Turpinot apskatīt jaunos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, šoreiz ar dažādu piemēru palīdzību izskatīsim izmaiņas izdevumos, kas uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību vai gluži pretēji – par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Sanita Vecā, AS “KPMG Baltics” Nodokļu konsultāciju pakalpojumu projektu vadītāja
Marina Mihailova, AS “KPMG Baltics” Nodokļu konsultāciju pakalpojumu jaunākā projektu vadītāja

Ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā

Grozījumi paredz papildināt UIN likuma 8. pantu ar jaunu normu – 2.1 daļu. Šī norma būtu jālasa kopsakarā ar UIN likuma 8. panta 2. daļas 2. punktu, kas nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma samazinājumu, kuru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs veic pēc savas iniciatīvas vai dalībnieka rīkojuma. Atbilstoši grozījumu 8. panta 2.1 daļas 1. punktam šī norma ir attiecināma uz avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumiem, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Šajā gadījumā avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājuma summa uzskatāma par ar UIN apliekamu objektu. Vēršam uzmanību, ka atšķirībā no citiem UIN likuma 8. pantā minētajiem ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, kurus uzrāda UIN deklarācijā par to mēnesi, kurā izdevumi radušies, avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumi jāuzrāda pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijā. 

2020. gada martā uzņēmums “A” veic avansa maksājumu par pakalpojumiem saskaņā ar avansa rēķinu uzņēmumam “B” 20 000 EUR apmērā. Līdz 2021. gada martam avansa rēķinā minēto pakalpojumu sniegšana nav uzsākta. Piemērā pieņemsim, ka “A” pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu. Ievērojot jaunās prasības, “A” būtu jāuzrāda avansa maksājuma summa UIN deklarācijas par 2021. gada decembri 6.1. rindā. Atzīmējam, ka avansa maksājuma summa 20 000 EUR apmērā veido UIN objektu, kas iekļaujams UIN bāzē, piemērojot koeficientu 0,8. Rezultātā maksājamā UIN summa būs 5000 EUR (20 000 / 0,8 x 0,2).

Grozījumos paredzēta iespēja precizēt UIN deklarāciju, kurā uzrādīta avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājuma summa, ja darījums, par kuru tika veikts attiecīgais maksājums, tomēr tiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā šis maksājums veikts. Savukārt, ja darījums tiks uzsākts vēlāk nekā 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā tika veikts maksājums, precizēt UIN deklarāciju vairs nebūs iespējams. Domājams, tas saistīts ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 16. panta 1. daļas 6. punktā noteikto ierobežojumu, proti, nodokļu maksātājam ir tiesības labot nodokļu deklarācijas triju gadu laikā pēc konkrētajā likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa.

Turpinot iepriekšējo piemēru, ja “B” uzsāks rēķinā norādīto pakalpojumu sniegšanu 2022. gada februārī, tad “A” būs tiesības precizēt UIN deklarāciju par 2021. gada decembri, kurā avansa maksājuma summa 20 000 EUR tika iekļauta kā ar UIN apliekamais objekts. Savukārt, ja pakalpojumu sniegšana tiktu uzsākta 2023. gada maijā (vēlāk nekā 36 mēnešu laikā pēc maksājuma veikšanas mēneša), “A” vairs nebūtu tiesību precizēt UIN deklarāciju un samazināt nodokļa bāzi par mēnesi, kurā avansa maksājuma summa tika uzrādīta kā ar UIN apliekamais objekts.

Pēc būtības šī ir pretizvairīšanās norma, kas iekļauta UIN likumā, lai novērstu peļņas mākslīgu izņemšanu avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumu formā.

Vēlamies uzsvērt, ka 12 mēnešu laikā preču piegāde/pakalpojumu sniegšana būtu jāuzsāk, nevis jāpabeidz. Līdz ar to var rasties situācija, ka uzņēmums veic avansa maksājumu par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuras veikšanai nepieciešamais laiks noteiktu iemeslu dēļ (piemēram, preces ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par 12 mēnešiem) pārsniedz 12 mēnešus. Šajā gadījumā uzņēmumam būtu jāgādā par pierādījumiem tam, ka piegādātājs ir uzsācis darbības, lai veiktu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.

Piemēram, situācijā, kad līgumā ir paredzēta sarežģītas iekārtas piegāde, kuras ražošanai nepieciešamais laiks pārsniedz 12 mēnešus, iekārtas pircējam būtu jāvienojas ar piegādātāju par to, ka tas nodrošinās pierādījumus faktam, ka 12 mēnešu laikā pēc avansa saņemšanas iekārtas ražošanas process, tas ir, darbības, lai veiktu preces piegādi, ir uzsāktas.

