Saeimā virzīts priekšlikums ieviest jaunu vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām ar apgrozījumu līdz 25 000 EUR gadā. Šis mazo nodokļu maksātāju režīms paredz 10% nodokli no ieņēmumiem, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID), un nodokļu nomaksu, izmantojot speciālu saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk – SDI) bankas kontu. Plānotie grozījumi skars Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par nodokļiem un nodevām” un plānots, ka tie stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra.
Projekta mērķis ir samazināt birokrātiju un mazināt ēnu ekonomiku nelielu sadzīves pakalpojumu segmentā (piemēram, bērnu pieskatīšana, uzkopšana, sadzīves remonta darbi). Tomēr gan VID, gan Finanšu ministrija norāda uz būtiskām neskaidrībām - pakalpojuma saņēmēja statusu, kontroles mehānismiem, apgrozījuma limita uzraudzību un ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.
Kam būs pieejams jaunais režīms?
Jaunais regulējuma projekts ir izstrādāts fiziskām personām, kuras sniedz ikdienas pakalpojumus, piemēram, privātstundas, dārzkopība, sporta treniņi, frizieru pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi vai santehniķiem. Lai izmantotu šo vienkāršoto kārtību, personai jāatbilst vairākiem kritērijiem:
- pakalpojumi tiek sniegti tikai fiziskām personām;
- gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro;
- personai nav darbinieku;
- persona vienlaikus nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs parastajā kārtībā.
Atbilstot šiem nosacījumiem, fiziskajai personai nebūs jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam.
Kā darbosies saimnieciskās darbības ieņēmumu bankas konts?
Sistēmas pamatā ir īpašs norēķinu konts pakalpojuma sniegšanas iestādē (turpmāk - bankā), kuru atverot persona apliecina savu atbilstību likuma prasībām. Banka informē VID par konta atvēršanu un uzsāk automātisku nodokļa ieturēšanu.
Galvenās priekšrocības:
- 10% nodokļa likme: šādam ienākumam tiek piemērota fiksēta 10% mikrouzņēmumu nodokļa likme;
- nav deklarāciju: personai nav jāsniedz deklarācijas;
- automātiska nodokļa nomaksa: banka ietur un ieskaita nodokli valsts budžetā;
- skaidras naudas uzskaite: ja ienākumi gūti skaidrā naudā, tie 15 dienu laikā (bet ne vēlāk kā līdz gada beigām) jāiemaksā SDI kontā, lai banka varētu nodokli aprēķināt un ieturēt.
Ko tas nozīmē praksē?
Praktiski jaunais režīms atvieglotu dzīvi personām ar nelieliem, bieži neregulāriem ienākumiem. Nodoklis būtu vienkārši saprotams, nebūtu jākārto ieņēmumu un izdevumu uzskaite un jāiesniedz deklarācijas, jo nodoklis tiktu aprēķināts un nomaksāts automātiski. Tas varētu motivēt legalizēt ienākumus, kas šobrīd bieži paliek “ēnā”, jo cilvēki nevēlas saskarties ar pilnu saimnieciskās darbības iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksāšanas režīmu.
Tomēr būtiska problēma ir pakalpojuma saņēmēja statusa noteikšana robežsituācijās, kur pakalpojums tiek izmantots uzņēmējdarbībai, bet līgums formāli ir ar fizisku personu, paliek jautājums, vai režīmu drīkst piemērot. Tāpat nav skaidrs, kā rīkoties personām, kas strādā gan ar privātpersonām, gan uzņēmumiem, un kā tieši VID uzraudzīs 25 000 EUR apgrozījuma limitu. VID ir norādījis arī risku, ka darbība var tikt mākslīgi sadalīta starp vairākām personām, lai saglabātu tiesības uz 10% režīmu, kas var samazināt nodokļu ieņēmumus valstij.
Kā maziem nodokļu maksātājiem izvērtēt piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu?
Privātpersonām, kuras sniedz pakalpojumus, šobrīd ir lietderīgi izvērtēt, vai viņu pakalpojumi patiešām ir vērsti tikai uz privātpersonu vajadzībām un kāds ir potenciālais gada ienākumu apjoms no šādiem klientiem un no saimnieciskās darbības veicējiem. Jāapsver, vai 10% no bruto ieņēmumiem būs izdevīgāk nekā esošie nodokļu nomaksas režīmi ar izdevumu atskaitīšanu. Tāpat ir svarīgi sekot līdzi tam, kā likumprojekts tiks precizēts – īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām un pāreju no šī nodokļu maksāšanas režīma uz citiem režīmiem, ja ieņēmumi pieaug. Pašnodarbinātajiem jeb saimnieciskās darbības veicējiem (var būt reģistrēti arī kā individuālie komersanti LR Uzņēmumu reģistrā) ir būtiski nepaļauties uz mākslīgu darbības sadalīšanu, jo tas var radīt nodokļu riska situācijas, un potenciāli skaidri nošķirt pakalpojumus, kas sniegti uzņēmuma vajadzībām, no privātpersonām sniegtajiem pakalpojumiem, lai nerastos situācijas, kad ierobežojumi pakalpojumu sniegšanai juridiskām personām tiek apieti, formāli slēdzot darījumus ar fiziskām personām.
Noslēgums
Jaunais režīms pakalpojumiem starp fiziskām personām konceptuāli ir pievilcīgs risinājums, kas varētu atvieglot nodokļu nomaksu nelielu sadzīves pakalpojumu sniedzējiem, samazināt administratīvo slogu un legalizēt ienākumus, kas šobrīd bieži atrodas ēnu ekonomikā. Tomēr pašreizējā likumprojekta redakcijā ir vairāki būtiski trūkumi. Galvenais izaicinājums ir skaidri nošķirt pakalpojumus, kas patiesi sniegti privātpersonu vajadzībām, no tiem, kas faktiski apmierina uzņēmējdarbības vajadzības, kā arī izveidot saprotamu un efektīvu regulējumu situācijām, kad persona strādā gan ar privātpersonām, gan ar uzņēmumiem. Tāpat jāņem vērā mākslīgas darbības sadalīšanas risks un nepilnīgi izvērtētā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot nodokļu režīmu nelielu pakalpojumu sniedzējiem un mazināt ēnu ekonomiku, un tas ir atbalstāms. Taču pirms režīma pieņemšanas būtu nepieciešams precizēt normas par pakalpojumiem juridiskām personām un saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir ar saimniecisko darbību saistītas izmaksas, pilnveidot kontroles mehānismus, precīzi definēt pakalpojuma saņēmēja statusu un skaidri formulēt pretizvairīšanās normas. Līdz brīdim, kad tiks pieņemta galīgā redakcija, gan privātpersonām, gan uzņēmumiem ir jēgpilni sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām un jau laikus izvērtēt, kā jaunais režīms varētu ietekmēt konkrēto darbības modeli un nodokļu saistības.
