Darbinieku trūkuma dēļ Latvijas uzņēmumi arvien biežāk piesaista darbaspēku ar ārvalstu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Tomēr līguma nosaukums pats par sevi nepasargā no nodokļu riskiem. Ja darbinieki faktiski strādā Latvijas uzņēmuma vadībā, tā telpās un ar tā resursiem, šādas attiecības var tikt kvalificētas kā personāla noma, Latvijas uzņēmumam kļūstot par darba devēju nodokļu vajadzībām.
Kāpēc personāla noma ir aktuāla nodokļu kontekstā?
Darbaspēka piesaiste no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai no trešās valsts praksē var tikt noformēta dažādi: kā personāla nodrošināšana, apakšuzņēmums, uzkopšanas, ražošanas, loģistikas vai cits pakalpojums. Tikmēr algas nodokļu piemērošanas pamatprincips ir, ka tie maksājami valstī, kurā cilvēks faktiski veic darbu. Tā kā darba līgumu var aizvietot ar pakalpojumu līgumu, kur viens uzņēmums otram piegādā savus darbiniekus darbu izpildei, tad nodokļu regulējums paredz nodokļu pretizvairīšanās normas attiecībā uz darījumiem, kuru ekonomiskā būtība ir darbinieku nodrošināšana, nevis pakalpojumu sniegšana. Attiecīgi nodokļu vajadzībām izšķiroša ir nevis līguma forma, bet sadarbības faktiskais saturs. Tādēļ arī līgums par konkrētu “pakalpojumu” var tikt pārkvalificēts, ja pēc darījuma faktiskajiem apstākļiem un ekonomiskās būtības Latvijas uzņēmums saņem cilvēku darbu, nevis patstāvīgi organizētu un nododamu rezultātu.
Kad ārpakalpojums ir uzskatāms par personāla nomu?
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.1 pants personāla nomu saista ar ārvalsts iznomātāja personāla nosūtīšanu Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai par atlīdzību. Personāla noma var pastāvēt, ja konstatēta vismaz viena no piecām pazīmēm:
1) Latvijas uzņēmums vada vai uzrauga darbu vai atbild par rezultātu;
2) Latvijas uzņēmums nosaka vajadzīgo personu skaitu un kvalifikāciju;
3) darbinieki ir integrēti uzņēmumā un ievēro tā iekšējo kārtību;
4) atlīdzība pakalpojumu sniedzējam ir saistīta ar nostrādāto laiku, paveikto darbu vai personāla algu;
5) Latvijas uzņēmums (pakalpojumu saņēmējs) nodrošina pakalpojumu sniedzēja personālu lielāko daļu darba līdzekļu, instrumentu un materiālu.
Praksē īpaši nozīmīgi ir jautājumi, kas notiek ikdienā - kurš sastāda grafikus, dod darba uzdevumus, kontrolē darba kvalitāti, uzskaita prombūtni, veic darba aizsardzības instruktāžu un nodrošina aprīkojumu. Par personāla nomu var liecināt arī maksa par stundām vai darba vienībām, sankcijas par konkrēta darbinieka neierašanos un nespēja skaidri aprakstīt ārvalstu uzņēmuma patstāvīgi nododamo darba rezultātu. Savukārt īstam ārpakalpojumam raksturīgs skaidrs rezultāts, izpildītāja patstāvīga darba organizācija, sava vadība, personāls un resursi, kā arī atbildība par rezultāta nodošanu.
Kādas ir IIN un VSAOI sekas?
Ja sadarbība atbilst personāla nomai, Latvijas uzņēmums - personāla nomnieks, algas nodokļu vajadzībām tiek uzskatīts par darba devēju. Tas nozīmē pienākumu aprēķināt un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja piemērojami Latvijas sociālās apdrošināšanas tiesību akti, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Nodokļu aprēķinam jāsaņem dokumentēta informācija par katru personu, tās identifikācijas datiem, nodarbinātības periodu un darba samaksu.
