Starptautisko līgumu, tostarp nodokļu konvenciju, parakstīšana ir būtisks solis valstu sadarbībā, tomēr jāņem vērā, ka konvencijas parakstīšana nenozīmē, ka to var tūlītēji piemērot. Līdz brīdim, kad nodokļu konvencija stāsies spēkā un to varēs piemērot, abām valstīm vēl ir jāveic noteikti soļi atbilstoši nacionālajam regulējumam.
Iniciēšana un sagatavošanās
Pirms konvencijas nonāk līdz parakstīšanai, valstis veic plašu sagatavošanās darbu. Process parasti sākas ar vienas valsts sagatavotu nodokļu konvencijas projektu, ko tā iesniedz otrai valstij izvērtēšanai. Ja projekta saturs ir pieņemams, tiek sagatavota teksta redakcija un uzsāktas divpusējās sarunas.
Latvija šobrīd atrodas sarunu procesā ar Austrāliju par nodokļu konvencijas teksta saskaņošanu. Kopš 2023. gada abas valstis ir īstenojušas trīs sarunu raundus – gan klātienē, gan attālināti, lai panāktu vienošanos par konvencijas saturu.
Parafēšana – sarunu noslēgums
Kad sarunas ir veiksmīgi noslēgušās un konvencijas teksts ir pilnībā saskaņots, dokumentu parafē. Parafēšana apliecina, ka sarunas ir pabeigtas, taču tā nerada saistības kļūt par konvencijas dalībvalsti. Latvijai šobrīd ir trīs parafētas, bet vēl neparakstītas nodokļu konvencijas. Jaunākā no tām ir Latvijas un Šrilankas konvencija, kas tika parafēta 2025. gada 25. februārī.
Parakstīšana un ratifikācija
Pēc parafēšanas nodokļu konvenciju iesniedz abu valstu valdībām un parlamentiem tālākajai parakstīšanai un ratifikācijai. Latvijā starptautiskos līgumus ratificē Saeima, pieņemot attiecīgu likumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumus parasti pieņem trijos lasījumos.
Kā piemēru var minēt Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk tekstā Lihtenšteinas nodokļu konvencija). Tā tika parakstīta 2025. gada 2. oktobrī un Saeimā tika iesniegts likumprojekts par Lihtenšteinas nodokļu konvencijas un tās protokola apstiprināšanu. 2026. gada 12. februārī Saeima to ratificēja pieņemot un apstiprinot Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu par Lihtenšteinas nodokļu konvenciju un tās protokols.
Kad Saeima ir apstiprinājusi likumu galīgajā lasījumā, to izsludina valsts prezidents un tas tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Likumprojekts par Lihtenšteinas nodokļu konvenciju un tās protokolu tika izsludināts 2026. gada 26. februārī.
Stāšanās spēkā
Pēc likuma izsludināšanas Ārlietu ministrija veic starptautisko līgumu uzskaiti un paziņo par līguma stāšanos spēkā, publicējot šo informāciju “Latvijas Vēstnesī”.
Lihtenšteinas nodokļu konvencija stāsies spēkā 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, proti, 15 dienas pēc tam, kad abas valstis būs savstarpēji paziņojušas par ratifikācijas procedūru pabeigšanu. Savukārt nodokļu atvieglojumi kļūst piemērojami darījumiem, kas īstenoti, sākot ar nākamā gada 1. janvāri pēc stāšanās spēkā.
Konvenciju mērķis – tiesiskā vide un godīga konkurence
Konvencijas tiek slēgtas ar mērķi stiprināt valstu savstarpējo sadarbību, novēršot iespēju personām izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas nodrošina skaidrāku un prognozējamāku nodokļu vidi un veicina pārrobežu ekonomisko darbību, palīdzot novērst dubultās aplikšanas ar nodokļiem riskus un mazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.
Finanšu ministrijas apkopota informācija par Latvijas un citu valstu konvenciju statusiem skatāma šeit.
