Turpinot apskatīt jaunos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, šajā rakstā aprakstīsim izmaiņas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma atsavināšana

2018. un 2019. gadā UIN piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma uzņēmuma pārdošanas būtiski atšķīrās rezidentiem un nerezidentiem. UIN likuma grozījumi adresē šīs atšķirības.

Saskaņā ar 2018. gadā pieņemto UIN likumu, ja Latvijas nekustamā īpašuma uzņēmuma kapitāla daļas atsavina nerezidents, tad šāds darījums tiek pielīdzināts nekustamā īpašuma atsavināšanai un ir jāmaksā UIN 3% apmērā no atlīdzības summas. Alternatīva ir maksāt 20% no ienākuma (t.i. peļņas), ja nerezidents ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – Konvencijas valsts). Lai šo opciju varētu izmantot, nerezidentam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarācija par darījumu, kā arī dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru.

Savukārt, ja Latvijas uzņēmums atsavināja tam piederošu nekustamā īpašuma uzņēmumu, kas tam bija piederējis vairāk kā 3 gadus, 2018. un 2019. gadā saskaņā ar 13. panta atbrīvojumu peļņu no šāda darījuma tas varēja sadalīt dividendēs bez nodokļa.

Līdz ar to rezidents, pārdodot nekustamā īpašuma uzņēmuma kapitāla daļas, varēja saņemt atbrīvojumu no aplikšanas ar nodokli, savukārt nerezidentiem tādā pašā situācijā ienākums Latvijā ir apliekams ar nodokli. Šāda nerezidentus diskriminējoša situācija ir pretrunā ar kapitāla un nodibinājuma brīvībām, kas nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Ar UIN likuma grozījumiem 13. panta nodokļa atbrīvojums attiecībā uz nekustamā īpašuma uzņēmumu kapitāla daļu atsavināšanas ienākumu rezidentiem tiek atcelts. Līdz ar to tiek novērsta nerezidentus diskriminējošā situācija, ka nerezidentiem bija jāmaksā nodoklis no ienākuma, kas Latvijas rezidentiem bija ar nodokli neapliekams.

Tomēr 5. un 13. pantos paliek nelielas atšķirības attiecībā uz nekustamā īpašuma uzņēmuma definīciju. 5. pantā par nerezidenta ienākumu nekustamā īpašuma uzņēmums ir definēts kā tāds, kuru aktīvu vērtību pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50% apmērā tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Līdz ar to situācijā, kur nerezidents atsavina kapitāla daļas uzņēmumā, kuram pašam nepieder nekustamais īpašums, bet ir meitas sabiedrības, kurām tas pieder, arī ir jāmaksā nodoklis. Savukārt 13. pantā attiecībā uz rezidentu darījumiem ar kapitāla daļām nekustamā īpašuma kapitāla daļas ir “tādas personas akcijas (izņemot publiskajā apgrozībā esošās akcijas), kuras aktīvu vērtību pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50 procentu apmērā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums, ja ienākuma daļa neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu.” Šī definīcija neaptver  situācijas, kad Latvijā esošs īpašums pieder nevis tieši uzņēmumam, ko pārdod, bet tā meitas sabiedrībai. Līdz ar to joprojām var būt situācijas, kur nerezidentiem ir jāmaksā UIN no nekustamā īpašuma uzņēmuma pārdošanas, kamēr Latvijas rezidentam identiskā situācijā tiktu piemērots atbrīvojums no UIN.

Nerezidentu ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas

Līdz 2017. gada 31. decembrim, likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” bija iekļauts punkts, kas paredzēja ieturēt 5% nodokli no atlīdzības par Latvijā esoša (gan kustama, gan nekustama)  īpašuma izmantošanu. Savukārt jaunajā UIN likumā 2018. un 2019. gadā šāda norma nebija iekļauta.

Līdz ar grozījumiem UIN likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktā šis punkts daļēji atgriežas, paredzot to, ka nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu. UIN no šādiem maksājumiem ir 5% no atlīdzības summas. Nerezidenta kustamas mantas iznomāšanas ienākumu Latvija joprojām ar nodokli neapliek.

Līdzīgi kā attiecībā uz atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu arī ienākuma no nekustamā īpašuma iznomāšanas nerezidentiem, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu rezidenti vai Konvenciju valstu rezidenti, ir iespēja izvēlēties maksāt UIN nevis 5% apmērā no visas atlīdzības, bet 20% apmērā no ienākuma, ja Valsts ieņēmumu dienestam tiek iesniegti attiecīgie dokumenti, pamatojot ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru.

UIN piemērošana ieguldījumu fondu dalībnieku ienākumam

Ar UIN likuma grozījumiem tiek precizēts, ka gadījumos, kad ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds, kaut pats nav UIN maksātājs, maksā tā dalībniekam - nerezidentam atlīdzību no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas, fonda pārvaldnieks ir atbildīgs par ieturējuma nodokļa ieturēšanu un samaksāšanu Latvijā. Pienākums fonda pārvaldniekam ieturēt un samaksāt UIN ir arī no visiem maksājumiem un dividendēm, izņemot procentus un maksājumus par intelektuālo īpašumu, tā dalībniekiem, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Savukārt, gadījumos, kad atlīdzību no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas fonds izmaksā tā dalībniekam, kas ir privātais pensiju fonds, ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds kas reģistrēts un tiek uzraudzīts saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, normatīvajiem aktiem ieturējuma nodoklis no atlīdzības no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas nav jāietur.

 

Laine Harmsone, AS “KPMG Baltics” Nodokļu konsultāciju pakalpojumu jaunākā projektu vadītāja