Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kuru mērķis ir precizēt vairākas praksē problemātiskas normas, mazināt dubultās nodokļu uzlikšanas riskus un nodrošināt vienveidīgāku regulējuma piemērošanu. Kā nosaka likumprojekta anotācija, grozījumi izstrādāti, ņemot vērā uzņēmēju un nozaru organizāciju priekšlikumus, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta praksē identificētos jautājumus.
Ko paredz plānotie grozījumi?
- Dividenžu definīcijas paplašināšanu, nosakot, ka par dividendēm UIN likuma izpratnē uzskatāma arī likvidācijas kvota un peļņas daļa, kas rodas sabiedrībai atpērkot savas akcijas. Līdz šim UIN likums neparedzēja iespēju samazināt aprēķināto UIN par likvidācijas kvotas un atlīdzības par pašu kapitāla instrumentu atpirkšanu daļas tālāku sadali dividendēs, par kuru UIN jau ir samaksāts ienākuma izmaksātāja līmenī. Turklāt likvidācijas gadījumā ar nodokli tiek aplikta visa atlikusī peļņa, tostarp peļņa, par kuru UIN var būt samaksāts jau iepriekš. Tādējādi pastāvēja risks, ka viena un tā pati peļņa tiek aplikta ar UIN atkārtoti.
- Precizēt nosacīto dividenžu regulējumu saistībā ar pamatkapitāla samazināšanu. Problēma saistīta ar nepieciešamību izsekot pamatkapitāla veidošanai un palielināšanai no nesadalītās peļņas, ja tiek veikta uzņēmumu reorganizācija. Īpaši atkārtotu reorganizāciju gadījumā nosacīto dividenžu izsekojamība ir administratīvi sarežģīta, apgrūtinot UIN uzskaiti un kontroli. Lai nodrošinātu UIN samaksu, tiek precizēta nosacīto dividenžu piemērošana, nosakot, ka tās jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē ne tikai pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt. Tāpat tiek noteikta kārtība attiecībā uz UIN saistībām par nosacītajām dividendēm, kas reorganizācijas rezultātā pārņemtas līdz 2026. gada 31. decembrim.
- Tirgus cenas korekciju, kas ļaus samazināt UIN apliekamo bāzi gadījumos, kad saistītās personas apliekamā bāze citā valstī ir palielināta transfertcenu korekcijas rezultātā. Šīs izmaiņas samazinās dubultās aplikšanas risku starptautiskām uzņēmumu grupām. Šobrīd likumprojekts nav paredzējis transferta cenu korekciju starp vietējiem uzņēmumiem.
- Saskaņot UIN likumu ar Sociālo uzņēmumu likuma grozījumiem, atsakoties no atsevišķiem īpašajiem atvieglojumiem, kuri praksē netiek izmantoti, vienlaikus saglabājot atvieglojumus ziedojumiem.
- Precizēt aizdevumu nosacījumus saistītajām personām, koriģējot normas, kas saistītas ar aizdevumu aprēķināšanas kārtību UIN vajadzībām. Anotācija skaidro, ka no esošās UIN likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punkta redakcijas nav viennozīmīgi izsecināms, ka aprēķinot nosacītu peļņas sadali tiek ņemti vērā tikai tādi aizdevumi, kas izsniegti saistītajām personām. Attiecīgi ar plānotajiem grozījumiem šis tiek precizēts.
- Skaidrāk regulēt elektrotransporta izmaksu piemērošanu, paplašinot normas, kas līdz šim galvenokārt attiecās uz degvielas izdevumiem, lai novērstu interpretācijas neskaidrības attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām.
- Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Šobrīd UIN likums paredz, ka ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi neveido ar UIN apliekamu objektu, ja no tiem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Grozījumi paredz šo normu izslēgt. Līdz ar to šāda pieeja UIN piemērošanai saglabājas tikai atsevišķiem maksājumiem vai izdevumiem, kas ir atsevišķi atrunāta citās UIN likuma normās.
- Veikt vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus, tostarp attiecībā uz nodokļu administrācijas pārbaudēs konstatētiem ieņēmumiem, ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu regulējumu un atsevišķu pārejas noteikumu aktualizēšanu.
Jāņem vērā, ka grozījumi šobrīd ir likumprojekta statusā, tādēļ to galīgā redakcija var tikt precizēta vai mainīta.
