2026. gada 24. jūnijā Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja nodokļu vienkāršošanas paketi, kuras pamatā ir divi tiesību aktu projekti: priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza sešas tiešo nodokļu direktīvas (tā dēvētais nodokļu omnibuss, COM(2026) 560 final), un priekšlikums Administratīvās sadarbības direktīvas (Padomes Direktīva 2011/16/ES, turpmāk – DAC) pārstrādāšanai. Pēc EK aplēsēm pakete kopumā samazinātu uzņēmumu atbilstības (angliski – compliance) nodrošināšanas izmaksas (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar nodokļu deklarāciju un pārskatu sagatavošanu, informācijas apkopošanu un ziņošanas pienākumu izpildi, kā arī nodokļu konsultantu un IT sistēmu izmantošanu) par aptuveni 7,9 miljardiem eiro (EK 2026. gada 24. jūnija paziņojums).
Omnibuss grozītu Procentu un honorāru direktīvu (2003/49/EK), Apvienošanās direktīvu (2009/133/EK), Mātes un meitas sabiedrību direktīvu (2011/96/ES), Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu ((ES) 2016/1164, turpmāk – ATAD), Nodokļu strīdu izšķiršanas direktīvu ((ES) 2017/1852) un FASTER direktīvu ((ES) 2025/50). Būtiski uzsvērt statusu: tas ir likumprojekts — priekšlikums, par kuru Eiropas Parlaments sniedz konsultatīvu atzinumu un kura pieņemšanai Padomē nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība (procedūras gaita izsekojama EUR-Lex lietā 2026/163). Priekšlikums paredzētu transponēšanu dalībvalstu tiesībās līdz 2028. gada 31. decembrim un piemērošanu no 2029. gada 1. janvāra. Tomēr vairākiem būtiskiem elementiem paredzēti vēlāki piemērošanas termiņi: lielākajai daļai ieturējuma nodokļu grozījumu Mātes un meitas sabiedrību un Procentu un honorāru direktīvā — tikai no 2037. gada 1. janvāra, bet ATAD de minimis sliekšņa grozījumiem — no 2032. gada 1. janvāra.
Ieturējuma nodokļu atcelšana ES iekšējiem maksājumiem
Paketes centrālais elements būtu ieturējuma nodokļu atcelšana pārrobežu dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem starp ES sabiedrībām. Šobrīd atbrīvojumi ir pieejami tikai tad, ja izpildīti noteikti līdzdalības kritēriji — Procentu un honorāru direktīva prasa vismaz 25% tiešu līdzdalību kapitālā vai balsstiesībās, Mātes un meitas sabiedrību direktīva — vismaz 10% tiešu vai netiešu līdzdalību kapitālā. Priekšlikums šīs minimālās līdzdalības prasības atceltu un paplašinātu atbilstošo sabiedrību formu sarakstus, tostarp iekļaujot Eiropas komercsabiedrību (SE) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE), kā arī paredzētu EK pilnvaras sarakstu papildināt ar deleģētajiem aktiem.
Vienlaikus priekšlikums samazinātu iepriekšējas pārbaudes procedūras: ja maksājums atbilstu atbrīvojuma nosacījumiem, bet nodoklis tomēr būtu ieturēts, dalībvalstij būtu jānodrošina pārmaksas atmaksa standarta procedūrā saprātīgā termiņā. Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, priekšlikums paredzētu mehānismu, kas nepieļautu ienākuma dubultu neaplikšanu ar nodokli: ja procentu vai autoratlīdzību saņēmējs ir reģistrēts ārpus ES jurisdikcijā, kas neuzliek uzņēmumu ienākuma nodokli vai šādiem ienākumiem piemēro nulles likmi, maksātāja dalībvalstij būtu vai nu jāietur nodoklis, vai jāliedz procentu un autoratlīdzības maksājumu atskaitīšana maksātāja valstī. Mātes un meitas sabiedrību direktīvas tvērums tiktu paplašināts arī uz pensiju institūcijām, bet FASTER direktīva tiktu grozīta, lai atbrīvojumi aptvertu arī ienākumus no publiskajā apgrozībā esošiem vērtspapīriem.
