Izmaiņas nodokļu nomaksas veicināšanai

2024.gada beigās pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) precizē aizdomīgu darījumu ziņošanas kārtību, paplašina elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanas prasības būvniecības nozarē un nosaka, ka uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro mazumtirdzniecības vietās būs jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidrā naudā. Tāpat likumā veiktas izmaiņas saistībā ar gaidāmo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformu. Lai neapjuktu izmaiņās, kas jau ir stājušās spēkā un vēl tikai stāsies spēkā, secīgi un strukturēti apskatām pieņemtos grozījumus.

Daļa no pieņemtajiem grozījumiem likumā par NN jau stājās spēkā 2024.gada 20.novembrī un 2025.gada 1.janvārī, bet daļa vēl tikai stāsies spēkā – 2025.gada 1.aprīlī un 2026.gada 1.janvārī.

2024.gada 20.novembrī stājās spēkā grozījumi likumā par NN, ar kuriem tiek novērstas likuma par NN kolīzijas ar Maksātnespējas likumā noteikto attiecībā uz procesu, kas piemērojams attiecībās starp nodokļu maksātāju un VID kā vienu no kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), kā arī maksātnespējas procesa gadījumā.

Grozījumi tika veikti:

• 24.¹pantā par kārtību, kādā VID nodokļu maksātājam TAP sniedz piekrišanu TAP plāna īstenošanai;
• 26.pantā par nokavēto nodokļu piedziņu;
• 29.pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanu;
• 24.²pantā, to izslēdzot, par VID sniedzamo informāciju piekrišanas TAP plāna īstenošanai.

2025.gada 1.janvārī stājās spēkā virkne grozījumu, kas lielākoties vērsti uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošanu saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027.gadam.

Informācija par apgādībā esošajām personām

Attiecībā uz privātpersonām, pirms grozījumu stāšanās spēkā VID bija tiesības sniegt kredītinformācijas birojiem informāciju tikai par fizisko personu ienākumiem. Sākot no 2025.gada 1.janvāra saskaņā ar grozījumiem likuma par NN 18.panta 1.daļas 24.punktā, kā arī izmaiņām 22.¹pantā VID būs pilnvarots sniegt kredītinformācijas birojam arī datus par apgādībā esošo personu skaitu. Tādējādi potenciālajam kreditētājam tiks nodrošināts pilnīgāks priekšstats par personas finansiālo situāciju.

Skaidras naudas iemaksu ziņošana

Saskaņā ar papildinājumu likuma par NN 22.³pantā kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums sniegt informāciju VID par fizisko personu skaidras naudas iemaksu apmēru, ja tās iepriekšējā gadā vienā kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā pārsniedz 7000 eiro.

Pārejas noteikumu 242.punktā ir norādīts, ka šī informācija jāsniedz jau par 2024.taksācijas gadu VID līdz 2025.gada 1.maijam. Līdz ar to norma faktiski piemērojama jau 2024.gada darījumiem.

Aizdomīgu darījumu ziņošana

Ar grozījumiem no likuma par NN 22.²panta 3.daļas izslēgts aizdomīgu darījumu pazīmju saraksts, un šī panta 1.daļas norma precizēta, nosakot, ka aizdomīgi darījumi, par kuriem jāziņo, ir tie, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu valsts ieņēmumu jomā. Attiecīgi likums par NN vairs neietvers konkrēto aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu, kas varēja rezultēties ar pienākumu ziņot par nelieliem darījumiem vai arī situācijām, kurās pēc būtības nav aizdomu par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.

Saskaņā ar anotācijā sniegto skaidrojumu, noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu jomā ir noziedzīgie nodarījumi, kas minēti Krimināllikuma 177.pantā (krāpšana), 195.pantā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), 217.pantā (grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana), 217.¹pantā (darba samaksas noteikumu pārkāpšana), 218.pantā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas), 218.¹pantā (faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā) un 219.pantā (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas).

Turklāt saskaņā ar izmaiņām likuma par NN 22.²pantā, kā arī tajā papildus iekļauto 1.¹daļu, ziņojums par aizdomīgiem darījumiem vairs nav jāiesniedz VID, bet gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” noteiktajos gadījumos un kārtībā, savukārt FID šo informāciju nodod VID.

No likuma par NN izslēgta arī prasība zvērinātiem notāriem ziņot VID par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro. Ar to tiek novērsta nepieciešamība notāriem ziņot divas reizes, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.550 notāriem par šādiem gadījumiem jāsniedz arī sliekšņa deklarācija FID, kurš attiecīgi to pārsūta VID.

