Skip to main content

      Ja ārvalstu nodokļu administrācija savas valsts uzņēmumam veic transfertcenu korekcijas, kas palielina ar nodokli apliekamo ienākumu, attiecīgi otrā valstī būtu veicama pretēja korekcija, lai novērstu šīs summas dubulto aplikšanu ar nodokli. Ja otrā valsts ir Latvija, dubultā uzlikšanas novēršana šādos gadījumos veicama, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru jeb Mutual Agreement Procedure. Apskatām, kā novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru.

      Nereti tieši pārrobežu saistīto pušu darījumos piemērotās transfertcenas kļūst par nodokļu administrāciju veikto auditu objektu.


      Kā veidojas nodokļu dubultā uzlikšana?
      Vienkāršoti skaidrojot, nodokļu dubultā uzlikšana veidojas, kad vienam un tam pašam ienākumam tiek piemērots ienākuma nodoklis divās valstīs vai jurisdikcijās.

      Nodokļu dubultā uzlikšana var veidoties dažādos gadījumos, bet apskatīsim gadījumu, kad ārvalstu saistītajam uzņēmumam tiek veikts transfertcenu nodokļu uzrēķins darījuma partnera rezidences valstī, kas nozīmē, ka vienlaikus attiecīgā peļņa bija (vai būs) apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī Latvijā.

      Ja Latvijas uzņēmuma saistītajam uzņēmumam, balstoties uz nesaistītu personu darījumu principu, citā valstī tiek veikta apliekamo ienākumu palielinoša transfertcenu korekcija, Latvijas uzņēmumam attiecīgi būtu jāveic pretkorekcija un jāsamazina savs ar nodokli apliekamais ienākums, lai neveidotos dubultā uzlikšana ar nodokli.

      Kopš 2018. gadā tika ieviests Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), UIN deklarācijā nav iespējams norādīt transfertcenu korekciju, kura samazina uzņēmuma ar UIN apliekamo ienākumu (tā sauktā transfertcenu pretkorekcija). UIN deklarācijā ir pieļaujams norādīt tikai tādu transfertcenu korekciju, kas palielina uzņēmuma apliekamo ienākumu. Līdz ar to, rodas jautājums, ko darīt minētajā situācijā un kā novērst nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijā.


      Kā novērst nodokļu dubulto uzlikšanu?
      Praktiski Latvijas uzņēmums var atgūt pārmaksāto nodokli un, pamatojoties uz nesaistītu personu darījumu principu, veikt apliekamo ienākumu samazinošo transfertcenu korekciju, uzsākot savstarpējās saskaņošanas procedūru.

      Savstarpējās saskaņošanas procedūru veic Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas jurisdikcijas kompetentā nodokļu iestāde, risinot strīdus par tādu starptautisko līgumu piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Tā ir procedūra, kas paredzēta starptautisku strīda gadījumu risināšanai, lai novērstu dubultu nodokļa uzlikšanu, vienojoties par to, kurai valstij ir primārās tiesības aplikt ar nodokli attiecīgo ienākumu.

      Samērā bieži savstarpējās saskaņošanas procedūra tiek piemērota transfertcenu strīdu risināšanā. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veidoto statistiku 2022. gadā no 14 savstarpējās saskaņošanas procedūras lietām Latvijā uz transfertcenām attiecās 7 gadījumi.

      Ir svarīgi ņemt vērā dažus faktus par savstarpējās saskaņošanas procedūru, ko arī VID atzīmē savos izdotajos materiālos. Proti:

      • savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā automātiski netiek apturēta nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas iekasēšana par attiecīgo nodokļu periodu;
      • savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā netiek veikti papildu nodokļu uzrēķini;
      • savstarpējā saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu;
      • savstarpējā saskaņošanas procedūra ir no audita veikšanas atdalāms process;
      • kompetentā iestāde nevar atzīt audita lēmumu par prettiesisku vai atceļamu;
      • savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā uzņēmums var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumiem;
      • lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kompetentās nodokļu iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi.

      Svarīgi ir arī atcerēties, ka kompetentās nodokļu iestādes var arī nevienoties par vienu risinājumu, un nodokļu dubultā uzlikšana var saglabāties (šeit gan jāņem vērā, ka iznākums var būt atkarīgs no piemērotā starptautiskā normatīvā akta).

      Latvijas uzņēmums var atgūt pārmaksāto nodokli un, pamatojoties uz nesaistītu personu darījumu principu, veikt apliekamo ienākumu samazinošo transfertcenu korekciju, uzsākot procedūru.


      Uz kādu tiesību normu pamata var ierosināt procedūru?
      Latvijā savstarpējās saskaņošanas procedūru procesa saskaņošana ar Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 15.nodaļu. Šī likuma nodaļa nosaka soļus, laika ierobežojumus un citas prasības, kā var pieteikties un kā ir veicams procedūras process.

