Aizdevumu darījumi transfertcenu dokumentācijā

2024.gada nogalē Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicēja atjaunotās transfertcenu vadlīnijas, kas skaidro transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas labirintus, galvenokārt pieskaroties jautājumiem par darījuma summas noteikšanu kontrolētiem aizdevumu darījumiem. Turklāt atjaunotais materiāls papildus atgādina arī par būtisku finanšu darījumu analīzi – aizņēmēja spēju aizņemties, kas nereti ir analīzes posms, kuru uzņēmumi piemirst veikt. Apskatām būtiskākās izmaiņas.

Lai korekti piemērotu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta prasības, uzņēmumiem būtisks ir kontrolēto darījumu summas aprēķins, jo tas nosaka, vai ir jāiesniedz VID globālā un/vai vietējā dokumentācija. Turklāt dokumentācijas neiesniegšanas gadījumā VID ir tiesības piemērot bargu soda naudu – līdz 100 tūkst. eiro apmērā, kas jau vairākkārt ir piemērota praksē. Šajā kontekstā uzņēmumi ir pat pārsūdzējuši soda piemērošanu tiesā kā pārāk bargu, bet (diemžēl) arī tiesa, piemēram, 2023.gada 18.jūlija spriedumā lietā A420112723, ir bijusi nelokāma un sodīšanas fakts nav ticis atcelts.

Atgādinājumam – 2019.gadā publicētajā metodiskajā materiālā VID skaidroja, ka aizdevumu darījumu summu aprēķina šādi:

• kontrolēta aizdevuma (ilgtermiņa, īstermiņa vai kredītlīnijas) vērtība ir saņemtā aizdevuma vērtība un atzītie procenti. Savukārt, ja nebūs saņemti aizņēmumi, bet būs atzīti procenti par iepriekšējā periodā saņemto aizdevumu, tad kontrolētā aizdevuma darījuma vērtība būs tikai atzītie procentu maksājumi. Ir iespējama arī situācija, kad kontrolētā aizdevuma darījuma vērtību veidos tikai saņemtais aizņēmums, jo procentu maksājumi netiks atzīti attiecīgajā pārskata gadā;
• ņemot vērā kredītlīniju darījumu un grupas kontu īpatnības, kā arī katra atsevišķa līguma faktus un apstākļus, ja iepriekš minētā interpretācija nesniedz objektīvu priekšstatu par aizdoto līdzekļu vērtību, uzņēmums var darījumu summa aprēķināt šādi: saistības perioda sākumā + saņemtā aizdevuma summa pārskata gadā – atdotā aizdevuma summa pārskata gadā + atzītie procenti pārskata gadā.

Vēsturiskā metodiskā materiāla redakcija paredzēja, ka uzņēmumiem, nosakot aizdevumu darījumu summu pārskata gadā, nebija pienākuma analizēt situācijas, kad līdzekļi tika aizdoti saistītajai pusei. Ar atjaunoto metodisko materiālu VID tomēr ir novērsis šo trūkumu, jo par aizdevuma darījumu (tostarp kredītlīnija un grupas konts) tiek uzskatīta gan tā saņemšana, gan izsniegšana.

Nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas procentu likmes noteikšanai kontrolētos darījumos ir svarīgi arī pierādīt, ka aizņēmējs būtu varējis piesaistīt finansējumu no neatkarīgiem aizdevējiem ar teorētiski salīdzināmiem nosacījumiem.

Arī VID ieskatā, nosakot transfertcenas atbilstību tirgus cenai aizdevuma darījumos, vērtē ne tikai aprēķinātos aizdevuma procentu maksājumus, bet arī aizdotās summas apmēru, jo tas ir viens no darījuma cenu būtiski ietekmējošiem faktoriem.

Aizņēmēja kredītspēja ir viens no galvenajiem faktoriem, ko neatkarīgi naudas aizdevēji ņem vērā, slēdzot aizdevuma līgumu. Pat personiskā līmenī neviens neizsniegtu aizdevumu personai, zinot, ka tā nav finansiāli spējīga atmaksāt aizdevumu vai arī jau agrāk nav pildījusi saistības. Tādējādi kontrolētā darījumā ir obligāti jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja.