Attiecīgos nosacījumus var paredzēt ar piegādātāju/pakalpojumu sniedzēju noslēgtajā līgumā, pusēm vienojoties par to, kā piegādātājs/pakalpojumu sniedzējs informēs savu klientu par darījuma statusu, piemēram, sūtot pārskatus par konkrētajā mēnesī veiktajiem darbiem u.tml. Šajā sakarā grozījumu anotācijā ir norādīts – “ja, piemēram, celtniecības uzņēmums ir piedalījies konkursā vai noslēdzis līgumu par darbu veikšanu, bet neatkarīgu apstākļu ietekmē darbi tiek kavēti, tad šādos ekonomiski pamatotos gadījumos likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punkts nav saistošs”. Tādējādi, pamatojoties uz grozījumu anotācijā norādīto, varētu secināt, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav uzsākta 12 mēnešu laikā pēc maksājuma veikšanas no piegādātāja neatkarīgu attaisnotu iemeslu dēļ, jaunā norma nav piemērojama. Diemžēl no normas redakcijas viennozīmīgi to nevar izsecināt. Līdz ar to šādos gadījumos būtu ieteicams vākt pierādījumus faktam, ka preču piegāde/pakalpojumu sniegšana nav uzsākta objektīvu iemeslu dēļ (savstarpēja sarakste, tikšanos protokoli u.tml.), kā arī saskaņot UIN piemērošanu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Saistībā ar avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumiem, par kuriem darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, grozījumu anotācijā norādīts, ka “jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu, tad nodokļu maksātājam jānodrošina, ka izsniegtais avansa maksājums kvalificējas kā aizdevums, par kuru attiecīgi tiek saņemti procentu maksājumi. Tādējādi šāds maksājums tiks vērtēts UIN aprēķināšanai kā aizdevums, vērtējot UIN likuma 11. panta normas.” No tā varētu secināt, ka likumdevējs paredzējis, ka tad, ja avansa maksājums veikts saistītai personai un par to tiek aprēķināti procentu ienākumi, jāpiemēro nevis 8. panta normas, bet gan 11. panta normas par saistītām pusēm izsniegtu aizdevumu pielīdzināšanu dividenžu izmaksai. UIN likuma 11. panta piemērošana neietekmētu maksājamā UIN apmēru pēc 12 mēnešiem. Proti, ja preču piegāde/pakalpojuma sniegšana nav uzsākta 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā tika veikts avansa maksājums, tad šī maksājuma summa būtu jāiekļauj attiecīgā pārskata gada pēdējā taksācijas perioda UIN deklarācijā. Bet tas varētu ietekmēt to, kā un kad samaksātā UIN summa būs atgūstama gadījumos, kad maksātājam ir atgriezta avansa maksājuma summa vai arī ir uzsākta preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana. Tā kā to nevar izsecināt no grozījumu normas redakcijas, iesakām tomēr gaidīt VID skaidrojumu vai saskaņot ar VID UIN piemērošanu.

Neraugoties uz to, ka grozījumu anotācijā ir atsauce uz UIN likuma 11. pantu, mūsuprāt, UIN likuma 11. panta 3. un 4. daļā paredzētie izņēmumi, kuri noteiktos gadījumos ļauj neiekļaut UIN bāzē summu par aizdevumu saistītai personai, nevar tikt piemēroti avansa, galvojuma naudas un rokas naudas maksājumiem, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā, jo starp pusēm nav noslēgts aizdevuma līgums un veiktais maksājums pēc ekonomiskās būtības jau sākotnēji nav aizdevums.

Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja jaunajā normā minētais maksājums ir veikts starp saistītām personām un 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā tika veikts maksājums, darījums nav noticis, tad atbilstoši mūsu pieredzei transfertcenu vajadzībām šādu debitoru VID pielīdzina aizdevumam, par kuru būtu jāaprēķina procentu ienākumi.

Neuzrādītie ieņēmumi

Atbilstoši grozījumiem (2.1 daļas 2. punkts) nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētie ieņēmumi, kurus nodokļa maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētas nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summas, ir uzskatāmas par UIN objektiem. Jaunā norma specifiski nenosaka termiņu šo objektu iekļaušanai UIN bāzē.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka šī norma tiek iekļauta kā redakcionāls precizējums, līdz ar to atbilstošā pieeja būtu piemērojama ar jaunās UIN sistēmas stāšanās spēkā brīdi jeb no 2018. gada 1. janvāra.

Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā

Grozījumu rezultātā UIN likuma 8. pants tiek papildināts ar 2.2 daļu, kas nosaka kritērijus, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājs ar UIN apliekamajā bāzē var neiekļaut izdevumus, kas radušies, izveidojot vai sakārtojot publisko infrastruktūru, tajā skaitā izdevumus ceļu uzturēšanai.

Lai nodokļa maksātāja veiktos ieguldījumus valsts vai pašvaldības infrastruktūrā vai ceļu uzturēšanā varētu uzskatīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus, jābūt izpildītiem vairākiem kritērijiem. Zemāk uzskaitītie kritēriji attiecināmi uz publiskās infrastruktūras izveidi vai sakārtošanu, savukārt uz pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumiem – tikai pirmie trīs:

  • starp nodokļu maksātāju un pašvaldību jābūt noslēgtam līgumam par ieguldījumu veikšanu;
  • ieguldījuma saņēmējam, tas ir, valstij vai pašvaldībai, nav noteikts pretpienākums, un tas neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību;
  • ieguldījumi tiek veikti publiskajā infrastruktūrā un tādu ceļu uzturēšanā, kas piesaistīti nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai un ir nepieciešami šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
  • nodokļu maksātāja veiktajiem ieguldījumiem jābūt uzskaitītiem pašvaldības grāmatvedības uzskaitē, kas apstiprināta, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu starp nodokļa maksātāju un pašvaldību.

Šāds papildu punkts noteikts, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par pašvaldību īpašumā esošajiem īpašumiem un to stāvokli, kas savukārt nepieciešams, plānojot valsts un pašvaldību budžetu.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu publiskā infrastruktūra ir tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā un sociālā infrastruktūra, piemēram, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti, izglītības, zinātnes un rekreācijas objekti. Līdz ar to secināms, ka par publisku infrastruktūru uzskatāmi objekti, kurus nevar pārvietot, tos ārēji nebojājot.

Likumdevējs norādījis, ka šādi precizējumi atbalstīs jaunā UIN modeļa mērķi, proti, veicinās uzņēmumus veikt pēc iespējas lielākas investīcijas to attīstībā, kā arī palīdzēs izveidot un uzturēt teritoriju, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība.

Lai arī grozījumos tas nav iestrādāts, anotācijā likumdevējs norādījis, ka minētajiem grozījumiem būtu jābūt spēkā līdz ar jaunā UIN modeļa spēkā stāšanos, proti, 2018. gada 1. janvāri, jo grozījumiem ir normu precizējošs raksturs.

Uzņēmumam pieder zeme un ēka, kurā tas plāno atvērt veikalu. Lai nodrošinātu pircēju nokļūšanu līdz veikalam no tuvākā ceļa, ar pašvaldību noslēgts līgums par piebraucamā ceļa būvniecību un tilta pār upi atjaunošanu.

Minētās būvniecības izmaksas ir uzskatāmas ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītām, jo:

  • tās nepieciešamas, lai nodrošinātu pircēju plūsmu uz veikalu,
  • ar pašvaldību ir noslēgts līgums,
  • kā arī, ja nav paredzēti un netiek saņemti pretpienākumi no pašvaldības puses (piemēram, pateicība par tilta atjaunošanu) un tiek slēgti, piemēram, trīspusēji darbu pieņemšanas un nodošanas akti starp būvnieku, uzņēmumu un pašvaldību par objektu kārtu un beigās arī pašu objektu nodošanu.

Izdevumi no mājām uz darbu un atpakaļ

Grozījumi paredz, ka izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu uzskatāmi nevis par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, bet, izpildot noteiktus kritērijus, par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem. Proti, UIN likuma 8. panta 4. daļas 2. punkts izslēgts, bet 8. panta 5. daļas 5. punkts papildināts, nosakot, ka par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem uzskatāmi izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu ne tikai tad, ja nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu, bet arī tad, ja sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.

Darbinieka dzīvesvieta atrodas tādā vietā, no kuras sabiedriskais transports kursē tikai pāris reizes dienā vai sabiedriskā transporta maršruts ir pārāk garš, jo ir paredzēta iebraukšana vairākās apdzīvotās vietās, kā rezultātā ceļā pavadītais laiks kļūst krietni ilgāks. Līdz ar to visdrīzāk darba devējam būtu lietderīgāk pašam nodrošināt darbinieka nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ. Attiecīgās izmaksas saskaņā ar likuma jauno normu būtu uzskatāmas par izmaksām, kas saistītas ar saimniecisko darbību.