      Iesniedzot procedūras pieteikumu, uzņēmumam jāizvēlas starptautiskais normatīvais akts, uz kura pamata tas vēlas to veikt. Savstarpējās saskaņošanas procedūras iesniegumu Latvijā var iesniegt, pamatojoties uz turpmāk aprakstītajiem trim starptautiskajiem tiesību aktiem.

      Nodokļu konvencijas

      Pirmkārt, savstarpējās saskaņošanas procedūru var ierosināt, pamatojoties uz Latvijas valdības noslēgtajām divpusējām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (nodokļu konvencija). Šī raksta tapšanas brīdī Latvijai ir spēkā nodokļu konvencijas ar 63 valstīm.

      Nodokļu konvenciju 9.pants regulē to, ka saistīto pušu darījumiem, kas notikuši starp divu valstu uzņēmumiem ir jābūt atbilstošiem nesaistītu personu darījumu principam. Līdz ar to situācijās, kad, pamatojoties uz vietējo regulējumu, vienas valsts uzņēmumam ir nepieciešams koriģēt ar nodokli apliekamo ienākumu saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju, otras valsts saistītajam uzņēmumam ir jāļauj veikt pretkorekcijas, lai novērstu dubulto uzlikšanu ar nodokļiem. Gadījumos, kad uzņēmums konstatē, ka vietējais regulējums rezultējas dubultā nodokļa uzlikšanā (piemēram, vietējā regulējumā nav paredzēts transfertcenu pretkorekcijas veikšanas mehānisms), tas var ierosināt nodokļu konvencijā paredzēto SSP procesu strīda jautājuma risināšanai. Līdz ar to savstarpējās saskaņošanas procedūra ir process, kurā divu valstu nodokļu administrācijas var nonākt pie vienota risinājuma, kurai no valstīm jāveic darbības, lai novērstu dubulto nodokļa uzlikšanu. Likuma par NN 7.pants paredz, ka kompetentajai iestādei starptautiskā līguma piemērošanas vajadzībām ir tiesības rīkoties tā, kā to pat neparedz vietējais regulējums, jo starptautiskajam līgumam ir augstāks spēks kā vietējiem normatīvajiem aktiem.

      Nodokļu konvencijas paredz, ka abu valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas panākt vienošanās, kas gan nenosaka pienākumu un negarantē, ka vienošanās tiks panākta.

      Arbitrāžas konvencija

      2005. gadā Latvija kļuva par līgumslēdzējvalsti konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistīto uzņēmumu peļņas korekciju Nr.90/436/EEC10 jeb tā saucamajai Arbitrāžas konvencijai. Arbitrāžas konvencija tika ieviesta ar mērķi uzlabot savstarpējās saskaņošanas procedūras procesu, un tā attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kad dubultā ienākuma uzlikšana ar nodokli notiek transfertcenu vai peļņas attiecināšanas uz pastāvīgo pārstāvniecību dēļ.

      Līdztekus līdzīgai procedūrai, kā to paredz divpusējās nodokļu konvencijas, Arbitrāžas konvencija paredz papildu saskaņošanas procedūru, ko var izmantot gadījumā, kad kompetentās iestādes nevar vienoties par vienu risinājumu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Šo procedūru dēvē par strīdu izšķiršanu padomdevēju komisijā vai arbitrāžas procedūru (advisory commission), kuras rezultātā arbitrāžas komiteja izdod valstu kompetentajām iestādēm savu atzinumu par strīda jautājumu. Arbitrāžas komitejas sastāvā ir priekšsēdētājs, divi pārstāvji no katras attiecīgās kompetentās iestādes un pāra skaits cilvēku no neatkarīgu autoritatīvu personu saraksta (t.i. neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā ietilpst visu līgumslēdzējvalstu izvirzītās neatkarīgās personas, kas ir 5 personas no katras līgumslēdzējvalsts). Arbitrāžas komiteju izveido, ja attiecīgās kompetentās iestādes 2 gadu laikā kopš dienas, kad savstarpējās saskaņošanas procedūra pirmoreiz iesniegta kādai no kompetentajām iestādēm, nepanāk vienošanos, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu, un arbitrāžas komitejai ir jāsniedz savs atzinums par to, kā novērst attiecīgo nodokļu dubulto uzlikšanu.

      Lēmums arbitrāžā var atšķirties no tās vienošanās, pie kādas valstis būtu nonākušas, ja tās savstarpēji vienotos, jo arbitrāžā piedalās arī eksperti, kas nav saistīti ar valstu nodokļu administrācijām, kā arī kompetento iestāžu (Latvijas gadījumā – VID) ierēdņi, kas nebija iesaistīti savstarpējās saskaņošanas procedūras procesā. Jebkurā gadījumā nodokļu administrācijām arbitrāžas komitejas lēmums nav saistošs, un nodokļu administrāciju gala lēmums var atšķirties no arbitrāžas komitejas viedokļa. Tomēr, ja nodokļu administrācijas vienošanos panākt nespēj, arbitrāžas komitejas risinājums gan kļūst saistošs abu valstu kompetentajām iestādēm.

