VID 2026. gada vasarā ir publicējis jaunu metodisko materiālu un aktualizējis divus jau iepriekš pieejamus skaidrojumus UIN jomā. Aktuālākās izmaiņas skar alternatīvās 15% UIN likmes piemērošanu dividendēm, papildu piemērus reprezentatīvo automobiļu aplikšanā, kā arī precizējumus par UIN deklarēšanu Latvijā reģistrētām pastāvīgajām pārstāvniecībām.
Jauns metodiskais materiāls par alternatīvās 15% UIN likmes piemērošanu dividendēm
VID ir publicējis jaunu metodisko materiālu par alternatīvo UIN režīmu dividendēm, kas ieviests līdz ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra. Materiāls skaidro jauno kārtību, kas pieejama sabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas.
Saskaņā ar metodisko materiālu šādiem uzņēmumiem ir iespēja izvēlēties piemērot dividendēm alternatīvu 15% UIN likmi. Vienlaikus fiziskās personas saņemtajām dividendēm tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 6% apmērā, ko ietur un budžetā iemaksā ienākuma izmaksātājs.
VID uzsver vairākus būtiskus nosacījumus:
- alternatīvā 15% likme ir izvēles režīms, nevis obligāts pienākums;
- taksācijas periodā dividendēm vienlaikus nevar piemērot gan 20%, gan 15% UIN likmi;
- 15% likme attiecas tikai uz dividendēm, nevis uz citiem ar UIN apliekamiem objektiem;
- UIN aprēķināšanā piemērojams nodokļa bāzi koriģējošs koeficients 0,85;
- uzņēmums saglabā tiesības piemērot UIN atlaides, taču to faktiskais apmērs var samazināties zemākās aprēķinātā nodokļa summas dēļ.
Materiālā iekļauti arī praktiski piemēri, kuros salīdzināts nodokļu slogs dažādos dividenžu izmaksas scenārijos, kā arī skaidrots, ka alternatīvā 15% likme nav piemērojama dividendēm, kas tiek izmaksātas no peļņas, kura gūta līdz 2017. gada 31. decembrim. Šādā gadījumā saglabājas īpaša aplikšanas kārtība, kas aprakstīta metodiskajā materiālā.
Aktualizēts metodiskais materiāls par reprezentatīvajiem automobiļiem
VID aktualizējis metodisko materiālu par UIN piemērošanu reprezentatīvajiem automobiļiem. Atbilstoši anotācijai izmaiņas neparedz normatīvā regulējuma pārskatīšanu, bet materiāls papildināts ar trim jauniem praktiskiem piemēriem.
Skaidrojums par automobiļa vērtības noteikšanu līzinga darījumos
Jaunajā 11. piemērā skaidrots, kā reprezentatīvā automobiļa statusa noteikšanai nosakāma automobiļa vērtība līzinga vai nomas darījumos. VID norāda, ka jāņem vērā nomas līgumā norādītā automobiļa vērtība, savukārt atsevišķi norādītas līguma noformēšanas, noslēgšanas vai komisijas maksas automobiļa vērtībā neiekļauj, ja tās nav mākslīgi noteiktas nolūkā izvairīties no nodokļa maksāšanas.
Skaidrojums par reprezentatīva automobiļa pārdošanu pēc negadījuma
12. piemērā VID aplūko situāciju, kad reprezentatīvais automobilis tiek pārdots pēc negadījuma. VID skaidro, ka pārdevējam neveidojas papildu UIN pienākums, jo automobiļa iegādes vērtība jau iepriekš bijusi iekļauta UIN bāzē. Tāpat VID norāda, ka pircējam automobilis nav uzskatāms par reprezentatīvo automobili, ja iegādes vērtība neatbilst reprezentatīvā automobiļa kritērijiem.
Individuālās numura zīmes neietekmē reprezentatīvā automobiļa statusu
13. piemērā VID precizē, ka individuālās valsts reģistrācijas numura zīmes iegādes izmaksas nav pieskaitāmas automobiļa iegādes vērtībai, nosakot atbilstību reprezentatīvā automobiļa statusam. Šādas izmaksas uzskatāmas par automobiļa ekspluatācijas izdevumiem un neietekmē 75 000 eiro sliekšņa izvērtējumu.
Vienlaikus VID norāda, ka individuālās numura zīmes izmaksu nodokļu režīms var atšķirties atkarībā no konkrētās situācijas un tās izmantošanas mērķa.
Aktualizēts metodiskais materiāls par Latvijā reģistrētām pastāvīgajām pārstāvniecībām
VID ir aktualizējis arī metodisko materiālu par UIN piemērošanu Latvijā reģistrētām pastāvīgajām pārstāvniecībām. Atbilstoši anotācijai izmaiņas saistītas ar deklarēšanas kārtības precizējumu un jaunu piemēru par pārskata gada noteikšanu.
Precizēta bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina iesniegšanas kārtība
Aktualizētajā 16. punktā VID precizējis, ka bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pievienojami pārskata gada pēdējai UIN deklarācijai kā pielikums. Ja nepieciešams, dokumentus var iesniegt arī ar deklarācijas precizējumu. Tāpat skaidrots, ka šos dokumentus iespējams iesniegt ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Pievienots jauns piemērs par pirmā pārskata gada ilgumu
Jaunajā 13. piemērā VID skaidro, ka pastāvīgās pārstāvniecības pirmais pārskata gads nevar būt garāks par 12 mēnešiem, pat ja Grāmatvedības likumā jaundibinātiem uzņēmumiem noteiktos gadījumos paredzēta iespēja noteikt garāku pirmo pārskata gadu.
VID arī norāda, ka pārstāvniecības pārskatā jāiekļauj darījumi, kuri attiecināmi uz pastāvīgo pārstāvniecību arī par periodu pirms tās reģistrācijas Latvijā.
Raksta autores:
Olga Jenate, Vecākā projektu vadītāja, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi
Ivonna Balode, Projektu vadītāja, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi
Eva Mūrniece, Vecākā konsultante, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi