerodas pienākums maksāt algu Norvēģijā?

Atbildes uz jautājumiem sniegtas tikai un vienīgi attiecībā uz Latvijas nodokļus regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu kontekstā. Jautājumu izskatīšanā netiek analizēta Norvēģijas nodokļus regulējošā likumdošana.

Sniedzot atbildes uz jautājumiem, tiek pieņemts, ka konkrētā valdes locekļa noteiktā darba vieta ir Latvijā, valdes loceklis tiek nosūtīts veikt savus darba pienākumus Norvēģijā saskaņā ar uzņēmuma rakstisku rīkojumu.

Iepazīstoties ar jautājumā norādīto situāciju, secinu, ka būtu jāvērtē, vai valdes loceklim, pastāvīgi atrodoties un veicot valdes locekļa pienākumus Norvēģijā, nerada pienākumu Latvijas uzņēmumam Norvēģijā reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, kas tādējādi nozīmētu arī pienākumu maksāt nodokļus Norvēģijā. Šajā kontekstā vērtējama ne tikai Norvēģijas nodokļu likumdošana, bet arī konvencijas 5.pantā noteiktās normas. Konvencijas 5.panta 2.daļā teikts – pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens ietver uzņēmuma vadības atrašanās vietu Norvēģijā. Tā paša panta 5.daļa nosaka, ka Latvijas uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību Norvēģijā, ja tajā atrodas persona, kas tur darbojas šā uzņēmuma labā un izmanto tai piešķirtās pilnvaras slēgt līgumus šā uzņēmuma labā.

Šajā rakstā pastāvīgās pārstāvniecības riskus nevērtēšu un atbilžu sagatavošanas nolūkiem esmu pieņēmusi, ka Latvijas uzņēmumam Norvēģijā nav reģistrēta un arī neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Šādas pastāvīgās pārstāvniecības veidošanās Norvēģijā varētu mainīt arī turpmāk aprakstītās algas nodokļu sekas gan Latvijā, gan arī Norvēģijā.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 3.panta 3.daļas 4.punkts nosaka, ka nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības valdē. Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas daļas, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas. Komandējuma izmaksas un to kompensācijas normas Latvijā nosacītas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi". Šajā kontekstā jāņem vērā arī konvencijas 16.pantā noteiktās normas, proti, direktora atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, kurus saņem Norvēģijas rezidents kā Latvijas rezidenta (uzņēmuma) valdes loceklis, var aplikt ar nodokļiem Latvijā. Tādējādi Latvijai tiek dotas tiesības aplikt ar nodokli visu Latvijas uzņēmuma valdes locekļa ienākumu (t. sk. iepriekš minētās ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas daļas, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas) neatkarīgi no tā, kurā valstī šie pienākumi tiek veikti un ko nosaka Norvēģijas normatīvie akti.

Šajā kontekstā noteikti jāvērtē Norvēģijas nodokļu normatīvie akti attiecībā uz pienākumu par konkrēto valdes locekli maksāt algas nodokli Norvēģijā. Ņemot vērā starptautiskos nodokļu piemērošanas vispārējos pamatprincipus, manuprāt, pastāv augsts risks, ka algas nodoklis no šāda ienākuma ir maksājams Norvēģijā. Ja tā, atbilstoši konvencijas 24.panta 2.1daļas a) apakšpunktam Norvēģijai kā rezidences valstij ir jāļauj samazināt maksājamo ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli (tādējādi novēršot ienākuma dubulto aplikšanu).

Likuma par IIN 8.panta 2.1daļa papildus nosaka to, ka ienākums par valdes locekļa pienākumu pildīšanu ir apliekams ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) Latvijā. Saskaņā ar situācijas aprakstu valdes loceklis veic darbu divās valstīs vienlaikus. Tādējādi būtu jāvērtē, vai šajā gadījumā valdes loceklim tā rezidences valstī (Norvēģijā) nav pieprasāms A1 sertifikāts. Tas nodrošinātu, ka VSAOI tiktu maksātas vienā valstī atbilstoši regulas 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 13.pantā noteiktajam.

Atbildot uz lasītāja trešo jautājumu, likuma par IIN 9.panta 1.daļas 16. un 16.1punkts nosaka – ar nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un MK noteikto normu ietvaros.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 2.punktu par komandējumu uzskatāms ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts darbinieka (tai skaitā valdes locekļa) brauciens uz konkrētu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstīs, vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, citu apdzīvotu vietu ārvalstī, kā arī no ārvalstīm uz Latviju, lai pildītu darba uzdevumus vai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Tātad par komandējumu uzskatāms brauciens, kurā valdes loceklis nosūtīts ar rakstisku rīkojumu uz konkrētu laiku pildīt tiešos darba pienākumus citā vietā, ne noteiktajā darba vietā. Kā jau minēts iepriekš, pieņemu, ka valdes locekļa noteiktā darba vieta ir Latvijā. Tādējādi, aprēķinot ar algas nodokli apliekamo ienākumu Latvijā un kompensējot komandējuma izdevumus, piemērojamas MK noteikumos nosacītās normas.

Atbildot uz lasītāja pirmo jautājumu, komandējuma izdevumi kompensējami atbilstoši MK noteikumos nosacītajiem ierobežojumiem, ja valdes locekļa darba vieta ir noteikta Latvijā un viņš ir bijis nosūtīts komandējumā uz Norvēģiju (t.i., šāds brauciens atbilst iepriekšminētajai komandējuma definīcijai). Šīs pašas normas piemērojamas arī izdevumiem, kas veidojas, valdes loceklim atgriežoties Latvijā no komandējuma (no Norvēģijas).

Šeit jānorāda, ka par komandējumu netiek uzskatīts brauciens no mājām uz darbu, proti, situācija, kad valdes loceklis brauc uz savu darba vietu Latvijā no mājām savā rezidences valstī. Šādi izdevumi, kas valdes loceklim rodas, nav uzskatāmi par kompensējamiem iepriekš minēto MK noteikumu izpratnē.

Savukārt, atbildot uz otro jautājumu, jānorāda, ka Latvijas normatīvie akti neparedz ierobežojumus valdes locekļa atlīdzības izmaksai no Latvijas uzņēmuma, ja darbs tiek veikts ārvalstīs. Ja darba vieta noteikta Norvēģijā, valdes loceklis var tikt sūtīts komandējumos uz Latviju, tostarp var tikt kompensēti šo braucienu izdevumi. Šādā gadījumā, aprēķinot Latvijā ar algas nodokli apliekamo ienākumu, komandējuma izdevumiem piemērojamas MK noteikumos nosacītās normas par izdevumu kompensācijām.

Alise Papina, Nodokļu konsultāciju nodaļas Vecākā projektu vadītāja, žurnālam iFinanses: Par kompensējamām izmaksām valdes loceklim – nerezidentam | ifinanses.lv