Pakalpojumu nozarē dzeramnaudas ir ierastas, taču jautājums par to aplikšanu ar nodokļiem līdz šim nav bijis viennozīmīgi skaidrs. Atkarībā no dzeramnaudas saņemšanas un izmaksas veida praksē var veidoties atšķirīgas nodokļu sekas, tādēļ šī joma ilgstoši ir atradusies zināmā pelēkajā zonā. Līdz ar bezskaidras naudas norēķinu un digitālo platformu izplatību nepieciešamība pēc skaidrāka regulējuma un vienotas pieejas ir kļuvusi īpaši aktuāla.
Lai skaidrotu dzeramnaudas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) dažādās situācijās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) 2026. gada 27. jūnijā publicēja informatīvo materiālu “Ienākuma no dzeramnaudas deklarēšana”. Materiālā skaidrots, ka dzeramnaudu iespējams saņemt vairākos veidos, un atkarībā no naudas plūsmas organizācijas tai var būt atšķirīgs nodokļu režīms.
Informatīvais materiāls sagatavots, jo 2025. gada 16. decembrī tika pieņemti grozījumi MK noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 102. punktā. Ar grozījumiem tika paplašināts to personu loks, kuras uzskatāmas par ienākuma (t.sk. dzeramnaudu) izmaksātājiem, nosakot, ka par ienākuma izmaksātāju uzskatāms arī starpnieks, kas bez darba devēja iesaistes administrē un izmaksā dzeramnaudu. Līdz ar to digitālajām dzeramnaudas platformām un citiem starpniekiem tagad ir skaidri noteikti pienākumi attiecībā uz IIN ieturēšanu un deklarēšanu.
Dzeramnauda: viens ienākums, trīs nodokļu režīmi
VID informatīvais materiāls skaidro, ka IIN piemērošana dzeramnaudai ir atkarīga no tā, kādā veidā tā tiek saņemta un kas ir iesaistīts tās izmaksā. VID izšķir trīs galvenās situācijas: dzeramnauda kā algota darba ienākums, dzeramnauda kā dāvinājums atlīdzības nozīmē un starpnieka izmaksāta bezskaidras naudas dzeramnauda. Tādējādi vienāda rakstura ienākumam atkarībā no tā saņemšanas un izmaksas organizācijas var tikt piemērots atšķirīgs IIN režīms.
Kad dzeramnauda kļūst par darba algu?
Ja klients dzeramnaudu atstāj kā daļu no kopējā maksājuma par pakalpojumu un šī summa nonāk uzņēmuma rīcībā, tā sākotnēji tiek atzīta uzņēmuma ieņēmumos. Ja uzņēmums pēc tam šo summu izmaksā savam darbiniekam, dzeramnauda tiek iekļauta darbinieka algotā darba ienākumos.
Piemēram, ja restorāna klients par vakariņām samaksā 50 eiro un ar maksājumu karti papildus atstāj 10 eiro dzeramnaudu, visa summa vispirms nonāk restorāna kontā. Restorānam, vēlāk izmaksājot dzeramnaudu darbiniekiem, šie 10 eiro nodokļu vajadzībām tiek uzskatīti par darbinieku darba algu. Tas attiecas gan uz gadījumu, kad visu dzeramnaudu saņem viens viesmīlis, gan uz gadījumu, kad to sadala starp vairākiem darbiniekiem, piemēram, viesmīļiem, bārmeņiem un pavāriem. Lai gan dzeramnaudu brīvprātīgi atstāj klients, darba devēja iesaiste tās saņemšanā un izmaksā nosaka algota darba ienākuma nodokļu režīma piemērošanu.
Šādā gadījumā no izmaksātās summas ir jāmaksā algas nodoklis un veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Uzņēmums šādu izmaksu uzrāda darba devēja ziņojumā un paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām ar ienākuma veida kodu 1001 “Darba alga”.
Kad dzeramnauda ir dāvinājums?
Ja klients dzeramnaudu samaksā tieši darbiniekam bez darba devēja iesaistes, tad saskaņā ar informatīvo materiālu šāds maksājums ir uzskatāms par dāvinājumu atlīdzības nozīmē. Lai gan dāvinājumu parasti piešķir bez atlīdzības, šajā gadījumā dzeramnauda tomēr ir saistīta ar saņemto pakalpojumu. Tādēļ Informatīvais materiāls atsaucas uz Civillikuma 1933. pantu, saskaņā ar kuru dāvinājums atlīdzības nozīmē ir dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par sniegtu pakalpojumu.
Tas attiecināms uz situācijām, kad, piemēram, viesmīlis pēc apkalpošanas no klienta saņem 10 eiro skaidrā naudā, ko klients atstāj kā pateicību par sniegto servisu. Viesmīlis šo dzeramnaudu var paturēt sev vai arī saskaņā ar savstarpēju vienošanos sadalīt ar citiem darbiniekiem, piemēram, bārmeni vai pavāru. Tā kā darba devējs dzeramnaudas saņemšanā un sadalē nav iesaistīts, šāda dzeramnauda netiek uzskatīta par darba algu, bet par dāvinājumu atlīdzības nozīmē.