Neatkarīgs aizdevējs parasti veic rūpīgu potenciālā aizņēmēja kredītspējas novērtējumu, lai varētu identificēt un novērtēt saistītos riskus un apsvērt šo risku uzraudzības un pārvaldības metodes. Šāds kredīta novērtējums ietver izpratni par aizdevuma struktūru un mērķi, atmaksas avota noteikšanu un aizņēmēja naudas plūsmas prognožu un tā bilances analīzi.

Svarīgi atcerēties, ka nesaistītu pušu darījuma principa galvenais mērķis ir nodrošināt, lai kontrolēts darījums tiek veikts tā, it kā to būtu noslēgušas neatkarīgas puses. Tādējādi no saistītās puses aizdevēja tiek sagaidīts, lai tas veiktu rūpīgu saistītās puses aizņēmēja kredīta novērtējumu, it kā tas būtu neatkarīga finanšu iestāde. Piemēram, analizējot:

• aizņemšanās kapacitāti – nosakot maksimālo parāda summu, ko uzņēmums var uzņemties, pamatojoties uz tā finanšu plūsmu un darbības profilu, un neapdraudot tā maksātspēju. Tas ietver apsvērumus par uzņēmuma spēju izpildīt procentu un pamatsummas atmaksas saistības. Aizņemšanās kapacitātes noteikšana ietver, piemēram:
  • peļņas un naudas plūsmas analīzi, ko vērtē pēc tādiem rādītājiem kā parāda apjoms salīdzinājumā ar peļņu pirms procentu, nodokļu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai pašu kapitālu;
  • nozares standartu analīzi, kur potenciāli salīdzināmu uzņēmumu aizņemto līdzekļu rādītāji tajā pašā nozarē kalpo kā salīdzināmības standarts;
  • kredītreitinga analīzi, kas piešķirts aizņēmējam (vai aprēķināts, izmantojot kredītreitinga noteikšanas rīkus / aģentūras), pamatojoties uz tā finansiālo stāvokli;
  • tirgus apstākļu analīzi, izvērtējot galvenās procentu likmes, ekonomiskos apstākļus un ietekmi uz aizņēmēja ilgtspēju.
• salīdzināmus aizdevumus starp nesaistītām pusēm, lai noteiktu salīdzināmus potenciālā darījuma nosacījumus.

Saprotams, ka katrai nodokļu iestādei var būt atšķirīgs viedoklis par to, kas ir pieņemams aizņemšanās kapacitātes līmenis, un tas starp iesaistītajām pusēm var izraisīt strīdus. Ja šāda strīda gadījumā tiek konstatēts, ka kontrolēto aizdevumu darījumu nosacījumi neatspoguļo nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošus apstākļus, uzņēmumiem var nākties rēķināties ar iespējamu darījumu pārklasifikāciju, kur parāda summu tiek atzīsta kā pamatkapitāla palielinājums, radot transfertcenu korekciju risku par jau atzītiem procentu maksājumiem.

Var apgalvot, ka līdz šim aizņēmēji kopumā ir disciplinēti attiecībā uz saistīto pušu noteiktu procentu likmju transfertcenu analīzi un dokumentēšanu. Tomēr svarīgi, ka šādai dokumentācijai netiek aizmirsts pievienot arī aizņēmēja kapacitātes analīzi.

Jāatgādina, ka Latvijas uzņēmumiem jāiesniedz VID vietējā un globālā dokumentācija par darījumiem, ko tas veic ar uzņēmumiem vai personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto.

Ja Latvijas uzņēmums veic darījumus ar šādās valstīs vai teritorijās esošiem uzņēmumiem un šo darījumu kopsumma ir būtiska, proti, radot nepieciešamību iesniegt obligāti vai pēc pieprasījuma VID pamatdokumentāciju, bet tas neietilpst ar darījumu partneri starptautiskā uzņēmumu grupā, Latvijas uzņēmumam jāapliecina VID, ka tas nav vienas starptautiskās uzņēmumu grupas dalībnieks ar šiem darījuma partneriem.

Svarīgi, ka, sākot ar 2023.gada 1.jūliju, Krievijas Federācija ir atzīta par šādu valsti un darījumi ar šīs valsts uzņēmumiem ir kontrolēti darījumi, kam piemērojami transfertcenu normatīvie akti.

Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.