Zaļajam arī noteikti ir vismaz 50 nokrāsas, bet lai par kuru toni būtu runa – teikt, ka mēs kā valsts braucam zaļi, noteikti tuvākajos gados nevarēsim. Vidējais vieglo auto vecums Latvijā uz 2021.gada sākumu bija 14,4 gadi. Ar to jāsaprot, ka liela daļa autoparka ir vēl krietni vecāka. Šis fakts pats par sevi jau liecina par visai ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi. Turklāt dīzeļdegviela ir visbiežāk izmantotais degvielas veids Latvijā visās transportlīdzekļu grupās. Lielāko daļu transporta emisiju rada vieglie auto – teju divas trešdaļas. Un diemžēl elektroauto vēl joprojām ir retums – to īpatsvars neveido pat 0,3% no kopējā autoparka.

Tomēr jāteic, ka šajā jomā Latvija nav unikāla. Nesen publicētajā KPMG Net Zero Readiness Index tika salīdzināts 32 valstu progress siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir būtiskākais solis klimata pārmaiņu bremzēšanai, un novērtēta to gatavība un spēja līdz 2050. gadam sasniegt šo gāzu nulles emisiju līmeni. Pētījumā iekļauta arī transporta komponente. Lai gan ir valstis, kam ir ievērojami labākas pozīcijas transporta jomas zaļināšanā, šis indekss rāda, ka lielākā daļa valstu tomēr vēl nav noteikušas skaidrus datumus, lai aizliegtu transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, vai arī cīnās ar šādu darbību politiskajām un ekonomiskajām sekām.

Norvēģija ir pirmrindniece transporta zaļināšanas jomā. Tā jau noteikusi, ka 2025. gadā  tiks aizliegta transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, un par prioritāti izvirzījusi stimulus elektrisko transportlīdzekļu ieviešanai, vienlaikus veicot ievērojamas investīcijas sabiedriskajā transportā. Taču, lai gan valstī ir samērā plašs uzlādes infrastruktūras tirgus, tas arvien cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu pēc uzlādes stacijām, uzsverot atbalsta infrastruktūras pieejamības nozīmi dekarbonizācijas centienos.

Nenoliedzami katrai valstij ir savas izejas pozīcijas, tomēr ir likumsakarīgs aktivitāšu kopums, kas jāīsteno. Tāpēc primāri, lai sekmētu autoparka zaļināšanu un klimata mērķu sasniegšanu, nepieciešama koordinācija  un rīcība valsts pusē -  gan attiecībā uz sabiedrisko transportu, gan privāto. Kā jau minēju – lielākās emisijas rada tieši privātais autoparks. Lai sekmētu pāreju uz videi draudzīgāku transportu, kas nerada emisijas vai rada tās ievērojami mazāk, nepieciešami stimulējoši atbalsta mehānismi, piemēram, elektromobiļu iegādei. Tie var izpausties kā valsts subsīdija vai cita veida atbalsts, lai izvēli par labu videi draudzīgam auto būtu izdarīt finansiāli vieglāk. Savukārt juridiskajām personām efektīva būtu motivācijas pakete ar noteiktiem nodokļu atvieglojumiem.

No šī gada sākuma Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir ieviests finansiāls atbalsts elektroauto iegādei, un paredzams, ka tas vismaz daļai auto pircēju, kas domā par jaunas automašīnas iegādi, ļaus izdarīt izvēli par labu videi draudzīgākam transportam. Protams, šī iniciatīva, kā daudzas citas, tiek vērtēta pretrunīgi, tomēr citu valstu pieredze liecina, ka šāda veida atbalsts sekmē izmaiņas kopējā autoparkā.

Visbeidzot – infrastruktūra. Ir būtiski, lai visā valsts teritorijā būtu nodrošināts pietiekami plašs un efektīvi pieejams uzlādes staciju pārklājums. Bez tā grūti iedomāties plašāku videi draudzīga transporta attīstību. Bez elektroauto uzlādes tīkla, kurā paredzētas 139 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijā, jādomā arī par jau esošo tradicionālo  privāto degvielas uzpildes staciju tīklu. Taču lai privātais sektors veiktu nozīmīgas investīcijas DUS pielāgošanā alternatīvajām degvielām, tām arī nepieciešams vai nu valsts atbalsts vai vismaz skaidrs rīcības plāns valsts pusē, ka veiktās investīcijas atmaksāsies, jo alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu pilsētu ielās un uz valsts ceļiem kļūs arvien vairāk. Pie šāda secinājuma nonācām arī sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) kopīgi veiktajā pētījumā, kurā 39% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka ilgtermiņa redzējums par prioritārajām jomām un valsts iesaisti to attīstībā ir tieši tas, kas tiek sagaidīts no lēmumu pieņēmējiem, lai Latvija kļūtu ilgtspējīgāka.

Noslēgumā – par mūsu pašu izvēlēm ikdienā. Sekmīga pilsētplānošana un piemērota infrastruktūra ir atslēga jūtamai iedzīvotāju paradumu maiņai. Tomēr nenoliedzami jau tagad mums katram kā  indivīdam ir jāpārskata savi ikdienas paradumi pārvietošanās jomā  - kopā  braukšana, sabiedriskais transports, velo, kad ir tam piemēroti apstākļi, pārvietošanās ar kājām. Jā, ne visur un ne vienmēr, bet iespējas optimizēt savas izvēles zaļajā virzienā  ir mums katram. 

 

Ieva Kustova,  ESG pakalpojumu vadītāja, KPMG Latvijā 

Latvijas Avīze, Latvijas Bizness, 18.01.2022.