Šādā gadījumā IIN netiek ieturēts izmaksas brīdī, un saņēmējam dzeramnauda jādeklarē gada ienākumu deklarācijas D1 pielikumā kā citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā. Šim ienākumam piemēro progresīvo IIN likmi.
Kad bezskaidras naudas dzeramnaudu izmaksā starpnieks?
VID informatīvajā materiālā aplūkota bezskaidras naudas dzeramnaudas aplikšana ar IIN gadījumos, kad tās administrēšanā un izmaksā ir iesaistīts starpnieks. Piemēram, digitāla dzeramnaudas platforma vai cits pakalpojumu sniedzējs, kas bez darba devēja iesaistes apkopo un izmaksā darbiniekiem klientu atstāto dzeramnaudu. Šādos gadījumos starpniekam normatīvajos aktos ir noteikti konkrēti pienākumi attiecībā uz IIN ieturēšanu un deklarēšanu.
Piemēram, klients var izmantot speciālu lietotni, lai vienlaikus samaksātu rēķinu par saņemto pakalpojumu un atstātu dzeramnaudu konkrētam darbiniekam. Šādās situācijās samaksa par pakalpojumu (piemēram, vakariņām) tiek pārskaitīta uzņēmumam, savukārt dzeramnauda tiek ieskaitīta starpnieka kontā. Vēlāk starpnieks izmaksā dzeramnaudu konkrētam viesmīlim vai saskaņā ar vienošanos - vairākiem viesmīļiem, pavāriem, bārmeņiem.
Informatīvais materiāls skaidro, ka arī šādā gadījumā darbinieka saņemtā dzeramnauda ir uzskatāma par dāvinājumu atlīdzības nozīmē. Tomēr tās aplikšanas kārtība atšķiras no situācijas, kad klients darbiniekam maksā dzeramnaudu skaidrā naudā un darbiniekam ir pienākums pašam to deklarēt un nomaksāt progresīvo IIN. Proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 102. punktu, kas tika papildināts 2025. gada 16. decembrī, IIN ieturēšanas un deklarēšanas pienākums noteikts starpniekiem, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina dzeramnaudu administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).
Šādā gadījumā starpniekam rodas vairāki pienākumi:
- ieturēt IIN ienākuma izmaksas vietā;
- iemaksāt ieturēto IIN vienotajā nodokļu kontā;
- iesniegt VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām;
- pēc saņēmēja pieprasījuma izsniegt informāciju par izmaksāto dzeramnaudu un ieturēto IIN.
Informatīvais materiāls norāda, ka ar progresīvo IIN apliekama visa saņemtā dzeramnaudas summa, neatskaitot lietotnes vai platformas ieturēto komisijas maksu par maksājuma apstrādi.
Situācijas, kad starpnieka modelis kļūst par darba algu
Informatīvajā materiālā norādīts arī būtisks izņēmums. Ja starpnieka lietotnes izmantošanas procesā ir iesaistīts darbinieka darba devējs, ar lietotnes starpniecību saņemtā dzeramnauda var tikt atzīta par algotā darba ienākumu. Proti, ja caur speciālu lietotni tiek samaksāts rēķins par saņemto pakalpojumu un atstāta dzeramnauda, tā sākotnēji nonāk starpnieka kontā. Savukārt starpnieks dzeramnaudu tālāk pārskaita nevis tieši viesmīlim vai citam darbiniekam, bet uzņēmumam (darba devējam). Tādējādi, kad vēlāk uzņēmums šo summu izmaksā savam darbiniekam, dzeramnauda tiek iekļauta darbinieka algotā darba ienākumos.
Šādā gadījumā piemērojams algas nodoklis un veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Tas nozīmē, ka nodokļu režīmu nosaka ne tikai maksājuma forma, bet arī konkrētā maksājuma organizēšanas modelis.
PVN aspekti
VID informatīvajā materiālā aplūkoti arī PVN jautājumi.
Ja dzeramnauda ar starpnieka iesaisti tiek pārskaitīta uzņēmuma kontā, tā ir uzskatāma par daļu no atlīdzības par sniegto pakalpojumu un attiecīgi ir apliekama ar PVN. Šādā gadījumā šī maksa par apkalpošanu ir iekļaujama sniegtā ēdināšanas pakalpojuma vērtībā un ir apliekama ar PVN.
Savukārt, ja dzeramnauda ar starpnieka iesaisti tiek pārskaitīta tieši konkrētam darbiniekam, nevis uz uzņēmumu kontu, un, netiek iekļauta pakalpojuma vērtībā, VID norāda, ka tā pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāma par uzņēmuma sniegtu pakalpojumu, un Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas šādai dzeramnaudai nav piemērojamas.