Būtiskākais finansiālais risks šādos gadījumos var rasties, ja ārvalstu partneris šādu informāciju nesniedz. IIN likuma 17.1 panta ceturtā daļa paredz, ka šādā gadījumā par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu var uzskatīt visu Latvijas uzņēmuma maksājumu ārvalstu iznomātājam. Tādēļ nepilnīga personu un atlīdzības uzskaite var radīt nesamērīgi lielu nodokļu bāzi, kas ietver ne tikai faktiskās algas, bet visu rēķina summu.
Vai A1 sertifikāts un nodokļi ārvalstī novērš Latvijas risku?
A1 sertifikāts algas nodokļa saistības Latvijā var samazināt tikai daļēji. Ja spēkā esošs A1 apliecina citas ES vai EEZ valsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktu piemērošanu, VSAOI Latvijā par attiecīgo personu nav jāveic. Bet A1 sertifikāts neattiecas uz IIN. IIN piemērošana jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā darba veikšanas vietu, IIN likumu un attiecīgās nodokļu konvencijas piedāvātos atvieglojumus. Apstāklis, ka ārvalstu darba devējs ir deklarējis algu vai samaksājis nodokļus savā valstī, pats par sevi neatceļ Latvijas uzņēmuma pienākumus Latvijā maksāt IIN par nomātā personāla atalgojumu.
Kas papildu jāvērtē ES un trešo valstu darbiniekiem?
Nodokļu kvalifikācija nav vienīgais svarīgais jautājums. Ja personālu uz Latviju nosūta citas ES vai EEZ valsts darba devējs, jāvērtē Darba likuma prasības par darbinieku nosūtīšanu, piemēram, par šo faktu jāsniedz paziņojums Valsts darba inspekcijai. Latvijas pakalpojuma saņēmējam tādējādi ir svarīgi pārliecināties, ka ārvalstu darba devējs pirms darba sākšanas ir izpildījis visus informēšanas pienākumus.
Trešo valstu pilsoņu gadījumā ar citas ES dalībvalsts darba vai uzturēšanās atļauju vien ne vienmēr pietiek, lai strādātu Latvijā. Papildus jāvērtē tiesiskais pamats ieceļošanai, uzturēšanās un nodarbinātības tiesības Latvijā, kā arī tas, vai persona patiesi ir nosūtīta no tās dalībvalsts, kurā ārvalstu uzņēmums to nodarbina. Šo dokumentu pārbaudei jānotiek pirms personas darba sākuma, nevis tikai tad, kad tiek saņemts iestādes informācijas pieprasījums.
Kā uzņēmums var mazināt risku?
Pirms sadarbības uzsākšanas ieteicams veikt faktisko attiecību izvērtējumu, neaprobežojoties ar līguma nosaukumu. Līgumā un praksē jābūt skaidri noteiktam pakalpojuma rezultātam, izpildītāja atbildībai, darba organizācijai un resursiem. Ja sadarbība pēc būtības ir personāla noma, to nevajadzētu mākslīgi noformēt kā citu pakalpojumu, bet gan savlaicīgi sakārtot personu sarakstus, darba samaksas datus, A1 sertifikātus, VDI paziņojumus, uzturēšanās un nodarbinātības dokumentus, kā arī līgumā paredzēt ārvalstu partnera pienākumu regulāri iesniegt šo informāciju.
Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai līgums sakristu ar reālo pušu darbību darījumā. Ja ārvalstu uzņēmums dokumentos uzņemas vadīt darbu, bet praksē darbiniekiem darba uzdevumus dod Latvijas uzņēmuma maiņas vadītājs, nodokļu administrācija intervēs iesaistītās personas un vērtēs faktisko situāciju, balstoties uz šo personu sniegtajām liecībām. Personāla nomas risku visefektīvāk mazina nevis sarežģītāks līguma formulējums, bet konsekventa procesa pārvaldība un pierādāma atbildības sadale.