Latvijas maksātājiem tiešais ieguvums ir mazāks nekā vairumā dalībvalstu — saskaņā ar Latvijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta normām dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem ieturējuma nodoklis nav jāpiemēro, izņemot gadījumus, kad maksājumi tiek veikti zemo nodokļu vai beznodokļu teritorijām. Ieguvums Latvijas uzņēmumiem veidojas ienākošajos maksājumos: samazinātos citās dalībvalstīs ieturēto nodokļu summas un ieturēto nodokļu atmaksas procedūru slogs.
Nodokļu stimuls pētniecības un attīstības izmaksām
Omnibuss ieviestu vienotu minimālo standartu, kas visām dalībvalstīm uzliktu pienākumu nodrošināt pilnu un tūlītēju tādu materiālo aktīvu izdevumu atskaitīšanu, kas saistīti ar pētniecību un attīstību (turpmāk – P&A). EK ieskatā tas padarītu ES pievilcīgāku augstas pievienotās vērtības investīcijām.
Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) režīmā, kur nodokli maksā tikai peļņas sadales brīdī, normas piemērošana var būt konceptuāli problemātiska: P&A izmaksu atskaitīšanas brīža paātrināšana nesniedz naudas plūsmas efektu, ja uzņēmums nesadala dividendes un nemaksā UIN. Atklāts paliek jautājums, vai un kā dalībvalstij ar šādu UIN režīmu būs jānodrošina funkcionāli līdzvērtīgs risinājums un vai transponēšana pavērs plašāku diskusiju par P&A atbalstu Latvijas nodokļu sistēmā, kur īpaša P&A nodokļu atvieglojuma šobrīd nav.
ATAD: procentu ierobežojumi un CFC noteikumi
ATAD procentu ierobežošanas noteikumos 30% EBITDA slieksnis kļūtu obligāts — dalībvalstis vairs nevarētu piemērot zemākus sliekšņus. Obligāts kļūtu arī 3 milj. eiro neto procentu slieksnis, no kura ierobežojums jāvērtē un jāpiemēro, nodrošinot vienotu de minimis atbrīvojumu. Šis de minimis slieksnis arī ik gadu tiktu indeksēts atbilstoši inflācijai.
Vienlaikus no ierobežojumu tvēruma paredzēts izslēgt zema riska aizņēmumus no neatkarīgām trešajām personām, piemēram, bankām, ja aizņēmuma līdzekļi tiek izmantoti paša uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanai un netiek tālāk aizdoti grupas uzņēmumiem. Tādējādi procentu ierobežojumi vairāk koncentrētos uz finansēšanas struktūrām, kurās pastāv nodokļu apiešanas vai peļņas novirzīšanas risks, vienlaikus samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, kas izmanto tradicionālu ārējo finansējumu.
Kontrolētu ārvalstu sabiedrību (turpmāk – CFC) regulējumā priekšlikums novērstu pārklāšanos ar globālā minimālā nodokļa direktīvu ((ES) 2022/2523, Pillar Two). Starptautisko grupu sabiedrības, uz kurām attiecas globālā minimālā nodokļa prasības (Pillar Two), tiktu atbrīvotas no CFC noteikumu piemērošanas attiecībā uz to zemu apliktajām meitas sabiedrībām. Atbrīvojums neattiektos uz grupām, kuru galvenā mītne atrodas jurisdikcijā ar kvalificētu paralēlu („side-by-side”) režīmu, ja zemu apliktā sabiedrība nav pakļauta kvalificētam vietējam virsnodoklim. No CFC noteikumiem tiktu atbrīvotas arī mazās un vidējās grupas. Vienlaikus par obligātu kļūtu tā dēvētais A modelis — CFC ienākuma noteikšana pēc pasīvo ienākumu kategorijām —, atceļot iespēju CFC noteikumus attiecināt tikai uz neīstiem veidojumiem, kas izveidoti galvenokārt nodokļu priekšrocības gūšanai (B modelis). Latvijai, kas līdz šim izmantojusi B modeļa pieeju, tas nozīmētu pāreju uz jaunu CFC ienākuma noteikšanas kārtību.
