Jaunākie grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas Saeimā pieņemti 2026. gada 21. maijā un stājās spēkā š.g. 9. jūnijā, ievieš divus būtiskus uzlabojumus sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) atbalsta piesaistē un finansējuma izmantošanā ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai.
Ar grozījumiem tiek būtiski paplašināta ziedojumu definīcija, visā likuma tekstā aizstājot iepriekšējo formulējumu “manta vai finanšu līdzekļi” ar vārdiem "manta, pakalpojums vai finanšu līdzekļi". Šis papildinājums risina problēmu, kurā iepriekšējais regulējums neparedzēja iespēju ziedotājiem atbalstīt SLO ar profesionāliem pakalpojumiem (piemēram, juridisko vai IT palīdzību), tādējādi liedzot pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem par šādu atbalstu. Likums tiek papildināts ar 9. panta ceturto daļu, nosakot, ka, ziedojot SLO pakalpojumu, komersantam jāslēdz rakstveida līgums, kurā norādītā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē nevar būt augstāka par attiecīgā pakalpojuma tirgus cenu līguma slēgšanas brīdī. Šis precizējums ir būtisks, lai ziedotājs varētu izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, ievērojot citos nodokļu likumos noteiktos vispārējos atvieglojumu piemērošanas noteikumus.
Otrs būtisks grozījums skar likuma 11. panta ceturto daļu, skaidri un nepārprotami nosakot, ka sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) ir tiesības ieguldīt finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Anotācijā paskaidrots, ka līdzšinējais regulējums nebija pietiekami skaidrs, lai gan prakse šādus ieguldījumus pieļāva. Jaunā redakcija precizē, ka šādi ieguldījumi ir atļauti, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai SLO varētu saglabāt ziedojumu vērtību ilgtermiņa projektos vai apsaimniekot testamentāros novēlējumus, kas bieži vien tiek saņemti tieši vērtspapīru formā. Anotācijā norādīts, ka skaidrāks regulējums vairos organizāciju ieinteresētību veidot uzkrājumus, kas pozitīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un sabiedrības saņemtā labuma kvalitāti.
No prakses varam komentēt, ka šīs izmaiņas ir ļoti ilgi gaidītas. Visā pasaulē nevalstiskās bezpeļņas organizācijas, saņemot lielus ziedojumus, tās neiztērē uzreiz, bet gan iegulda, lai no pasīvajiem ienākumiem segtu savas darbības izmaksas, un tādējādi nodrošinātu prognozējamāku naudas plūsmu ilgtermiņā. Latvijā vēsturiski bija situācijas, kad VID regulējumu interpretēja ļoti šauri un bija norādījis SLO, ka no ziedojumiem vai citiem finansējuma avotiem saņemtos līdzekļus ieguldīt vērtspapīru tirgos nedrīkst, jo šāda darbība neatbilst SLO darbības un ziedojumu mērķim. Attiecīgi tas tika uzskatīts par SLO likuma pārkāpumu, potenciāli rezultējoties ar SLO statusa zaudēšanu. Šāda pieeja bija ekonomiski nepamatota, jo, saņemot lielāku ziedojumu, ja SLO to nevarēja apgūt un iztērēt, tas stāvēja bankas kontā un inflācijas rezultātā zaudēja savu vērtību. Tādējādi SLO valdes locekļiem tika liegta iespēja rīkoties kā kārtīgiem saimniekiem un nodrošināt, ka organizācija necieš zaudējumus un rīkojas ar saviem aktīviem lietderīgi.
