Kurš atbildīgs par mākslīgā intelekta radīto saturu?

Kā zināms, dažādu ikdienas darbu veikšanai uzņēmumos arvien vairāk izmanto mākslīgā intelekta (MI) sistēmas. Tāpat aizvien biežāk tiek ierosinātas lietas par autortiesību aizskārumu attiecībā uz MI radīto saturu. Vebinārā “Kam pieder mākslīgā intelekta radītais saturs?” SIA "KPMG Law ZAB" vecākais jurists Ronalds Vītols iepazīstināja ar diviem skaļiem piemēriem no nesenās tiesu prakses un iezīmēja, kādas ir attiecības starp oriģinālā satura autoru, MI sistēmu un tās lietotāju.

2023. gada septembrī Amerikas Savienoto Valstu autoru ģilde un 17 rakstnieki, tostarp Džons Grišams (John Grisham), Džodija Pikulta (Jodi Picoult), Maikls Konelijs (Michael Connely), iesūdzēja tiesā “Open AI” un “Microsoft” par to, ka autoru radītie rakstu darbi tikuši bez atļaujas izmantoti, lai apmācītu lielo valodu modeli (LLM) jeb MI sistēmu. Autori argumentē, ka MI sistēmas ģenerētie rezultāti rodas, balstoties uz ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, līdz ar to autoriem pienākas atlīdzība.

2023.gada decembrī arī laikraksts “New York Times” iesūdzēja “Open AI” un “Microsoft” par autortiesību pārkāpumu, apgalvojot, ka abi šie tehnoloģiju uzņēmumi izmantojuši miljoniem “New York Times” publikāciju, lai apmācītu savu LLM. Lai arī abi tehnoloģiju uzņēmumi norāda, ka ziņu dienesta publicētās ziņas nav aizsargājamas ar autortiesībām, “New York Times” izvirza pretenzijas, ka viņu ziņas tiek veidotas noteiktā veidā, kuru aizsargā autortiesības, un LLM (šajā gadījumā “Chat GPT”) ģenerē tādā veidā strukturētas atbildes, kā to dara “New York Times”. Laikraksts norāda, ka šādi tiek degradētas attiecības starp mediju un lasītāju, kas samazina tā iespējas gūt ienākumus.

Abas lietas šobrīd vēl ir tiesas procesā, tāpēc atliek gaidīt, kāds būs to iznākums. Bet jau šobrīd ir zināms, ka tajās paustās atziņas būs vērtīgas nākotnē.

Nosakot MI radītā satura autoru, noteikti jāvērtē iesaistīto pušu atbildība konkrētajos apstākļos. Lai noteiktu, kurš šajās situācijās atzīstams par MI sistēmas radītā satura īpašnieku un vai drīkst šo saturu izmantot komerciāliem nolūkiem, būtiski nodefinēt satura radīšanā iesaistītās personas:

• sākotnējā satura radītājs/īpašnieks (romānu autori, laikraksts);
• MI sistēma, kura uz autordarba pamata ir apmācīta (“Open AI”, “Stability AI”, u.c.);
• iespējams, MI sistēmas pielāgotājs (salāgo sistēmu ar uzņēmuma sistēmām);
• lietotājs (uzņēmums) vai lietotāja darbinieki.

Ja atļauja sistēmas apmācīšanai nav saņemta

Abas iepriekš apskatītās lietas vēl ir tiesāšanās procesā, bet, vērtējot šos gadījumus, atbildībai primāri būtu jāiestājas MI sistēmai, kura nesaskaņoti izmantojusi autoru darbus. Lai arī nesen pieņemtajā Eiropas Savienības MI aktā ir noteikts fair use princips – par visas sabiedrības interesēs izmantojamu saturu var autoriem atlīdzību nepiedāvāt –, lietu ierosinātāji norāda, ka šie tehnoloģiju uzņēmumi no attiecīgā satura gūst peļņu.

Savukārt, ja lietotājs apzināti pieprasa radīt saturu, kā pamatā ir ar autortiesībām aizsargāts saturs (piemēram, norāda, ka nepieciešams konkrēta autora radīts materiāls) un izmanto to peļņas gūšanas nolūkos, autoram teorētiski ir tiesības uz kādu peļņas daļu vai kompensāciju par nelikumīgu darba izmantošanu.

Ja atļauja sistēmas apmācīšanai ir saņemta

Ja autors ir sniedzis piekrišanu, ka saturs tiks izmantots LMM apmācībā, tas automātiski nenozīmē, ka gala rezultātu autors ir atļāvis lietot gala patērētājam jeb lietotājam, – ir nepieciešama autora piekrišana. Ja lietotājs apzināti prasa radīt ar autortiesībām aizsargātu saturu un vēlāk izmanto to komerciāliem nolūkiem, tad atbildība vispārējā kārtībā iestājas lietotājam.

Var gadīties, ka MI sistēma pati uzģenerē autortiesību aizsargātu saturu. Tādā gadījumā lietotāja atbildība būtu apzināties, ka šāds risks pastāv, un darīt visu iespējamo, lai pārliecinātos par ģenerētā satura izcelsmi.

Kādos gadījumos var iestāties atbildība MI sistēmas lietotājam?

Tātad, ja sākotnējais saturs aizsargāts ar autortiesībām, atbildība var iestāties arī MI sistēmas lietotājam.

Vērtējot lietotāja atbildību, nepieciešams ņemt vērā šādus apstākļus:

• kādi ir pielīgtie nosacījumi, kam pieder MI radītais saturs un kādi ir tā izmantošanas nosacījumi;​
• vai jāievieto atsauce, ka satura radīšanā ir izmantots MI;​
• lietotāja darbinieka radīto darbu piederība ir vērtējama vispārējā kārtībā;
• vai lietotājs apzinās, kā saturs ir radīts (iespējams, balstoties uz autortiesībām aizsargātiem darbiem);
• kurā brīdī lietotājam kļūst zināms, ka saturs ir radīts, balstoties uz autortiesībām aizsargātiem darbiem;
• vai lietotājs var pierādīt, ka ir veicis nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos, ka saturs nav ar autortiesībām aizsargāts objekts.

Svarīgi atcerēties, ka sniedzot piekrišanu LLM, autors automātiski neļauj visiem izmantot LLM rezultātu. Ir nepieciešama autora piekrišana. Kā arī ieteicams nodrošināt, ka lietotājs ir veicis visas saprātīgās darbības, lai pārliecinātos, ka saturs nav aizsargāts ar autortiesībām.

Raksta oriģināls publicēts interneta žurnālā "iTiesības".

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.