Tomēr uzņēmumam jānodrošina pierādījumi faktam, ka sabiedriskā transporta izmantošana nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu. Piemēram, jāsagatavo to darbinieku saraksts, kuriem darba devējs nodrošina nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ. Šim sarakstam jāpievieno informācija par sabiedriskā transporta pieejamību un pamatojumu, kāpēc atbilstoši uzņēmuma viedoklim būtu efektīvāk izmantot uzņēmuma nodrošināto transporta pakalpojumu. Balstoties uz šiem datiem, jāsagatavo rīkojums vai kāds cits iekšējs dokuments, kas noteiktu, ka uzņēmums pats nodrošina darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ.

Mūsuprāt, šī norma nav labvēlīga tiem uzņēmumiem, kuri, piemēram, nodrošina uzņēmuma autobusu vienā pilsētā ar mērķi, ka to var izmantot jebkurš darbinieks kā sabiedriskā transporta alternatīvu. Varētu secināt, ka pēc UIN likuma 8. panta 4. daļas 2. punkta izslēgšanas attiecīgās izmaksas tiks uzskatītas par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, ja tās nevar personificēt. Pieņemam, ka arī šajā gadījumā uzņēmums varētu vērtēt lietderību, tomēr, ja attiecīgajā laikā sabiedriskais transports kursē regulāri, pamatot lietderību varētu būt visai grūti.

Bēru pabalsti

Grozījumi paredz, ka izdevumi bēru pabalstiem vairs nav uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Proti, no UIN likuma tiek izslēgts 8. panta 4. daļas 4. punkts. Vienlaikus UIN likums papildināts ar jaunu normu (8. panta 5. daļas 7. punkts), kas nosaka, ka izdevumi darbinieka vai viņa laulātā, vai ar to radniecībā esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē nāves gadījumā piešķirtajam bēru pabalstam ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem. Jāuzsver, ka jaunā norma ierobežo to personu loku, kuru nāves gadījumā piešķirtais bēru pabalsts būtu uzskatāms par ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 9. panta 1. daļas 14. punktā noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro.

Tādējādi, piemēram, ja darbinieka tēva nāves gadījumā darba devējs tam piešķirs bēru pabalstu 250 EUR apmērā, attiecīgais pabalsts nebūs apliekams ne ar vienu no ienākuma nodokļiem. Savukārt, ja tajā pašā situācijā tiktu piešķirts bēru pabalsts 400 EUR apmērā, tad tas nebūs apliekams ar UIN, bet summa 150 EUR apmērā būs apliekama ar IIN, jo ir pārsniegts likumā par IIN noteiktais slieksnis bēru pabalsta atbrīvojumam. 

Mūsuprāt, šie grozījumi novērš to, ka līdzšinējā UIN likuma norma attiecībā uz bēru pabalstiem bija pretrunā ar to UIN likuma normu, kas nosaka, ka par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, neuzskata izdevumus labumiem darbiniekiem, ja šie labumi ir bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā ienākumā vai arī attiecīgajam ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums likumā par IIN.

Čeku loterija

Ar grozījumiem paredzēts UIN likuma 8. panta 5. daļu papildināt ar 8. punktu, kas nosaka, ka izmaksas balvu nodrošināšanai čeku loterijas izlozēm, kuras tiek veiktas saskaņā ar Čeku loterijas likuma 9. pantu, uzskatāmas par ar saimniecisko darbību saistītām izmaksām. Grozījumi ir piemērojami, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2019. gada 1. janvārī.

Uzņēmums ir Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, kas noslēdzis līgumu ar VID par papildu balvas piešķiršanu čeku loterijas laimesta saņēmējam. Uzņēmums piešķīris dāvanu karti 50 EUR apmērā, kas saskaņā ar grozījumiem uzskatāms par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumu.

Reprezentatīvā automobiļa vērtība

Saskaņā ar līdzšinējo UIN likuma redakciju izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvu automobili, ir tā iegādes izdevumi, nomas maksa un automobiļa ekspluatācijas izdevumi. Savukārt UIN likuma 8. panta 9. daļa nosaka, ka reprezentatīva automobiļa statusu nosaka atbilstoši lielākajai no šīm vērtībām – iegādes vērtība vai uzskaites vērtība grāmatvedībā visā automobiļa izmantošanas laikā.

Saskaņā ar grozījumiem, nosakot automašīnas vērtību, jāņem vērā arī automobilim veikto uzlabojumu izmaksas 12 mēnešu periodā pēc tā iegādes. Jāpiebilst, ka likumdevējs ar papildu uzlabojumu izmaksām domājis ne tikai tās, kas tiek kapitalizētas automobiļa vērtībā, bet arī tās, kas tiek iekļautas izdevumos. Kā izņēmums minēti izdevumi, kas saistīti ar obligāto ikgadējo apkopi.