Kontrole pasažieru komercpārvadājumiem

Pasažieru komercpārvadājumu (taksometru) nozarē tiek pastiprināta kontrole, īpaši attiecībā uz pārvadājumiem, kas tiek veikti, izmantojot tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes. Attiecīgi likuma par NN 34.¹panta par saimnieciskās darbības apturēšanu 1.daļa papildināta ar 8. un 9.punktu, kas paredz, ka VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību vai anulēt reģistrāciju, ja tiek konstatēts, ka pārvadātājs vai arī tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma pasažieru komercpārvadājumos sniedzējs nenodrošina normatīvajos aktos autopārvadājumu jomā noteikto datu nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā. Šādos gadījumos VID var pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu piecu darbdienu laikā bez iepriekšēja brīdinājuma. Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas VID arī pieprasa citām iestādēm apturēt speciālo atļauju darbību, kā arī pieprasa tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma pasažieru komercpārvadājumos sniedzēja reģistrācijas anulēšanu.

Likuma par NN 135.pants par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 138.pants par neatļautu darījumu veikšanu, ja VID ir apturējis saimniecisko darbību, un 140.pants par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu tiek paplašināts, paredzot, ka par šajos pantos paredzēto pārkāpumu izdarīšanu VID var arī atņemt tiesības izmantot konkrēto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili uz laiku līdz diviem gadiem vai atņemt tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili uz laiku līdz diviem gadiem. Šo normu mērķis ir novērst izplatīto praksi taksometru nozarē, ka uzņēmums, kurš vai nu nav uzrādījis VID visus ienākumus, vai arī tam izveidojies nodokļu parāds, tiek “pamests” un tiek reģistrēta jauna kapitālsabiedrība, kura turpina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar to pašu transportlīdzekli. Attiecīgi Autotransporta direkcija saskaņā ar VID rīkojumu uzliks liegumu automašīnu reģistrēt taksometru pakalpojumu sniegšanai.

Pastiprināta kontrole būvniecības nozarei

Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027.gadam būvniecības nozarē tiks veikti būtiski uzlabojumi darba laika uzskaitē, lai uzlabotu nodokļu nomaksas disciplīnu. Saskaņā ar grozījumiem likuma par NN 107., 116.pantā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanas prasības tiks paplašinātas no būvdarbiem, kuru izmaksas ir no 350 000 eiro, uz tādiem, kuru izmaksas ir sākot no 170 000 eiro.

Turklāt, lai nodrošinātu precīzāku darba laika uzskaiti, grozījumi likuma par NN 115.pantā paredz, ka datu ticamības diapazons tiks samazināts no 20% uz 15%. Saskaņā ar pārejas noteikumu 245.punktu šis samazinātais datu ticamības diapazons par iespējamo atšķirību starp elektroniskās darba laika uzskaites datiem un faktiski uzskaitītajām darba stundām stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Mazumtirdzniecību vietu norēķini bezskaidrā naudā

Likuma par NN 30.pants par skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem papildināts ar 1.⁷daļu, kas nosaka, ka nodokļu maksātājiem, kuru juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedza 50 000 eiro, no 2025.gada 1.aprīļa būs jānodrošina iespēja veikt norēķinus par pakalpojumiem un darījumiem mazumtirdzniecībā arī bezskaidrā naudā.

Citas izmaiņas

Likuma par NN 133.panta redakcija līdz 2024.gada 31.decembrim skaidri definēja, ka nodokļu maksātājs tiek uzskatīts par neatbilstošu lielas komercsabiedrības vai starptautiskas uzņēmumu grupas kritērijiem, ja tas nepārsniedz konkrētas finansiālās robežvērtības:

• bilances kopsumma 20 000 000eiro;
• neto apgrozījums 40 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits – 250.

No 2025.gada 1.janvāra šie kritēriji vairs nav tieši norādīti pašā likumā. Tā vietā likuma 133.pantā ir atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta 5.daļu un 6.panta 4.daļu, vienlaikus harmonizējot šīs definīcijas un robežvērtības.

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu iemaksāšana vienotajā nodokļu kontā, kas sākotnēji bija plānota no 2025.gada 1.janvāra, ir atlikta uz 2027.gada 1.janvāri.

Sākot no 2026.gada 1.janvāra, stāsies spēkā grozījumi, kas skars nodokļu administrēšanas un uzraudzības kārtību Latvijā. Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas VID reorganizācijas, kuras ietvaros likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (likums par VID) tiks aizstāts ar Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kas būs koncentrētāks un atrunās tikai būtiskāko VID darbībā. Attiecīgi likuma par VID normas, kas saistītas tieši ar nodokļu administrēšanu, tiek ar šiem grozījumiem iestrādātas likumā par NN.

