18.12.2025.
2025. gada 21. novembrī tika ieviesti būtiski grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Likums), lai veicinātu nodokļu nomaksu un cīnītos pret nodokļu krāpšanu, paplašinot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu. Kā praktiski notiks šajās Likuma normās paredzētā informācijas apmaiņa ar citu valstu nodokļu administrācijām, tiks noteikts jaunajos 2025. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem" (turpmāk – MK noteikumi).
Kāds ir DAC8 prasību mērķis?
Padomes 2023. gada 17. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC8 Direktīva) mērķis ir stiprināt automātiskās informācijas apmaiņas (turpmāk – AEOI) tiesisko regulējumu, lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, paplašinot automātiskās informācijas apmaiņas tvērumu arī uz kriptoaktīviem.
Kāds ir Latvijas regulējums, ar ko tiek ieviestas DAC8 prasības?
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likums) 15. pants, ar kuru tiek noteikti nodokļu maksātāju pienākumi, tostarp dažādi informācijas ziņošanas pienākumi, ir papildināts ar 12. daļu, kurā noteikts pienākums noteikta veida nodokļa maksātājiem sniegt VID ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Norma arī paredz, ka MK noteikumi nosaka to, kam, kāda un kā sniedzama šī informācija, kā arī kā VID to saņem, pārbauda un automātiski nodod citām ES dalībvalstīm, kā arī valstīm, ar kurām noslēgts informācijas apmaiņas līgums.
Likums nedefinē jēdzienu "kriptoaktīvi", bet norāda, ka šīs normas piemērošanas vajadzībām kriptoaktīvu definīcija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas Nr. 2023/1114 (turpmāk – Regula) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā dotajam termina skaidrojumam, t.i., “kriptoaktīvs” ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.
Likuma 32.⁵ pants ievieš sodu līdz 14 000 eiro par ziņošanas termiņu neievērošanu vai citiem automātiskās informācijas apmaiņas noteikumu pārkāpumiem. Šis sods ir saskaņots ar esošajām sankcijām finanšu kontu informācijas apmaiņas jomā.
Ko nosaka MK noteikumi par kriptoaktīvu ziņošanu?
MK noteikumi nosaka kārtību, kā Latvijā tiek ieviesta Eiropas Savienības direktīva DAC8 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) izstrādāto Kriptoaktīvu ziņošanas standarts (Crypto-Asset Reporting Framework - CARF), kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par kriptoaktīvu darījumiem nodokļu administrācijām. MK noteikumi ir tehniski un satur virkni atsauču uz ES regulām un tajās noteiktajām terminu definīcijām. Tāpēc šajā rakstā mēģināsim vienkāršoti izskaidrot, ko šīs ziņošanas prasības skar un kā ziņošana izskatīsies.
Kas ir ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji?
Saskaņā ar Regulas prasībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona vai cita veida struktūra, kuras nodarbošanās vai saimnieciskā darbība ir profesionāla viena vai vairāku kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana klientiem un kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar piešķirto atļauju kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam no kompetentās iestādes. Savukārt DAC8 Direktīva definē arī kriptoaktīvu operatoru, kā pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus, bet nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs Regulas izpratnē. Šis termins ieviests, lai nodrošinātu, ka DAC8 ziņošanas prasībām pakļauti jebkuri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ne tikai tie, kas ir licencēti sniegt šādus pakalpojumus saskaņā ar Regulas prasībām.
MK noteikumi nosaka, ka par ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem uzskatāmi jebkuri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un jebkuri kriptoaktīvu operatori, kuri sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīvu glabāšanu, tirdzniecību vai maiņu, un kuriem ir pienākums sniegt datus VID, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Ar to saprotams, ka tie ir Latvijā reģistrēti nodokļu maksātāji - juridiskas vai fiziskas personas vai tās veic faktisku saimniecisko darbību Latvijā, un neziņo par kriptoaktīviem citā dalībvalstī. Ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiks reģistrēti Eiropas Komisijas centrālajā reģistrā.
Kādi ziņojumi ir sniedzami VID un kā notiek apmaiņa?