Būtībā precizējuma mērķis ir izvairīties no situācijām, kad iegādes brīdī automobiļa vērtība tiek mākslīgi samazināta par daļu no iegādes cenas, kuru pārdevējs vēlāk gūst, piemēram, veicot automobilim uzlabojumus. Jau līdz šim VID, vērtējot automobiļu iegādes vērtību, analizēja izmaksas, balsoties uz likuma par NN 23. panta 14. daļu, kas nosaka, ka jāvērtē darījuma (darījumu kopuma) ekonomiskais saturs un būtība, nevis tikai juridiskā formā.

Tomēr vēlamies uzsvērt, ka nav pieejami VID skaidrojumi par šīs normas praktisko piemērošanu, proti, kuros taksācijas periodos būtu palielināma UIN bāze par automobiļa iegādes un uzlabojumu vērtību.

Uzņēmums iegādājas automobili 2020. gada jūnijā par 49 450 EUR (bez PVN), kam pēc 8 mēnešiem tiek veikti papildu uzlabojumi 600 EUR (bez PVN) apmērā. Līdz ar grozījumiem šāds automobilis uzskatāms par reprezentatīvo automobili UIN likuma izpratnē. Attiecīgi pieņemam, ka uzņēmumam jāpalielina 2020. gada jūnija UIN bāze par 49 450 EUR un 2021. gada janvāra bāze par 600 EUR, kā arī UIN bāze jāpalielina par šādas automašīnas uzturēšanas izdevumiem no iegādes brīža mēnešos, kad bijuši šādi izdevumi.

Iepriekš minētā piemēra rezultātā uzņēmumam kopā radīsies papildu UIN vismaz par 12 512,50 EUR (49 450 + 600 / 0,8 x 0,2).

Cesijas darījumi

Sākotnējā grozījumu redakcijā tika paredzēts, ka turpmāk kritēriju, kuri jāievēro, lai negūtie ienākumi no cesijā nodotām tiesībām neveidotu ar UIN apliekamo objektu, uzskaitījums tiks papildināts ar prasību, ka pamatdarbības veids ir parādu atgūšana atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam. Tomēr attiecīgais papildinājums tika svītrots no grozījumu projekta.

Mūsuprāt, ja jaunā prasība tiktu ieviesta, nebūtu skaidrs, kā rīkoties gadījumos, kad cesionārs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Sociālās infrastruktūras izdevumi

UIN likuma 8. pants tiek papildināts ar 14. daļu, kas nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj arī pārskata gadā grāmatvedībā iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājumu, kā arī šo aktīvu vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts. Likumdevēja mērķis ir mainīt šo izdevumu iekļaušanu UIN bāzē, proti, līdz šim (2018. un 2019. gadā) šādu objektu iegāde tika iekļauta personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu kopsummā konkrētajā periodā. Ņemot vērā, ka ilgtspējas izdevumi UIN vajadzībām ir atskaitāmi tikai līdz 5% no iepriekšējā gada algas izdevumu kopsummas, tad lielāka sociālās infrastruktūras objekta izveide var rezultēties ievērojamos UIN izdevumos, kaut tas paredzēts vairāku gadu lietošanai. Līdz ar izmaiņām personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos, šāda objekta iegāde iekļaujama pakāpeniski, to nolietojot, kā arī tā atlikusī vērtība, kad šāds aktīvs tiek pārdots vai norakstīts pilnā apmērā. Minēto normu piemēro aktīviem, kas iegādāti sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

Atgādinām, ka saskaņā ar līdzšinējo UIN likuma redakciju, sociālās infrastruktūras objekti ir objekti, kas nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam.

Uzņēmumam, kura pamatdarbība ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana, ir divi sociālās infrastruktūras objekti – kafejnīca un baseins. Kafejnīca tika izveidota ēkā, kas nodota ekspluatācijā 2020. gada janvārī, savukārt telpas baseinam tiek īrētas kopš 2020. gada marta. 2021. gadā uzņēmums pārdod kafejnīcas telpas ar zaudējumiem 2000 EUR apmērā.

Ņemot vērā grozījumos paredzēto, 2020. gadā kafejnīcas telpu nolietojuma summa un baseina telpu nomas izdevumi iekļaujami personāla ilgtspējas izdevumos. Savukārt 2021. gadā personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu kopsummā papildus minētajiem izdevumiem jāiekļauj arī kafejnīcas telpu pārdošanas brīdī atlikusī vērtība grāmatvedības uzskaitē. 

Raksta oriģināls publicēts iFinanses.lv

Drukas versija