      Uzņēmumam ir brīvas izvēles iespējas izvēlēties jebkuru no trim juridiskajiem instrumentiem, gatavojot savstarpējās saskaņošanas procedūras pieteikumu.

      Strīdu risināšanas direktīva

      Lai harmonizētu minēto starptautisko nolīgumu interpretēšanu valstu starpā un noteiktu stingrākus laika rāmjus strīdu risināšanas procesam kopumā, 2017. gadā tika pieņemta direktīva 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā, kuras normas tika iestrādātas likuma par NN 15.nodaļā.

      Direktīva tiek attiecināta un ir piemērojama no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr, ja abas iesaistītās valstis vienojas, direktīvu var piemērot arī strīdu risināšanai par taksācijas periodiem pirms 2018.gada.

      Līdzīgi kā Arbitrāžas konvencija, arī direktīva noteiktos gadījumos paredz lietas risināšanas nodošanu arbitrāžas komitejai. Balstoties uz direktīvas nosacījumiem, arbitrāžas komitejas sastāvā ir priekšsēdētājs, viens (vienojoties var būt arī divi pārstāvji no katras attiecīgās kompetentās iestādes un viena (vienojoties var būt arī divi) neatkarīga autoritatīva persona, ko ieceļ katra attiecīgo dalībvalstu kompetentā iestāde (t.i. neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā ietilpst visu līgumslēdzējvalstu izvirzītās neatkarīgās personas, vismaz trīs personas no katras līgumslēdzējvalsts). Jāpiebilst, ka direktīva paredz, ka arbitrāžas komitejas (ja lietas risināšana nonāk līdz šai komitejai) lēmums ir galīgs un nav vairs apstrīdams.

      Līdz ar to, uzņēmumiem šis instruments var sniegt vislielāko pārliecību, ka strīda jautājums tiks atrisināts.

      Tātad uzņēmumam ir brīvas izvēles iespējas izvēlēties jebkuru no minētajiem trim juridiskajiem instrumentiem, gatavojot savstarpējās saskaņošanas procedūras pieteikumu, bet svarīgi ir pārliecināties, ka izvēlētais normatīvais akts ir piemērojams konkrētā uzņēmuma transfertcenu situācijā.


      Kāds ir procedūras iesniegšanas process un ilgums?
      Iesniedzot savstarpējās saskaņošanas procedūras pieteikumu, 2 mēnešu laikā VID apstiprina tā saņemšanu. Pēc iesniegtā pieteikuma VID var arī pieprasīt papildu informāciju. Pēc pēdējās papildu informācijas iesniegšanas 6 mēnešu laikā VID pieņem lēmumu – novērst dubulto uzlikšanu vienpusēji vai uzsākt divpusējo savstarpējās saskaņošanas procedūru ar attiecīgās valsts nodokļu administrāciju.

      Līdz ar to, iesniedzot pieteikumu, ir iespējami trīs scenāriji:

      • vienpusēja dubultās uzlikšanas novēršana, t.i. VID pieņem lēmumu, ar kuru novērš nodokļa dubulto uzlikšanu tikai Latvijā, neiesaistot šādā procesā otras valsts kompetento iestādi;
      • VID uzrunā otras valsts kompetento iestādi, un tiek uzsākts divpusējā savstarpējās saskaņošanas procedūra (vai noteiktos gadījumos, iespējams, daudzpusējā);
      • VID atsaka procedūras uzsākšanu, balstoties uz likumā noteiktajiem kritērijiem.

      Uzsākot divpusējo savstarpējās saskaņošanas procedūru, tās veikšanas ilgums, kas ierosināts saskaņā ar Arbitrāžas konvenciju vai tiesību normām, kuras izriet no direktīvas 2017/1852, ir 2 gadi ar iespēju pagarināt vēl par 1 gadu, pieprasītāja kompetentajai iestādei iesniedzot rakstveida pamatojumu par pagarinājumu visām pārējām attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Kas attiecas uz nodokļu konvencijām, tad šajās konvencijās šis punkts nav konkrēti un vienādi atrunāts, un katrā gadījumā ir jāskatās, ko paredz konkrētā konvencija.

      Secinājumi
      Lai gan Latvijā savstarpējās saskaņošanas procedūra iepriekšējos gados nav bijusi ļoti bieži izmantota, pēdējo gadu laikā līdz ar jaunā UIN likuma ieviešanu ir redzams, ka transfertcenu kontekstā tā kļūst arvien aktuālāka. Līdz ar to līdz brīdim, kad Latvijas regulējumā tiks ieviests mehānisms transfertcenu pretkorekcijas veikšanai, lai novērstu dubulto nodokļa uzlikšanu bez nepieciešamības ierosināt savstarpējās saskaņošanas procedūru, ir svarīgi zināt kādas tiesības uzņēmumiem pastāv, kādi starptautiskie normatīvie akti ir piemērojami un kā var nonākt līdz lēmuma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, piemērojot savstarpējās saskaņošanas procedūru.

      Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

      Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.