Vienlaikus pakete nav tikai atvieglojumi. Vispārējā pretizvairīšanās noteikuma (GAAR) tvērums tiktu paplašināts, skaidri attiecinot to uz visiem nodokļiem, ko maksā sabiedrības, tostarp ieturējuma nodokļiem un Pillar Two virsnodokļiem, un jaunā drošības klauzula procentu un autoratlīdzību maksājumiem uz trešajām valstīm dalībvalstīm būtu jāpiemēro obligāti.
Reorganizācijas un strīdu izšķiršana
Apvienošanās direktīvas tvērums tiktu saskaņots ar jaunākajām norisēm ES sabiedrību tiesībās, tostarp ar jaunajiem pārrobežu reorganizāciju veidiem, ko ieviesa Direktīva (ES) 2019/2121. Vienkāršotās apvienošanās definīcija aptvertu arī gadījumus, kad pievienojamās sabiedrības visu mantu nodod bez jaunu daļu emisijas, ja dalībnieku sastāvs nemainās. Savukārt sadalīšanas definīcija aptvertu arī sadalīšanu nodalīšanas ceļā, un nodokļu neitralitāte tiktu attiecināta arī uz pārrobežu pārveidošanu. Tas ļautu nodokļu ziņā neitrāli īstenot plašāku pārrobežu reorganizāciju loku nekā šobrīd.
Nodokļu strīdu izšķiršanas direktīvas grozījumi būtu vērsti uz procesuālajiem trūkumiem, ko EK konstatējusi direktīvas piemērošanā. Tiktu precizēta sūdzības iesniegšanas kārtība, ja skartas vairākas personas, noteikti skaidrāki sūdzības noraidīšanas pamati ar 30 dienu termiņu trūkumu novēršanai un paplašināta padomdevēju komisiju kompetence, aptverot arī sūdzības pamatotības jautājumus.
DAC pārstrādāšana
Paralēli omnibusam EK ierosina DAC pārstrādāšanu, konsolidējot līdzšinējos grozījumus (DAC1–DAC9) vienā tiesību aktā. Būtiskākie vienkāršojumi būtu šādi: aptuveni 3 000 starptautisko grupu, uz kurām attiecas Pillar Two, tiktu atbrīvotas no ziņošanas par pārrobežu shēmām; tiktu paaugstināts ziņošanas slieksnis preču pārdošanai tiešsaistes platformās; un tiktu ieviests vienots paziņojums, ar ko centralizēti iesniedzams gan pārskats par katru valsti, gan virsnodokļa informācijas deklarācija.
Praktiskā nozīme uzņēmumiem
Abi priekšlikumi — nodokļu omnibuss un DAC pārstrādāšana — pagaidām ir tikai projekta stadijā, un vienprātības prasības dēļ gala teksts var atšķirties no EK ierosinātā. Izšķirošais brīdis lēmumiem būs Padomes vienošanās par gala tekstu. Līdz tam ieteicams: grupām ar ienākošiem dividenžu, procentu vai autoratlīdzību maksājumiem no citām dalībvalstīm — izvērtēt, kā ierosinātā atcelšana mainītu pašreizējās atbrīvojuma un atmaksas procedūras; uzņēmumiem ar būtiskām ārējā finansējuma izmaksām — sekot ATAD procentu ierobežojumu gala redakcijai; grupām Pillar Two tvērumā — vērtēt CFC atbrīvojuma un DAC ziņošanas atvieglojumu iespējamo kopējo efektu; uzņēmumiem ar P&A investīcijām — sekot Latvijas transponēšanas pieejai tūlītējās norakstīšanas standartam.
Detalizēta visu omnibusa elementu analīze pieejama KPMG ES Nodokļu centra apskatā ETF 582.