Likuma par NN 5.pants līdz šim paredzēja, ka VID izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju aizpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā. Savukārt likumā par VID papildus šiem ieteikumiem VID ir uzdevums izdot arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā. Attiecīgi likuma par NN 5.pants tiks precizēts, iekļaujot tajā VID uzdevumu izdot arī šos citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā.

Līdz ar grozījumiem likuma par NN 15.panta 1.daļā tiek precizēti nodokļu maksātāja pienākumi:

• 6.punkta norma, ar kuru nodokļu maksātājiem jānodrošina VID ierēdņiem piekļuve saimnieciskajā darbībā izmantotajām telpām, tiek paplašināta uz ne tikai piederošajām, bet arī lietošanā esošajām telpām, kā arī teritorijām un transportlīdzekļiem, kā to šobrīd paredz likums par VID;
• lai izpildītu nodokļu konvencijās noteikto vienošanos par līgumslēdzēju valstu sadarbību nodokļu administrēšanā, likuma par NN 14.pantā noteiktais pienākums iesniegt VID informāciju citas valsts informācijas pieprasījuma izpildei paplašināts no tikai Eiropas Savienības (ES) valstīm uz citām valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
• pievienots 17.punkts, kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājam segt ekspertīzes izdevumus, ja VID atsavina preču paraugus ekspertīzei un konstatē neatbilstības pavaddokumentos norādītajai informācijai, ko līdz tam paredzēja likums par VID.

Likumā par NN 17.panta 2.daļā būs iekļautas VID tiesības, kas iepriekš tika noteiktas likumā par VID un kas nav noteiktas šajā likumā vai citos normatīvajos aktos, nodrošinot, ka normas savstarpēji nedublējas un nav pretrunā. Arī likuma par NN 18.panta normas par VID pienākumiem papildinātas ar VID pienākumiem, ko paredzēja likums par VID, bet kas nav paredzētas citur likumā par NN vai citos normatīvajos aktos.

Likums par VID paredz VID pienākumus un darbības saistībā ar starptautiskajos līgumos (pārsvarā divpusējos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu) noteikto prasību izpildi, kā arī tajā ir transponētas direktīvas 2010/24/ES normas par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem. Savukārt likuma par NN 18.¹pants noteica VID pienākumus attiecībā uz ar ES un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem uzliktajiem nodokļiem (t. i., sadarbību ar citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām, informācijas apmaiņā, kopējo nodokļu auditu veikšanā un nodokļu piedziņā). Līdz ar likuma par VID spēka zaudēšanu, šīs visas normas attiecībā uz starptautisko līgumu un direktīvas 2010/24 prasību izpildi iekļautas likumā par NN, papildinot un precizējot 18.¹pantu, kā arī papildinot 51.panta par ES dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu un 54.panta par informācijas apmaiņu ES dalībvalstu nodokļu prasījumu piedziņā normas.

Papildu, tā kā Latvijā nodokļus administrē ne tikai VID, bet arī citas iestādes, likuma par NN 18.¹pantā līdz šim lietotais termins “nodokļu administrācija” ir aizstāts ar terminu “Valsts ieņēmumu dienests”.

Likuma par NN 26.pants par nokavēto nodokļu piedziņu papildināts ar 7.¹daļu, kas paredz, ka VID ierēdņiem, kas nodarbojas ar parādnieku mantas apķīlāšanu un nodokļu parādu piedziņu, būs tiesības izmantot Civilprocesa likuma (CPL) noteikumus. Attiecīgi arī saskaņā ar CPL 573.panta 1.daļu parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā, neradot nepieciešamību likumā par NN atsevišķi atrunāt, ka VID ir tiesības veikt šīs darbības, kā tas ir likumā par VID. Piedziņa varēs tikt vērsta uz parādnieka kustamo mantu, arī to, kas atrodas pie citām personām, uz bezķermeniskām lietām, nekustamo īpašumu un apbūves tiesībām, pārdodot tos, kā arī uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām.

Likuma par NN 32.²pants papildināts ar 3.daļu, pārnesot no likuma par VID tiesības pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus, ja nodokļu maksātājs iesniegs motivētu rakstveida iesniegumu. Uz likuma par NN 37.panta par VID nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību 7.daļu pārcelta norma no likuma par VID, ka šos lēmumus arī varēs apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma D daļu “Administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpilde”.

Savukārt uz likuma par NN 34.³pantu par riska adresēm tiks pārnesta likuma par VID norma, saskaņā ar kuru VID ir tiesības pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā, ja tā izpilda likuma par NN 1.panta 30.daļā noteiktos kritērijus.

Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.