Risku uzņemšanās ir daļa no finanšu pakalpojumu uzņēmumu ikdienas darbības. Tāpēc nozīme ir gan noteiktajām politikām, procedūrām un kontroles mehānismiem, gan tam, kā cilvēki rīkojas praksē. Risku kultūra atspoguļojas ikdienas lēmumos – kā darbinieki izvērtē riskus, kā par tiem runā un kā rīkojas sarežģītās situācijās.
Spēcīga risku kultūra nenozīmē izvairīšanos no riska. Tā palīdz skaidri noteikt, kādus riskus uzņēmums ir gatavs uzņemties un kā tos atbildīgi pārvaldīt, ievērojot noteikto riska apetīti, iekšējās prasības un regulatoru noteikumus.
Risku kultūra banku pārvaldībā
Eiropas Centrālā banka (ECB) risku kultūru uzskata par svarīgu banku pārvaldības daļu. Tā ir viena no deviņām jomām, ko ECB vērtē banku iekšējās pārvaldības un risku vadības uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros.
ECB uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks Franks Eldersons risku kultūru ir raksturojis kā pārvaldības “programmatūru”, savukārt formālās struktūras un politikas – kā tās “aparatūru”. Šis salīdzinājums parāda, ka bankas pārvaldībā svarīgi ir ne tikai formāli noteikumi un procesi, bet arī tas, kā cilvēki tos īsteno ikdienā un kāda ir viņu attieksme pret risku.
2024. gada jūlijā ECB publicēja vadlīniju projektu par pārvaldību un risku kultūru. Tajā izklāstītas ECB gaidas par to, kā bankām būtu jāuztur veselīga risku kultūra kā daļa no labas pārvaldības. Plašāk ar to var iepazīties šeit.
Vairāk nekā regulatoru prasību izpilde
Spēcīga risku kultūra nav tikai regulatoru prasību jautājums. Finanšu pakalpojumu uzņēmumiem tā var dot stratēģisku priekšrocību, jo īpaši apstākļos, kad nozari ietekmē tehnoloģiju attīstība, klimata pārmaiņas un ģeopolitiskā spriedze.
Arī mākslīgā intelekta plašāka izmantošana maina darbinieku lomu. Daļu ikdienas procesu pārņem automatizētas sistēmas, savukārt darbiniekiem arvien biežāk tās jāuzrauga un jāizvērtē to darbība.
Ne katrai iespējamai situācijai var izstrādāt konkrētus noteikumus vai procedūras. Tāpēc uzņēmumiem jāpaļaujas arī uz darbinieku profesionālo spriedumu un spēju pieņemt pamatotus lēmumus, tostarp situācijās, kad jārīkojas ātri.
Veselīga risku kultūra šādos gadījumos palīdz darbiniekiem izvērtēt situāciju, ņemot vērā uzņēmuma ilgtermiņa intereses, stratēģiju un riska apetīti. Tikpat svarīga ir vide, kurā par problēmām un iespējamiem riskiem var runāt atklāti.
Kā risku kultūru var novērtēt un uzlabot?
Risku kultūru var novērtēt un mērķtiecīgi pilnveidot. Balstoties uz akadēmiskiem pētījumiem, tostarp 150 darbinieku pārkāpumu gadījumu analīzi, KPMG ir izstrādājis risku kultūras modeli, kas ļauj to vērtēt astoņās dimensijās.
Modelis palīdz novērtēt:
- vadības piemēru – vai vadītāji ar savu rīcību rāda, kāda attieksme pret risku tiek sagaidīta no darbiniekiem;
- prasību skaidrību un komunikāciju – vai darbinieki saprot, kāda rīcība no viņiem tiek sagaidīta;
- darbinieku atbalstu – vai darba vide veicina atbildīgu rīcību un darbiniekiem ir nepieciešamais atbalsts;
- atbilstošus darba apstākļus – vai darbiniekiem ir pietiekami resursi un iespējas rīkoties atbilstoši noteiktajām prasībām;
- atklātību sarežģītu jautājumu apspriešanā – vai darbinieki var brīvi runāt par riskiem un vēlamo rīcību;
- iespējas ziņot par problēmām – vai darbinieki jūtas droši, norādot uz pārkāpumiem vai riskantu rīcību;
- caurskatāmību – vai informācija par pārkāpumiem un to sekām uzņēmumā ir pietiekami skaidra;
- motivāciju un atbildību – kā tiek veicināta atbildīga rīcība un kādas ir sekas, ja noteiktās prasības netiek ievērotas.
Kā spēcīga risku kultūra ietekmē bankas rezultātus?
Spēcīga risku kultūra var sniegt arī praktiskus ieguvumus. Akadēmiskie pētījumi liecina, ka bankas ar spēcīgu risku kultūru uzrāda labākus rezultātus vairākos finanšu darbības rādītājos, tostarp aktīvu atdevē, kapitāla atdevē un atdevē uz vienu riska vienību.
Citi pētījumi liecina, ka uzņēmumiem ar labāk attīstītu risku kultūru ir stabilāki finanšu rezultāti, lielāka noturība krīzes situācijās un retāk tiek konstatēti darbinieku pārkāpumi.