Ziņojumi sniedzami par fiziskām un juridiskām personām, kuras ir kriptoaktīvu lietotāji un kuru nodokļu rezidences valsts ir Latvija, ES vai kāda cita no CARF ieviesušajām valstīm (valstu saraksts pieejams OECD mājas lapā šeit). Ziņojumos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs VID iesniedz:
- informāciju par lietotāja identitāti un rezidenci
- datus par kriptoaktīvu darījumiem (nosaukums, darījumu skaits un kopējās vērtības (bruto summas vai tirgus vērtības) par iegādēm, atsavināšanām, maksājumiem par precēm vai pakalpojumiem (ja vērtība pārsniedz 50 000 ASV dolāru vai ekvivalentu citā valūtā pēc Eiropas Centrālās bankas kursa) un pārvedumiem, tostarp uz adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar pakalpojumu sniedzēju);
- informāciju par kriptoaktīva lietotāja, ja juridiska persona, kontrolējošām personām;
- ziņojumi jāiesniedz VID EDS elektroniski, izmantojot OECD noteikto XML formātu.
Pēc ziņojumu saņemšanas, VID automātiski nosūtīs iegūto informāciju ziņoto kriptoaktīvu lietotāju rezidences valstīm, kas ieviesušas DAC8 vai CARF. Attiecīgi, no citām valstīm VID saņems informāciju par šajās valstīs ziņojušo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju ziņoto informāciju par Latvijas kriptoaktīvu lietotāju darījumiem.
Attiecībā uz valstu sarakstu, ar kurām notiek apmaiņa, tas var mainīties, līdz ar to vienu reizi kalendāra gadā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiks publicēts saraksts ar valstīm, ar kurām notiek apmaiņa. Šo valstu saraksts ir piemērojams no publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” datumam sekojošā gada 1. janvāra. VID uzrauga, kā tiek ievērotas pārbaudes un ziņošanas prasības.
Ir vērts uzsvērt, ka ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāiegūst klienta pašapliecinājums, jānosaka viņa nodokļu rezidences valsts un jāverificē identitātes dati. Ja klients nesniedz informāciju 60 dienu laikā pēc sākotnējā pieprasījuma, pakalpojumu sniedzējam darījumi ar šādu personu nav atļauti. Par klientiem, kas pakalpojumus sākuši izmantot pirms noteikumu stāšanās spēkā, pakalpojumu sniedzējiem šī informācija jāievāc līdz 2027. gada 1. janvārim.
Kāda būs ietekme uz sabiedrību?
Likums un MK noteikumi tieši ietekmē fiziskas personas, kuras veic darījumus ar kriptoaktīviem, kā arī juridiskas personas – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un finanšu iestādes.
Fiziskām personām, kas ir nodokļu rezidenti Latvijā, ir jāņem vērā, ka VID saņems informāciju par to veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs būs kādā no šīs ziņošanas sistēmas dalībvalstīm. Tomēr pienākums deklarēt attieksies tikai uz tiem kriptoaktīvu darījumiem, kuros ir gūta peļņa, nevis uz visiem darījumiem, par ko tiks ziņots – t.i. ne tikai atsavināšana, bet arī iegādes, maksājumiem un pārvedumiem starp kontiem. Tām saglabāsies līdzšinējais pienākums deklarēt kapitāla pieaugumu no kriptoaktīvu atsavināšanas vai, ja persona veic saimniecisko darbību, norādīt attiecīgos ienākumus gada ienākumu deklarācijā.
Latvijā esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem radīsies pienākums sniegt ziņas VID. Šīs prasības būs vienotas visā Eiropas Savienībā un valstīs, kas pievienojušās CARF apmaiņai. Līdz ar to, zudīs pienākums vienlaikus izpildīt dažādu valstu atšķirīgas prasības.
VID iegūs informāciju, lai varētu labāk un efektīvāk kontrolēt nodokļu nomaksu par ienākumiem no kriptoaktīviem.
Kad būs jāsāk sniegt DAC8 ziņojumi un kad VID saņems informāciju no ārvalstīm par Latvijas rezidentu kriptoaktīvu darījumiem?
Likuma un MK noteikumu spēkā stāšanās termiņš ir 2026. gada 1. janvāris. Pirmais ziņošanas gads būs 2026. gads, un informāciju jāiesniedz VID līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Valstis viena otrai pārsūtīs saņemto informāciju par 2026. gadu līdz 2027. gada 30. septembrim. Tātad tas ir laiks, kad VID sāks uzdot jautājumus Latvijas uzņēmumiem un personām par to kriptoaktīvu darījumiem, ja tie nebūs deklarēti nodokļu vajadzībām.
